Mobilā versija
+9.5°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
4. janvāris, 2017
Drukāt

Kādu transporta nodokli maksāsim (3)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Pērnruden visai karsti kritizētās izmaiņas transporta ekspluatācijas nodoklī (TEN) no lielās budžeta likumu paketes tā arī izņemtas netika un nu (autoru minimāli “uzfrizētas”) ir stājušās spēkā. Kādas tad galu galā būs izmaiņas mūsu maksājumos?

 

Vecākiem par astoņiem gadiem – plus daži procenti

Garās un gudrās runas par vides piesārņošanu lielāko daļu no mums skar tikai teorētiski, jo par astoņiem gadiem jaunāks Latvijā ir tikai aptuveni katrs trešais auto. To automobiļu īpašnieki, kuru transporta līdzeklis dzimis pirms 2009. gada 1. janvāra un Latvijā jau reģistrēts, izmaiņas gandrīz nejutīs. Nodoklis viņiem arī turpmāk tiks aprēķināts pēc vecās shēmas (līdz 2004. gadam ražotiem par svaru, jaunākiem par svaru, motora darba tilpumu un jaudu). Likmes nedaudz paaugstinātas. Kā skaidro likuma autori – lai kompensētu inflāciju un reģistrācijas nodokļa atcelšanu. Precīzus to apmērus varat redzēt pievienotajās tabulās. Īpaši sarūgtinoši tie tiešām nebūs. Parēķināju, piemēram, triju sastāvdaļu summu 2007. gadā ražotam populāram “krosoveram”. Agrāko 123 eiro vietā nu būs 133. Nepilns eiro klāt ik mēnesi, kurā degvielā sadedzinām vairāk nekā simtu. Tiešām – grēks būtu skaļi sūdzēties.

 

Mazlietotie – ar vai bez pārejas perioda

Ne šajā, ne nākamajā gadā nekas nemainīsies arī Latvijā jau agrāk (līdz 2017. gada 1. janvārim) reģistrētiem jaunākiem auto. Tiem līdz 2019. gadam nodokļa aprēķins tiks veikts pēc vecajām tabulām, tad pārejot uz jaunajām – tikai un vienīgi no “saražotās” ogļskābās gāzes daudzuma atkarīgajām.

Bet – un te nu paredzu neizpratnes vilni – ja, piemēram, 2010. gadā dzimis auto 2017. gadā tiek Latvijā reģistrēts pirmo reizi, tā TEN jau tūlīt tiks rēķināts pēc CO2. Un, iespējams, būtiski atšķirsies no tieši tāda paša, bet šeit jau agrāk pierakstīta auto nodokļa. Tas būs lielāks, pat ja auto ir maziņš, viegls, bet aprīkots ar ne sevišķi modernu benzīna dzinēju. Tādiem CO2 var ierāpties pat augstākos plauktos nekā daudz lielākiem, smagākiem, greznākiem dīzeļiem, kuri ogļskābo gāzi ražo maz.

Varam, protams, konstatēt, ka nemaz tik grūti nav sadārdzinājuma tiesu ietaupīt. Var vienkārši kādu dienu braukt mazāk. Var arī iecerēt auto nomaiņu uz nodokļa autoru glorificēto dīzeli. Var. Bet vai vajag? Vai tieši Latviju vajag ar varu stūrēt uz šo arī no ekoloģijas viedokļa apšaubāmo ceļu?

 

Mēs jau tā esam “viszaļākie”

Ogļskābā gāze neapšaubāmi ir drauds civilizācijai. Klimata pārmaiņu cēlonis. Bet ne jau auto (un ne jau Latvijā) ir šī produkta galvenais avots. Transports – pat tur, kur tā ļoti daudz, – rada vien piektdaļu šīs gāzes. Pārējo dod pavisam citu degšanas procesu radītas enerģijas pierasti izšķērdīga tērēšana, kura lielākā nebūt nav pie mums.

Elektrību ražojot, Vācija, piemēram, gadā palaiž atmosfērā 21,2 tonnas CO2 uz katru tās iedzīvotāju (daudzumu, kādu rada ne sevišķi moderns auto, nobraucot 25 000 km). Līdzīga aina ir citās ogles un naftu vērienīgi dedzinošās Eiropas valstīs. Polijā, Somijā, Anglijā… Vai zināt, kura valsts ir šīs jomas kontinenta antičempione? Mūsu kaimiņiene Igaunija ar savu vietējo degakmeni. Gandrīz 35 tonnas CO2 uz katru iedzīvotāju.

Vistīrāk elektrību ražo Norvēģijā, kur 96 procentus no visa tās patēriņa nodrošina hidrostacijas. Maz ogļskābās gāzes rada Francija, kurai ir jaudīgas atomstacijas. Bet katra Latvijas iedzīvotāja devums šīs milzu siltumnīcas būvē ir Eiropā vismazākais. Tikai 2,8 tonnas gadā.

Nepārprotiet. Es nesaku, ka šāda ekoloģiski izcila bilance var būt attaisnojums izšķērdībām autoparka veidošanā. Bet katrā ziņā tā nu nekādi neliek dārgos jaunākos auto emisijas standartus padarīt obligātus agrāk, nekā to dara citi. Tas neko nedos. Ne mums, ne Eiropai kopumā. Pat tad, ja pēkšņi mēs spētu nopirkt 100 000 automobiļu un pieļautu to darbināšanu ar, dažuprāt, vecā “Eiro 3” standarta benzīna dzinējiem, mēs netiktu Vācijas ogļskābajam līmenim ne tuvu. Pat tad, ja mēs norakstītu vecāko pusi (kādus 300 000) no saviem uzticamajiem darba zirgiem, pat tad, ja nebrauktu ar auto vispār, mēs Eiropas CO2 bilanci uzlabotu labi ja par mata tiesu…

 

20170103211216_5166

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiem badakāšiem vienmēr būs par maz un labākais jājamzidziņš ir apšaubāmas rūpes par ekoloğiju. Mūs valstī pat govs izdala par daudz CO2.

  2. naudas izkāšana rullē ! Atbildēt

    Katras “izmaiņas” ir tikai nodokļa paaugstināšana.
    Paaugstināšana netieši skars visus, neatkarīgi no tā,
    vai pieder autiņš, vai nē.

  3. Sakiet lūdzu ”cienijamie”deputāti,cik ilgi jūs turpināsiet ņirgāties par tautu?Nodokli jūs ceļat,bet ce/lu kvalitāte gan neceļās.Kur skatās ES fondi kas piešķir naudu ceļiem?Vai patiešām nav neviena kas varētu tikt ar viņiem galā?

Draugiem Facebook Twitter Google+