Kādi kaitēkļi visvairāk uzbrukuši dārziem un stādījumiem? TOP 10 0
Melnais sodrējums. Uz pilngatavību sasniegušām graudaugu vārpām samērā lielā skaitā lauku sastopams melnais sodrējums.
Vārpu plēkšņu plankumainība sastopama vairāk nekā pusē no novērotajiem vasaras kviešu un miežu laukiem.
Kartupeļu lapu sausplankumainība konstatēta vairāk nekā pusē no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijas teritorijā. Slimība intensīvāk attīstās uz vīrusslimiem, novājinātiem ceriem.
Kartupeļu lakstu puve konstatēta apmēram trešdaļā no VAAD novērotajiem laukiem, galvenokārt ar nelielu izplatību. Nav novērota strauja slimības attīstība, taču ir atsevišķi lauki, kur tās izplatība var radīt ražas zudumus.
Ābeļu un bumbieru kraupja infekcija sastopama bieži, tā pasliktina augļu kvalitāti, veidojas plaisas, pa kurām augļos iekļūst puvju infekcijas.
Burkānu lapu brūnplankumainība sastopamība salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugusi, tā konstatēta lielākajā daļā novēroto burkānu lauku.
Balteņu tauriņu lidošana vērojama vairākumā novēroto kāpostaugu lauku. Uz kāpostaugu lapām atrodami olu dējumi. Tas liecina, ka turpināsies kāpuru šķilšanās.
Krustziežu sausplankumainība sastopama 75% novēroto vasaras rapša lauku gan uz stublājiem, gan pākstīm.
Kartupeļu lapgrauzis. Apmēram trešdaļā novēroto kartupeļu lauku sastopami lapgrauža kāpuri. Vairākos laukos konstatēta jaunās (rudens) paaudzes vaboļu šķilšanās.
Parastā augļu puve inficējusi plūmes, vēlīno šķirņu ķiršus, ābolus un bumbierus lielākajā daļā novēroto augļu dārzu.
