Latvijā
Politika

Lai strādā tulks: ārstam un policistam krieviski nav jārunā 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Karīna Miezāja

Latvijas darba tirgū arvien biežāk esot vērojamas situācijas, kad darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Saeima šodien kārtējo reizi sāka skatīt Darba likuma grozījumus, kas šādu lingvistisko diskrimināciju varētu novērst.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts paredz, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Šādas prasības drīkstēs noteikt tikai gadījumos, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Lai paplašinātu latviešu valodas lietošanas telpu, likums tiek papildināts arī ar jaunu pantu “Saziņas valoda”, kurā nostiprinātas darbinieka tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas, izmatot tikai valsts valodu.

Pirms nedēļas “LA” jau ziņoja par ārsti Ditu Danosu, kura esot bijusi spiesta pamest darbu uzņēmumā “MFD veselības grupa”, jo darba devējs esot pieprasījis viņai sazināties ar pacientiem krieviski. Likumprojekta autori uzskata, ka nepamatotas svešvalodu prasības izvirza ne tikai atsevišķi privātuzņēmumi, bet pat valsts un pašvaldību institūcijas. Piemēram, krievu valodas zināšanu pieprasīšana esot novedusi pie tā, ka policijā nenāk strādāt latviešu jaunieši. “Gadījumiem, kad tā būs nepieciešama, noderēs tulki, tāpat kā vajadzēs tulkus dažādām citām valodām, kas policistam nav jāzina. Taču prasīt ierēdnim angļu, varbūt arī franču vai vācu valodu ir pilnīgi atbilstoši, ņemot vērā Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā,” teikts likumprojekta anotācijā.

Šī likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja 48 deputāti (NA, “Vienotība”, LRA un lielākā daļa ZZS frakcijas), pret balsoja 21 parlamentārietis (“Saskaņa”), trīs “tautas kalpi” atturējās, bet vēl 15 balsojumā nepiedalījās. Jau kopš 11. Saeimas laikiem NA vairākkārt virzījusi līdzīgas iniciatīvas pret nepamatotām valodas prasībām darbavietās, bet, mainoties parlamenta sasaukumiem, likumprojekti pazuduši.

LA.lv