Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. decembris, 2013
Drukāt

KNAB vadība: Strīķes darba vērtēšanai komisija nebija jāveido (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes darbu vērtējis vienpersoniski, jo jaunākās tiesību normas vairs neparedz veidot atsevišķu vērtēšanas komisiju.

KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iesniegumā Streļčenokam tika norādījusi, ka Strīķes novērtēšanai pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajam nav veidota komisija.

Minētā tiesību norma par nepieciešamību iestādē izveidot novērtēšanas komisiju nav atbilstoša jaunākajām tiesību normām, kas regulē vienotas valsts pārvaldes atlīdzības jautājumus, tostarp arī vienotu darbinieku un amatpersonu novērtēšanas kārtību. KNAB, iekļaujoties vienotajā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā, darbinieku un amatpersonu novērtēšana jāveic atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem, uzsvēra KNAB pārstāve Māra Priedīte.

KNAB amatpersonas tikai formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās un pēc būtības ir valsts varas pārstāvji, teikts KNAB vadības izplatītajā paziņojumā. Komentējot arodbiedrības pārmetumu, ka Strīķes atlaišana bija jāsaskaņo ar arodbiedrību, Priedīte skaidroja, ka atbilstoši tiesu praksē paustajām atziņām un saskaņā ar likuma “Par arodbiedrībām” noteikto nav pieļaujama ar arodbiedrības biedru noslēgtā darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpta darba disciplīna un darba līguma noteikumi. Šī tiesību norma pēc sava satura attiecas uz darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Norma neattiecas uz valsts civildienesta vai specializētā dienesta personām. Tā pamatā ir šo dienesta attiecību īpašais raksturs, norāda KNAB vadība.

Dienesta persona ir valstij īpaši pakļauta persona, uzsver KNAB vadība. Dienesta attiecības tiek nodibinātas un izbeigtas ar administratīvo aktu. Arodbiedrībām nav tiesību aizkavēt valsts darbību publisko tiesību jomā, uzskata KNAB vadība, atzīmējot, ka tiesas atzinušas, ka šādu tiesību atzīšana pēc analoģijas būtu pretēja likuma plānam un dienesta gaitas īpašajam raksturam.

Jau ziņots, ka KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība ir aicinājusi biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku atcelt lēmumu par savas vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra – Strīķes – darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt, Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, iepriekš skaidroja arodbiedrības vadītāja Kristīne Griga, piebilstot, ka “priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu”.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks pagājušajā nedēļā nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, otrā disciplinārlietā Streļčenoks Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu, savukārt lēmums par atlaišanu tika pieņemts pēc Strīķes darba atkārtota novērtējuma.

Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus, tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tikšnās ar Somijas diplomātiem un ar pašu Jutu Strī’hi somu vēstniecībā ļauj ma pilnīgiuzticēties viņas profesioamlitātei, lai Latvija tuvotos Somijas standartiem. Streļconoks acīmredzami ir aizspriedumu vai korumpcijas vareno ietekmē un nebauda manu uzticību. Izrādās ar dudzu citu uzticību. Jutai Strīkei jātraisa rokas ciņai ar koropcijas vēzi un tā matastāzēm.

    • Vispārējas frāzes, tukša muldēšana. Somijā policijā strādā psihiski absolūti veseli cilvēki, bez mazvērtības kompleksiem. Tādi cilvēki nekad nepielietos nevajadzīgu vardarbību un nepacels roku pret aizturēto. Potapovai-,,Strīķei” ir acīmredzamas organiskas CNS saslimšanas pazīmes, kas ietekmē viņas rīcībspēju. Cienītais, kur Jūs esat redzējis KNAB līdz notiesājošam spriedumam novestās lietas?

  2. Kāds sakars tiesību normām par valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības jautājumiem ar darba tiesībām un Strīķes atlaišanu? Viņu taču neatlaida algas dēļ, kad nav jāveido komisija. Streļčenoks atkal blefo. Cerams, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs.

  3. Ir pētījums par VID, Robežsardzi, policiju, tiesu sistēmu, beidzot, tāpēc arī visi metas virsū Streļčenokam. “Koalīcija” apdraudēta.

  4. Iespējams, ka tas arī ir Striķes galvenais mērķis, proti, nostopēt KNAB darbību uz vairākiem gadiem. Štrunts ar to, cik laba un profesionāla tā ir – viņai jāpazūd. Cita risinājuma tur nav.

Draugiem Facebook Twitter Google+