Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Katalonijas partijas vienojas par neatkarības referenduma rīkošanu (1)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

epa03988071 Catalonian regional President Artur Mas (C) addresses a press conference at Catalonian Government's headquarters in Barcelona, north-eastern Spain, 12 December 2013. Mas met on 12 December with the heads of Catalonian parties ERC, ICV-EUiA and CUP, and all of them agreed that the question of the eventual referendum on independence in Catalonia, on 09 November 2014, is: 'Do you want Catalonia to be a state?'. The Spanish government on 12 December 2013 rejected the north-eastern region of Catalonia's plan to stage a referendum on its independence on 09 November 2014, vowing that it would not allow the illegal act to take place. EPA/ALEJANDRO GARCIA

Katalonijas partijas, nepakļaujoties Spānijas centrālās valdības spiedienam, vienojušās par neatkarības referenduma rīkošanu nākamajā gadā, ceturtdien paziņojis reģionālās valdības vadītājs Artūra Mass.

Partijas principā vienojušās, ka 2014.gada 9.novembrī rīkotajā referendumā vēlētājiem būs jāatbild uz diviem jautājumiem – vai jūs vēlaties, lai Katalonijai ir valsts, un vai jūs vēlaties, lai šī valsts ir neatkarīga, žurnālistiem pavēstīja Mass.

Dažas partijas gan iebilst pret neatkarību, tomēr Mass norādīja, ka vairākums atbalsta ceturtdien panākto vienošanos.

Tikmēr Madride jau paziņojusi, ka šāds referendums būtu nelikumīgs un ka tas netiks pieļauts.

Pret separātisma tendencēm iestājas gan konservatīvā Tautas partija, kas šobrīd Spānijā atrodas pie varas, gan opozīcijā esošie sociālisti. Tādējādi abas partijas Katalonijā zaudējušas lielu daļu vēlētāju.

Kataloņiem ir sava valoda, kā arī stipra, no spāņiem atšķirīga vēsturiskā un kultūras identitāte.

Aptaujas liecina, ka aptuveni puse no 7,5 miljoniem Katalonijas iedzīvotāju referendumā balsotu par atdalīšanos no Spānijas.

Kamēr Katalonijas iedzīvotāji ir aptuveni 15% no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) veido apmēram piektdaļu no visas valsts IKP.

Daudzi kataloņi uzskata, ka Madride, kuras pārziņā ir nodokļu ieņēmumu pārdale, pret Kataloniju izturas netaisni, un, būdama visbagātākā Spānijas province, Katalonija vienlaikus nonākusi vislielākajā parādu jūgā, salīdzinot ar citiem valsts reģioniem.

Sākoties krīzei, kuras pārvarēšanai Madride ķērās pie bargu taupības pasākumu īstenošanas, kataloņu nacionālisti Masa vadībā pieprasīja reģionālās valdības pilnvaru paplašināšanu, galvenokārt nodokļu iekasēšanas un līdzekļu pārdales jomā. Taču sastopoties ar Spānijas premjerministra Mariano Rahoja noraidošo attieksmi, arvien skaļāk sāka izskanēt prasības pēc pilnīgas Katalonijas neatkarības.

Šogad Katalonijas Nacionālajā dienā, 11.septembrī, pieprasot neatkarību, simtiem tūkstošu cilvēku vienojās akcijā “Katalonijas ceļš” un sadevās rokās, veidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas stiepās no Valensijas, kura robežojas ar Kataloniju dienvidos, līdz Francijas robežai ziemeļos.

Partiju pārstāvju vienošanās vēl jāapstiprina katrai no sarunās iesaistītajām partijām atsevišķi, taču tikai neilgu brīdi pēc Masa paziņojuma Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruiss-Galjardons žurnālistiem jau norādīja, ka “balsojums netiks rīkots”, jo tas ir pretrunā ar konstitūciju.

“Mūsu konstitūcija nedod tiesības nevienam reģionam rīkot aptauju vai referendumu par jautājumiem, kas ietekmē nacionālo suverenitāti un attiecas uz visiem mums, spāņiem,” uzsvēra ministrs.

Savukārt Mass norādījis, ka “Spānijas valstij būs pietiekami daudz laika”, lai sarunās ar Katalonijas institūcijām vienotos, kā sarīkot šo referendumu “atbilstoši spēkā esošajām tiesiskajām normām”.

Viņš pauda cerību, ka “Katalonijas tauta var paust savu viedokli balsošanā un brīvi lemt par savu nākotni, kā tas notiek citviet Eiropas Savienībā” (ES).

Nākamā gada septembrī neatkarības referendums notiks arī Skotijā, un tā rīkošanu ir akceptējusi arī Londona.

Taču Rahojs pagājušajā nedēļā sniegtā intervijā norādījis, ka atšķirībā no Skotijas Katalonija nedrīkst rīkot referendumu, jo Spānijai atšķirībā no Lielbritānijas ir rakstīta konstitūcija.

Savukārt Briseles amatpersonas draudējušas, ka, nobalsojot par atdalīšanos no Spānijas, kataloņi vienlaikus nobalsos arī par izstāšanos no ES.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Katalonija vesturiski bija vienmer Spanijas dala. Veturiski un politiski vina bija un ir tikai grafiste.
    Vina bija vispirms Aragonas karalistes grafiste un pec Kastilijas un Aragonas karalistes un talakas
    Spanijas apvienosanas Katalonija ta ari palika grafiste. Protams katalonu valoda pieder tuvak
    pie francu dienvidu valodas. Bet kulturali un ekonomiski vini bija vienmer ciesi apvienoti ar spaniem,
    t.i. kastiliem. Vini runa perfekti spanu valoda un saja zina vinus nevar atdalit no spaniem. Bet
    turpretim vini ari loti lepni par savu mazu zemi. Protams, ja vini grib butu neatkarigi, tad vajadzetu so neatkaribu atzit.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+