Labklājības ministrija cer pilnveidot audžuģimeņu atbalsta sistēmu 0
Labklājības ministrija (LM) rosina nākamo četru gadu laikā veikt izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, šodien preses ziņojumā informē LM.
To paredz ceturtdien, 3. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu, kas gan vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku iekļaušanos jaunajā ģimenē, LM ierosina no 2015. gada sniegt lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. To plānots noteikt 171 eiro apmērā mēnesī pašreizējo 49,80 eiro vietā. Tāpat ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem plānots apmaksāt desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, kā arī nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības.
Paredzēts arī pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. LM rosina pabalstu bērna uzturam noteikt divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma – katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam— 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 160 eiro, bet katram bērnam no septiņu līdz 18 gadu vecumam – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 192 eiro.
LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2015.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Proti, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 80 eiro mēnesī līdzšinējo 45,53 eiro vietā, par vecāku bērnu – 96 eiro mēnesī. No 2017. gada pabalstu plānots noteikt dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Pēc LM aprēķiniem, vecumā līdz sešiem gadiem bija 1253 bērni jeb 24,8% un vecumā no 7 līdz 17 gadiem – 3798 bērni jeb 75,2%.
Vienlaikus LM rosina pārskatīt atlīdzības apmēru par aizbildņa un audžuģimeņu pienākumu pildīšanu, nosakot to atkarībā no aprūpē esošo bērnu skaita un ņemot vērā noteikto minimālā ienākuma līmeni, kuru LM šobrīd izstrādā.
LM norāda, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamajiem atlīdzības izmaksas variantiem – atlīdzību turpināt maksāt visiem aizbildņiem, atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem un aizbildņiem.
Papildu iepriekšminētajam LM piedāvā izveidot jaunu audžuģimeņu veidu – specializētās audžuģimenes. Plānots, ka valstī būtu izveidots Specializēto audžuģimeņu atbalsta centrs, kas slēgtu darba līgumus ar audžuģimenēm, tās atbalstītu un apmācītu, kā arī strādātu ar bērna bioloģisko ģimeni. Tāpat būtu noteikts minimālais atalgojuma līmenis specializētajām audžuģimenēm. Vienlaikus arī parastajām audžuģimenēm būtu jādarbojas Specializēto audžuģimeņu atbalsta centrā, lai vienoti pārraudzītu audžuģimeņu jomas.
Tāpat no 2015. gada visām audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem paredzēts nodrošināt psiholoģisko atbalstu.
Savukārt no 2018. gada plānots noteikt, ka bērna aprūpi ģimeniskā vidē, proti, pabalstus bērnu uzturam un atlīdzību aizbildņiem un audžuģimenēm, pilnībā finansē no valsts budžeta, bet pašvaldības par saviem līdzekļiem sedz bērnu aprūpi iestādē. Paredzēts, ka no valsts budžeta būs finansēta tikai bērnu uzturēšanās aprūpes centros trīs līdz sešus mēnešus atkarībā no vecuma, ņemot vērā deinstitucionalizācijas procesā paredzēto.
