×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
16. jūlijs, 2018
Drukāt

Latvieši pielūdz krievu zvaigznes, liecina mūzikas tirgus (25)

Foto - Ieva Leiniša/LETAFoto - Ieva Leiniša/LETA

Laima Vaikule

Vietējā mūzikas tirgus spēlētāji turpina apgalvot, ka tirgus ir pārsātināts un klausītāju maciņi tam netiek līdzi. Tikmēr cīņa par klausītāja brīvo laiku notiek, kā varētu domāt, ne tikai starp latviešu un Rietumu māksliniekiem. Būtisks tirgus dalībnieks ir virspusē krietni neredzamāks, bet gana jaudīgs spēlētājs – Krievijas estrādes zvaigžņu koncerti.

Arī šovasar to ir daudzveidīgs birums – piemēram, jau šonedēļ no 19. līdz 22. jūlijam Dzintaru koncertzālē notiks par “Jaunā viļņa” reinkarnāciju dēvētais festivāls “Laima Randez Vous Jūrmala”. Visus šos koncertus, izrādās, naski apmeklē arī latviski runājošā auditorija.

 

Mazāk Krievijas zvaigžņu

Precīza pētījuma, kādu mūzikas pasākumu tirgus daļu aizņem šis segments, nav, taču tas noteikti ir vērā ņemams gan pēc vidē un mediju telpā klātesošo krievu estrādes māk­slinieku reklāmu biežuma, gan vienkārši papētot koncertvietu un koncertaģentūru afišas – krieviski runājošu mākslinieku piedāvājums ir raibs un plašs. Tiesa, šogad, kā norāda “Arēna Rīga” pasākumu menedžeris un konsultants Aivars Hermanis, sakarā ar  Dziesmu svētkiem koncertu latviešu auditorijai ir nesalīdzināmi vairāk nekā “parastajos” gados. “Piemēram, 2016. gadā “Arēnā Rīga” notika desmit koncerti krievvalodīgai publikai un tikai viens latviešu.” Tā ekonomikas daļa, kuru veido koncertu rīkošanas industrija kopā ar valsts dotētajiem koncertiem, pēdējos “parastajos” gados (pirms Dziesmu svētkiem – A.K.) bijusi aptuveni 40 miljonus liela, lēš A. Hermanis. Viņaprāt, krievvalodīgo koncertu daļa Rīgā varētu būt aptuveni 20 procenti kopējās industrijas vērtības.

Intensīvākā šīs vasaras Krievijas un NVS valstu zvaigžņu koncentrācija ir Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, kas darbojas kā koncertzāles telpu nomātājs. Pēc “LA” aprēķiniem, astoņpadsmit Krievijas māk­slinieku koncerti veido ceturto daļu jeb aptuveni 26 procentus no šīs vasaras muzikālo pasākumu kopējā repertuāra, neskaitot dažādus konkursus. Krievijas zvaigznes uzstājas arī Liepājas Olimpiskajā centrā, Rīgas Kongresu namā, “Arēnā Rīga” un Latgales koncertzālē “Gors”, piedāvājot vidēji vienu Krievijas mākslinieka koncertu mēnesī.

“Ja paskatāmies uz mūsu sabiedrības spektru, izklaides žanrs ir vajadzīgs jebkurai tās daļai – ja tā pieprasa šāda veida pasākumus, tie ir jāpiedāvā,” norāda Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis. “Tomēr mūsu repertuārs kopumā ir sabalansēts, un Krievijas mākslinieku īpatsvars ir gājis mazumā,” viņš skaidro.

 

Latvieši iecienījuši Krievijas humoru

Ne vienreiz vien publiskajā telpā izskanējis apgalvojums, ka dzīvojam divkopienu, attiecīgi divu valodu, sabiedrībā, kas viena otru parasti nesatiek. Šim apgalvojumam piekrīt A. Hermanis, iemeslu saskatot sadalītajā mediju patēriņā un izglītības līmenī. “Krievvalodīgā auditorija tiecas patērēt tos kultūrproduktus, ko tā redz un par ko lasa krievvalodīgajos medijos. Latvijas krievvalodīgie gandrīz nemaz nepatērē latviešu valodā vēstošos medijus, tādēļ abas kopienas ir maz informētas par notiekošo vienas vai otras kopienas populārās mūzikas koncertdzīvē. Tā gan nevarētu teikt par akadēmiskās, džeza, pasaules vai starpžanru mūziku, ko pārsvarā patērē abu kopienu labāk izglītotā un intelektuālākā daļa,” novērojis A. Hermanis. Viņš piebilst – mazāka auditorijas dalīšanās pēc valodas pazīmēm vērojama visjaunākajā auditorijas daļā.

Tikmēr atsevišķi koncertu rīkotāji apgalvo – tas esot mīts, ka Krievijas dziedātāju un grupu koncertus apmeklē tikai krieviski runājoša auditorija. Visvairāk to nosaka tieši koncerta žanrs (pops, šansons, reps), nevis valsts, no kuras atbraucis mākslinieks, vai valoda. To, analizējot informācijas pieprasījumu un biļešu servisu un reklāmas mediju datus, secinājusi koncertaģentūra “Bravo Events”, kuras šīs vasaras piedāvājumā ir tikai Krievijas estrādes zvaigžņu koncerti (12) – pēc savām aplēsēm, viņi apkalpo vērā ņemamu daļu (10%) kopējā koncertu tirgus Latvijā. Gan latviešu, gan krievu auditorijā joprojām nepārspēti ir ar humoru saistītie šovi, īpaši pieprasīts Maksims Galkins un šovs “Novije russkije babki”, tāpat arī Aleksandra Maļiņina un Nikolaja Baskova koncerti, kurus apmeklē līdz pat 40 procentiem latviešu publikas, norāda “Bravo Events” pārstāve Danute Vareikaite.

Atšķirīgs ir Guntara Ķirša novērojums – lai arī esot skaidrs, ka ir gan latviski, gan krieviski runājoša sabiedrības daļa, kura patiešām koncertos nesatiksies nekad, tikmēr akadēmiskā žanra koncertus apmeklē plašs dažādās valodās runājošo loks. “Pozitīvs pārsteigums bija, piemēram, grupas “DaGamba” koncerts,” piebilst G. Ķirsis. Viņaprāt, izšķirīga ir koncerta kvalitāte. “Ja runājam par tādiem māksliniekiem kā Maksims Galkins vai Grigorijs Ļepss, viņi savā jomā ir ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, un šajos koncertos ir novērojami arī ļoti daudz latviski runājoši cilvēki,” vērtē G. Ķirsis.

 

Paaudze, kas nemainās

Iespējams, lielāka rentabilitāte ir pasākumiem, kuriem izdodas piesaistīt dažādās valodās runājošas auditorijas. Vesela plejāde Krievijas un NVS estrādes sastopama dziedātājas Laimas Vaikules rīkotajā festivālā “Laima Randez Vous Jūrmala” – līdzās tādiem Krievijā pazīstamiem latviešu māksliniekiem Intaram Busulim, Markusam Rivam, Igo vai grupai “DaGamba” dižojas arī krievu estrādes karalis Filips Kirkorovs, komiķis Aleksandrs Reva, Jeļena Vaenga, Grigorijs Ļepss un komēdiju šovu zvaigzne Marina Kraveca.

“Vienot, nevis šķelt,” šādu ideālu, kas tikpat labi varētu būt veiksmīga biznesa formula, pauž festivāla patronese, dziedātāja Laima Vaikule. Viņa ir pārliecināta, ka ne jau tautība vai valoda, bet personības talants un popularitāte nosaka vietējās publikas izvēli. “Ir personības, mākslinieki, kas apvieno abas auditorijas. Viens no tādiem ir Intars Busulis no Latvijas vai Nino Katamadze no Gruzijas – viņa tā dzied, ka apvieno visus klausītājus.” Dziedātāja arī novērojusi, ka publika viņas pašas koncertos nesenajā Latvijas koncertturnejā bijusi gatava uzgavilēt gan viņas dziesmām krievu, gan latviešu valodā, tomēr nenoliedz, ka gaumes veidošanā nozīme ir arī, piemēram, piederībai konkrētai paaudzei.

 

Rietumu mākslinieki iecienītāki

Nevar nepamanīt, ka biļešu cena Krievijas estrādes mākslinieku koncertos vidēji ir lielāka nekā Rietumu vai vietējo zvaigžņu koncertos – apmeklējuma intensitātes un, retāk, arī statusa dēļ.

Par Krievijas tautas mākslinieku dēvētā Aleksandra Maļiņina koncertu var skatīties par 20 līdz 70 eiro, Stasa Mihailova vai krievu repera Timati sniegums baudāms, šķiroties no 30 līdz 100 eiro, bet Allas Pugačovas atvases, “nopelniem bagātās” Krievijas mākslinieces Kristīnas Orbakaites “pasaules klases šova programmu” var baudīt par līdzīgu samaksu (17 – 85 eiro). Vēl dārgāks ir Grigorija Ļepsa jubilejas koncerts – 40 eiro par stāvvietu, un 200 līdz pat 500 eiro par galdiņu. Absolūts rekordists ir jau minētais festivāls “Laima Randez Vous Jūrmala” – te par galdiņu trim dienām iespējams samaksāt arī divus tūkstošus eiro. Tomēr, šķiet, tas nav šķērslis, kas liek domāt, ka Jūrmalas pasākuma prestižs kopš “Jaunā viļņa” laiku galdiņu astronomiskajām cenām noteiktā auditorijas daļā ir gana augsts. Piemēram, biļetes uz tā paša Ļepsa koncertu Dzintaru koncertzālē šobrīd ir tikpat kā izpārdotas.

Tikmēr vietējo un Rietumu mūzikas grupu koncertu biļetes ir lētākas. Maciņam tīkamākās būs “The Sound Poets” (10,60 – 45,60 eiro), “Mesa” (15 – 25 eiro), “Prāta vētra” (25 – 40 eiro). Kaut kur cenu līknes vidusdaļā apgrozās rietumnieki: “AHA” (39 – 49 eiro), “Arcad Fire (45 – 59 eiro), Džeks Vaits (61 eiro). Rietumu mākslinieki pulcē vairāk apmeklētāju, un koncerti notiek lielākās koncertu vietās, tādēļ rīkotāji var atļauties zemāku biļešu cenu, tādā veidā nosedzot koncerta izmaksas, kas ir ļoti augstas, vērtē “Bravo Events” pārstāve.

 

Konkurē visi ar visiem

Vai Krievijas estrāde rada konkurenci vietējiem māksliniekiem un Rietumu mūziķu piedāvātājiem, ja reiz daļa auditorijas pārklājas? “Pieļauju, ka kopējā tirgū viņi savu naudas daļu aizvirza uz savu pusi, jo, kā saka – ārzemju arbūzs ir arī vietējā kāposta konkurents, tomēr kā koncertu rīkotājs un mūziķis praktiski ikdienā šo segmentu īsti nejūtu,” saka grupas “Labvēlīgais tips” mūziķis un arī pasākumu rīkotājs Ģirts Lūsis. Tiesa, viņš atzīst, ka auditorijas īpatnību dēļ Krievijas zvaigznes paša rīkotajos pasākumos, kas orientēti uz latviešu publiku, neaicinot. “Protams, auditorija ir sadalījusies, tomēr, nav noslēpums, pats reizēm aizeju uz kādu austrumu kaimiņa koncertu,” pauž mūziķis, norādot, ka par vietējo mākslinieku pozīcijām ir gana drošs. “Vietējais produkts ir vietējais, un cilvēki vienmēr izvēlēsies arī to.”

Pēdējos gados izklaides segmentā konkurence starp rīkotājiem ir nemainīgi spēcīga, novērojuši “Bravo Events”. “Daži spēlētāji aiziet, daži atnāk, taču kultūras pasākumu, koncertu skaits īpaši nemainās,” norāda Danute Vareikaite. Reizē viņa teic, ka pasākumu skaits Latvijas tirgum ir lielāks, nekā apmeklētāju maciņi to varot uzturēt. “Tāpēc par konkurentiem varam uzskatīt ikvienu koncertu, pasākumu rīkotāju.”

“Latviešu mākslinieku koncertus pamatā apmeklē latvieši, krievu mākslinieku koncertus – krievvalodīgie,” lakonisks ir A. Hermanis. Viņš arī novērojis, ka atsevišķu Krievijā populāru mākslinieku koncertus, piemēram, “BI-2”, Borisu Grebenščikovu, “Mumy Troll”, apmeklē abu valodu grupu apmeklētāji. Savukārt Raimonda Paula, “Prāta vētras”, Intara Busuļa, Laimas Vaikules koncertus apmeklē arī liela daļa krievvalodīgās auditorijas. “Domāju, ka privātās industrijas rīkotie koncerti pēc valodu grupu pazīmes savstarpēji nekonkurē. Nozīmīgu konkurences deformāciju rada publiski finansēto koncertu lielais īpatsvars latviešu valodas industrijas daļā.”

 

Krievijas mākslinieku koncertus piedāvā (2018)

* “Bravo Events”

* “Grupa L”

* “YOU ARE events agency”

* “Baltijas Ritmi”

* “Melo Mania”

* “IZO Art”

 

Interesē cita veida mūzika

Ilona Turkovska (28, Rīgā): “Neapmeklēju ne Krievijas, ne citu valstu popmūziķu koncertus, mani interesē cita veida mūzika. Manuprāt, Krievijas estrādes mākslinieku koncerti lielākoties interesē vecākā gadagājuma krievvalodīgu auditoriju. Manas vecāsmātes tādus koncertus skatās televīzijā, bet, ja biļetes būtu finansiāli pieejamas, tad labprāt ietu arī dzīvajā.”

Matīss (25, mūziķis): “Neapmeklēju Krievijas estrādes zvaigžņu koncertus, jo esmu dzirdējis, ka viņu koncertos skan fonogrammas, bet es atbalstu dzīvo skanējumu. Sirdī ir daudz tuvāki žanri, kas ir muzikāli patiesāki.”

Antonija (57, Rīgā): “Ja ir iespēja, reizi vai divas gadā apmeklēju kādu krievu dziedātāja koncertu, bet biļetes ir dārgas, tāpēc labāk skatos tos televīzijā. Īpaši patīk Meladzes daiļrade.”

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Uz Latviju pārsvarā brauc Krievijas estrādes “zvaigznes”, kuras savā dzimtenē jau norietējušas un izsīkušas. Tāpat arī citas slavenības meklē “dziļākus ūdeņus”.

  2. Kurs normaals latvietis klausaas .. krievu muuziku.Tikai varbuut nozombeetie.

  3. Ja Laima pielūdz,tas nenozīmē ka latvieši pielūdz!

  4. Nekad neesmu interesējies par “kruevu zvaigznēm” un nekad arī netaisos neko mainīt šajā jomā. Mani tas bienkārdi neinteresē .

  5. tiko no ļepsa koncerta Atbildēt

    pasē neskatijos, bet krieviski runāja praktiski tikai uz skatuves pats jubilārs. gan jau ka kāds krievs ari skatitājos bija, bet visapkārt runāja tikai latviski, un dziedāja līdz dziesmām ne sliktāk kā dziesmusvētku koris. ja kāds netic aizejiet paši , nu ja ne uz koncertu tad vismaz pie ieejas pastāviet un paklausieties kādā valodā sarunājas atnākušie.
    bet LA jau nevar bez nacnaida kurināšanas ne dienu

    • Domāju, ka piem. Makarēviča, Ševčuka (DDT) Mašina vremeni un vēl dažu Krievijas mākslinieku koncertos tāpat zālē skanētu latviešu valoda, jo ļoti liela daļa krievu – tie, kas putinistiski noskaņoti – viņus ienīst un, ja arī apmeklēs viņu koncertus, tad tikai, lai sarīkotu kādu provokāciju. Un arī padomju laikos bija tā, ka Rīgas krievu drāmas teātrī puse skatītāju bija latvieši. Un tas nepavisam nenozīmēja, ka tie bija Maskavas pakalpiņi vai kas taml.

  6. Nezin vai latvieši pielūdz krievu mūzikas zvaigznes, drīzāk labprātāk klausās labu mūziku. Mūzikai (dziesmai) vārdus saprast ir labi, bet ne galvenais. Ar 1-2 mēnešu kursiem talantu fabrikā zvaigznes grūti aizsniegt.

  7. Svešas drēbes svešas man!

  8. Kāds te pārkarsis saulē! Varasvīri iet tamdēļ, ka amats prasa atpazīt naidnieku sejā. Topošās kolēgas tipa mazās dziedošās zvaigznītes iet tamdēļ lai dibinātu sakarus, taptu paši atpazīstami, lai nopelnītu. Nu un pārējie ir okupantu atraudziņas, kurš jau vervelē Latviešu valodā, kur apzināti kropļo izrunājot vārdus norauj galotnes vai speciāli runā bez garumzīmēm, kurš principiāli nerunā, kurš vispār nezina

  9. Kāds te pārkarsis saulē! Varasvīri iet tamdēļ, ka amats prasa atpazīt naidnieku sejā.Topošās kolēgas tipa mazās dziedošās zvaigznītes iet tamdēļ lai dibinātu sakarus, taptu paši atpazīstami, lai nopelnītu. Nu un pārējie ir okupantu atraudziņas, kurš jau vervelē Latviešu valodā, kur apzināti kropļo izrunājot vārdus norauj galotnes vai speciāli runā bez garumzīmēm, kurš principiāli nerunā, kurš vispār nezina

  10. Ko ta īsti mūsu bāliņi prot? Apdziedāt un parādīt vietas kuras viņiem sāp? ŠEIT ŠEIT ŠEIT! Aborigēnu valodu, to kropļo.

  11. Tie nav latvieši tie ir latvijiesi!!!!!!!

  12. Piekrītu Tatjanai – virsraksts ir neadekvāts. Es arī esmu novērojis, ka atšķirībā no tā, kā tas bija manā jaunībā, kad latviešiem krievu mūzika (estrādes, akadēmiskajā viss ir citādi) neinteresēja – izņemot Pugačovu, kura 70-jos gados tiešām bija izcila un neparasta dziedātāja – pēdējos apm 20 gadus latviešu jaunieši krievu mūziku klausās labprāt. Par humora šoviem vispār nerunāsim, jo latviešiem tas nepadodas – tas, kas dažreiz parādās, ir pliekans un garlaicīgs. Bet krieviem – izcils (ne jau viss, protams). Es neesmu liels krievu mūzikas fans, tomēr kaut kas ir arī priekš manis, ko Youtūbā šad tad paskatos – 70-to gadu Pugačovu, DDT, Nautilus Pompilius, Makareviču, Žannu Bičevsku un vēl šo to. Vārdu sakot: nevajag jaukt tās lietas – mākslu un izklaidi ar politiku.

  13. Nu večukiem kādam varbūt. Jauniešus gan vairāk interesē Rietumu kultūra. Angļu valodu zin, krievu valodu taču jaunieši nezin.

  14. ja šos pasakainos apgalvojumus apstiprinātu Kaktiņa kunga statistika no aptauju datiem vecuma grupās! Citādi ar Krievijas un tās kalpu svētību tiek pļāpāts uz nebēdu, jo vienmēr var atrast kādu Mariju, kas raud, klausoties Pugačovu. Nezinu nevienu, kas kaut vai klausītos šo mūziku, kur nu vēl fanotu par to. Tie puslegālās pasaules pārstāvju, kas pulcējas baros šādu koncertu laikā, jau nāk izrādīties viens otram, klausīšanās tiem ir vienaldzīga un galvenais ir sastopamība ceļā uz koncertu, vai ceļā nākot no koncerta.:)) Nu vēl arī, ja koncertā dod ēst:))

  15. Nu vecākā paaudze… 50+ Jaunieši krievu valodu nezin, viņiem tuvāka Rietumu kultūra.

  16. Kuriem klausītājiem tēmēts šis koncerts, liecina fakts, ka to Latvijā rādīs tikai PBK kanāls. Savādi gan.

  17. Sitas ir kremlinu propogandas apmaksats smerejums. Nu negrib neko kartigs letins dzirdet no tas aziatu muzikas . Ta ir pavisam cita mentalitate .

  18. Cik tad ir to latviešu zvaigžņu, kuras varētu pielūgt. Un galu galā katrs drīkst klausīties to ko viņš vēlas. Nevajag visā tajā saskatīt kaut ko tādu kā tur nav. Runa, jau nav par pielūgšanu, klausīties nenozīmē pielūgt

  19. Virsrakstā kļūda- nedomāju, ka kāds pielūdz “krievu apdzisušās zvaigznes”, bet gan vienkārši iet izrādīt savus jaunākos apģērbus, tikties ar līdzvērtīgiem, vārdu sakot- iespēja izrādīties. Vismaz man- jauna kleita 1500.- eur, modernas kurpes un somiņa par 2000.- eiro…

  20. krievu zvaigznes pielūdz krievi. Kas tur jauns?

  21. šajos koncertos pamatmasa ir latvieši, krievu tur ir nospiedošā mazākumā, bet zāles ir pilnas, biļetes izpārdotas. kas intresanti, tad nacnaida lielie kurinātāji un pseidopatrioti, šos koncertus apmeklē biezā slānī ieskaitot NA nacisti augšgalu
    un tas ari loģiski, koncerti labi, valoda saprotama, kas tad pretim? bijušās superzveignes kam smiltis birst un tik vien ir kā vārds un fonogrammas palikušas. pat uzstājas tur gandriz vai grupas apkopeja nevis pati grupa vai tās bijušais solists…. no letiņiem vispār daudzmaz ciešamu koncertu tik daži prot uztaisit, pārejie ir lauku zaļumbales līmenis kad visi apdzerušies un vienalga kas troksni taisa

Draugiem Facebook Twitter Google+