Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) sagatavojušas priekšlikumu izmaiņām Aizsargjoslu likumā, kas iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Priekšlikums ir papildināt Aizsargjoslu likuma 37. pantu ar vēl vienu punktu, nosakot, ka apdzīvotās vietās vietējā pašvaldība nodrošina tauvas joslas brīvu un drošu lietošanu, kā arī vides aizsardzībai organizē tauvas joslas sanitāro apkopi.

“Tauvas joslas kā publiska aizsargjosla nav pietiekami pasargātas no dažādiem šķēršļiem, suņiem, apsargiem un krastā izskalotiem atkritumiem. Priekšlikums sniedz jaunus instrumentus, lai nodrošinātu publisku upju un ezeru pieejamību un drošu lietošanu,” pamato biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītājs Artūrs Priede.

Numeroloģija un skaitļu maģija: Kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt?

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Pašvaldībām, kas jau līdz šim sekmīgi nodrošināja tauvas joslas pieejamību, priekšlikums jaunus izdevumus neradīs, savukārt tām pašvaldībām, kas nesekmīgi cīnījušās par tauvas joslas pieejamību, priekšlikums dos jaunus instrumentus, lai veiktu publiskus iepirkumus un sakārtotu un uzturētu tauvas joslu. Tām pašvaldībām, kas līdz šim ignorēja tauvas joslas, būs pienākums tās sakārtot, vai arī iedzīvotāji varēs vērsties tiesā pret pašvaldību. Sanitāro apkopi pašvaldības pēc nepieciešamības varēs deleģēt privātīpašniekiem, veikt pašas vai nodot trešajām personām, kuras var būt tieši saistītas ar piesārņojumu, stāstīja Priede.