Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Eiropas Komisija sola risināt imigrācijas problēmas


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šādi cilvēki pauda savu attieksmi pret Eiropas varasvīru atbildību par traģisko negadījumu netālu no Lampedūzas krastiem. Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā pie Lampedūzas Vidusjūras ūdeņos nogrima kuģis ar 500 Āfrikas bēgļiem uz klāja, no kuriem vairākums ir gājis bojā, līdz raksta publicēšanas brīdim bija zināms par 302 mirušajiem.

Protestētāji pauda, ka vēlas, lai Eiropas Savienība beidzot apsēstas pie galda un vienojas, kā palīdzēt un dalīt atbildību, pretējā gadījumā tikai dažas valstis iznes lielāko imigrācijas slodzi. Un, ja Eiropa papūlētos, lampedūzieši redzētu mazāk bojāejai lemtu cilvēku savas jūras viļņos. Viņi norādīja, ka Lampedūzai ir jābūt pirmās palīdzības centram, te imigrantiem ir jāpaliek maksimums 48 stundas un jādodas tālāk uz Eiropu, taču trauksmes apstākļos salinieki dzīvo jau 20 gadu.

Mazā Itālijas sala Lampedūza ar aptuveni 4500 iedzīvotāju ir viens no tiem punktiem Eiropas kartē, kas līdz šim uzņem vislielāko bēgļu skaitu.

Eiropas Komisijas pārstāvji Lampedūzā godināja mirušo piemiņu, stāvot tobrīd vēl 289 zārku priekšā, un, kā vēlāk atzina Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, šādu skatu viņi mūžam neaizmirsīs. Itālijas premjerministrs Enriko Leta, vēlāk tiekoties ar presi, norādīja, ka šī traģēdija kārtējo reizi apliecina, ka valstis daudz ko var darīt nacionālajā līmenī, taču šī ir visas Eiropas, ne tikai Itālijas problēma.

Ž. M. Barrozu atzina, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības dalībvalstīm ar ziņojumu, ka imigrācijas jomā ir iespējams darīt vairāk. “Eiropas institūcijām nav kopīgu lidmašīnu, kuģu un citu līdzekļu, taču es ticu, ka ar valstu kopīgu sadarbību to visu var sa-sniegt. Pērn Eiropā ieradās ap 300 tūkstošiem bēgļu, kurus lielākoties uzņēma Zviedrija, Vācija, Francija, Lielbritānija un Beļģija, kā arī Austrija un Itālija, un šīm valstīm īpašs paldies. Taču es zinu, ka mums Eiropas Savienībā ir nepieciešama rūpju sadalīšana starp dalībvalstīm,” – tā Ž. M. Barrozu. Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai īsti nevar pārmest bezdarbību, jo daudz lietu jau ir paveikts, piemēram, izveidota Eiropas robežuzraudzības aģentūra “Frontex”. Eiropas Komisijas vadītājs arī norādīja, ka Eiropas Savienība turpina un turpinās gādāt par labākas dzīves apstākļiem tajās valstīs, no kurām ir lielākais bēgļu pieplūdums. ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malm-strēma atzina – kamēr pasaulē būs diktatori, kari, bads, dabas kataklizmas, migrācija uz Eiropu nemitēsies. “Īstermiņā mums ir jāpalielina meklēšanas un glābšanas iespējas, un tādēļ mēs esam nodibinājuši darba grupu, kurā ietilpst gan Eiropas Komisija, gan iesaistīto valstu un robežkontroles pārstāvji. Es esmu rosinājusi izvērst plašu operāciju Vidusjūrā, no Spānijas līdz pat Kiprai, kas palīdzētu novērst šādu traģēdiju atkārtošanos. Ārkārtīgi svarīgi ir aktīvāk sadarboties ar imigrantu izcelsmes valstīm, lai uzlabotu legālās imigrācijas iespējas un izskaustu kriminālo grupējumu darbību, kam cilvēku nogādāšana Eiropā bīstamos apstākļos ir peļņas avots. Es aicinu visas valstis sadarboties ar ANO un citām organizācijām, lai laikus pamanītu bīstamākās zonas un ļautu cilvēkiem, piemēram, no Sīrijas, gūt patvērumu savās zemēs,” sacīja S. Malm-strēma.

Paredzams, ka Lampedūzas situācija un jautājums par pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu līdzdarbību un atbildību imigrācijas sloga sadalīšanā būs viens no jautājumiem jau oktobrī gaidāmajā ES valstu līderu sanāksmē Briselē.

Tikmēr glābēji joprojām Vidusjūras ūdeņos netālu no Lampedūzas meklē mirušos, bet izdzīvojušie 155 cilvēki ir neziņā par savu likteni. Saskaņā ar ANO datiem Vidusjūrā kopumā pēdējos divdesmit gadus cerībā sasniegt Eiropu bojā gājuši ap 20 000 cilvēku, tātad – vismaz tūkstotis katru gadu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+