Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

Ķīna iesaista karakuģus strīdā par salām

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ķīna nosūtījusi divus patruļkuģus uz rajonu Austrumķīnas jūrā, kur atrodas Senkaku jeb Diaoju salu arhipelāgs, uz ko pretendē Ķīna, Japāna un Taivāna. 


 

Arhipelāgu veido piecas sīkas salas un trīs klintis, kuru kopējā platība ir tikai aptuveni septiņi kvadrātkilometri, toties tās atrodas dabas resursiem bagātā apvidū un stratēģiski svarīgā kuģu ceļu rajonā. Japāna kontrolē neapdzīvotās, bet enerģētiskajiem resursiem un zivju krājumiem bagātās Senkaku salas, kas iekļautas Okinavas prefektūrā. Ķīnas karakuģi nosūtīti uz strīda rajonu, lai “apliecinātu valsts suverenitāti pār šo teritoriju” pēc Japānas paziņojuma par darījuma noslēgšanu salu pirkšanai, ziņo Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Xinhua”. Japānas valdība apstiprinājusi, ka ir vienojusies par trīs salu pirkšanu par 2,05 miljardiem jēnu (26 miljoniem dolāru) no to privātā īpašnieka uzņēmēja Kunioki Kuriharas, kurš tās bija iznomājis Japānas valstij. “Šim darījumam nevajadzētu radīt problēmas Japānas sakariem ar citām valstīm un apgabaliem,” uzskata Japānas ministru kabineta sekretārs Osamu Fudzimura, taču Ķīnas prezidents Hu Dzintao sarunā ar Japānas premjerministru Jošihiko Nodu paziņojis, ka salu pirkums ir “nelikumīgs un spēkā neesošs”. “Ķīnas valdība nesēdēs dīkā, vērojot, kā tiek pārkāpta tās teritoriālā suverenitāte,” teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā. “Ja Japānas puse uzstās uz vienpusēju rīcību, tai būs jāuzņemas visas nopietnās sekas, kādas var rasties,” brīdina Pekina.

Analītiķi atgādina, ka strīds par salām Austrumķīnas jūrā jau izvērtās par nopietnu konfliktu starp Ķīnu un Japānu 2010. gadā. Šis ir strīds tikpat daudz par politiku, emocijām un vēstures izpratni, kā par salu stratēģisko svarīgumu, turklāt to sarežģī konfliktā iejaukto valstu iekšpolitiskās problēmas, atzīmē raidsabiedrība BBC. Ķīnā aug spriedze pirms oktobrī paredzētā kompartijas kongresa, kurā paredzēts apstiprināt jauno partijas un valsts vadību. Negaidīti un mīklaini jau vairāk nekā nedēļu atklātībā nav redzēts Ķīnas viceprezidents Dži Dzinpins, kuram kompartijas saietā paredzēts pārņemt augstākos amatus. Analītiķu ieskatā tas liecina par turpinošos varas cīņu Pekinā. Valdības nestabilitāte Japānā veicina nacionālistisko spēku prasību pieaugumu. 
12sept_salas_8

Strīdā par salām ar simbolisku politisku žestu iesaistījusies arī Taivāna, kuras prezidents Ma Jindzju aizvadītās nedēļas nogalē apmeklēja Pendzju salu strīda rajona tuvumā, kur nāca klajā ar miera iniciatīvu Austrumķīnas jūrā. Kā raksta avīze “Taipei Times”, prezidents Ma ierosinājis rīkot trīs pušu – Taivānas, Japānas un Ķīnas – sarunas, lai atrisinātu domstarpības un kopīgi attīstītu dabas resursu ieguvi Diaoju arhipelāgā. Analītiķi atzīmē, ka Taivānas priekšlikums ir labi domāts, taču Taivānai nav politiskā svara, lai pamudinātu Ķīnu un Japānu sēsties pie sarunu galda. Novērotāji brīdina, ka teritoriālais strīds Austrumķīnas jūrā var uzkurināt nacionālistiskas kaislības Ķīnā, kas daudzkārt apliecinājusi vēlmi panākt “de facto” neatkarīgās Taivānas “atgriešanu mātes dzimtes klēpī”, neizslēdzot militāra spēka lietošanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+