Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. maijs, 2014
Drukāt

Valmiermuižas alus šogad plāno aizņemt vienu procentu vietējā tirgus


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aigars Ruņģis, "Valmiermuižas alus" īpašnieks

Valmiermuižas alus darītava, Valmiermuižā pirms pieciem gadiem pašā dižķibeles virsotnē sākot ekskluzīvas, visaugstākās kvalitātes alus šķirnes ražošanu ar kvalitāti un, ko tur slēpt, arī ar augstu cenu, pārsteidza ne vienu vien miestiņa baudītāju un ekspertu. Alus darītavas līdzīpašnieks valmierietis Aigars Ruņģis atzīst – tas bija risks, kas attaisnojies. Alus baudītāji patlaban aizvien vairāk novērtē Valmiermuižas alus darītavas produktus. Jau otro gadu Valmiermuižas miestiņu pārdod arī Igaunijā.

Aigars Ruņģis: “Mana misija ir ne vien brūvēt latvisku un karalisku augstas kvalitātes alu, bet atgriezt to uz galda latviešu svētkos, kā tās notika sendienās. Krīzes laikā bija jāizšķiras – sekot vīzijai vai atkāpties un darīt alu, lai būtu lētāk. Sapratu, ka krīzes nāk un iet, līdzīgi kā salnas un sausums tās ir īslaicīgas.”

Alus darītavas saimnieks uz savu mērķi tiecas ar izglītojošu pasākumu, gadatirgu un citu saietu rīkošanu, iesaistot arī pašvaldību, Gaujas Nacionālo parku un citus sadarbības partnerus. Pasākumi saistīti ar astoņu latviešu gadskārtu atzīmēšanu. “Alus baudīšanas kultūru no Bavārijas, kur Oktoberfest svētkos vissvarīgākais nosacījums ir izdzertā dzēriena daudzums, noteikti pārņemt nevaram. Mēs vēlamies līdzīgi kā Francijā, kur runā par vīna baudīšanas kultūru, attīstīt Latvijā alus baudīšanas kultūru,” skaidro saimnieks. Tie nav tikai skaisti vārdi. Valmiermuižas divos restorāniņos un veikalos baudīt pašu tumšajā alū gatavotu cūkas cauraudzīti, no Valmiermuižas tumšā alus gatavotu Skrīveru mājas saldējumu, no alus drabiņām ražotos cepumus, apkārtnes mazo ražotāju pārtikas produktus, dzērienus, tostarp arī citu mazo alus darītavu miestiņu. Nevienu citā valstī ražoto produktu gan neatrast. Jau trīs gadus turpinās sadarbība ar Dikļu pili, kur Valmiermuižas alu izmanto SPA procedūrām.

Patlaban alus darītava piedāvā piecas dažādas alus šķirnes, ik gadu pievienojot vienu jaunu. Top arī iesala dzēriens, bet maija sākumā dzima jauns produkts – spirdzinošais alus kokteilis. Tas iegūts no gaišā alus un plūškoka ogu izvilkuma. Valmiermuižā patīk eksperimenti – ziemā ražo tumīgo ziemas alu un trejledus alu, kas iegūts, trīs reizes sasaldējot alu un ļaujot tam kļūt par tumīgu, garšas niansēm bagātu dzērienu ar 8 – 9 grādu stiprumu. Patlaban tiek gatavots iesala dzēriens, meklēta garša zelterim no Priekuļos ražotā biocidoniju sīrupa.

Alus meistars Valmiermuižā aizvien ir pieredzējušais un zinošais Matiass no Vācijas. Matiass palīdz ražošanā, bet garšu veido uzņēmuma cilvēki. Bēda, ka Latvijā alus meistarus nevienā mācību iestādē negatavo, Vācijā viņi līdz diploma saņemšanai mācās desmit gadus. Matiasam Valmiermuižā ir arī desmit mācekļi, kas vieš cerības – pēc trīs gadiem uzņēmumā alu gatavos pašu meistari.

Valmiermuižā ražotā alus īpatsvars vien šajā gadā, visticamāk, sasniegšot 1% no kopējā Latvijā izdzertā alus daudzuma un tālāk nekāpšot. Uzņēmumā aizvien laipni uzņem viesus – vai tas būtu viens vai 60 apmeklētāji. Pērn ieradās vairāk nekā 9000 ciemiņu. Kopš darbības sākuma šeit bijuši viesi no 40 valstīm, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. A. Ruņģis teic, ka valstij alus nozari vajadzētu vērtēt līdzīgi kā, piemēram, piena nozari – cik tā eksportspējīga, cik daudz rada pievienoto vērtību un kā nes Latvijas vārdu pasaulē.

Valmiermuižas alus darītava


Īpašnieks ar 100% kapitāldaļu ir SIA Valmiermuižas ieguldījumu fonds. 60% fonda daļu pieder Aigaram Ruņģim, bet 24% – Austrijas ieguldījumu fondam Industrieliegenschaftenverwaltungs AG (ILAG) un 16% – Austrijas uzņēmumam Alcor.

Pērn konkursā Latvijas alus gada balva 2013 uzvarēja nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HO-RE-CA grupā un nominācijā Spilgtākais alus reklāmas tēls, notikums publiskajā telpā.

Ražo piecu šķirņu alu, pērn pārdeva 1,46 milj. litru miestiņa.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+