Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Latvieši tīmeklī diskriminēti

Foto - LETAFoto - LETA

Latviešu valoda nav gatava cīnīties ar digitālās pasaules izaicinājumiem, un tas apdraud mūsu valodas pastāvēšanu nākotnē – secināts īpašā pētījumā, kurā iesaistījās vairāk nekā 200 ekspertu no 60 pētniecības centriem, arī pētnieki no Latvijas. Mūsu valoda nav vienīgā apdraudētā Eiropas valoda.


 

Pētnieki analizējuši 30 valodu – visu Eiropas Savienības (ES) valstu valodas, kā arī islandiešu, serbu un abu norvēģu valodas dialektu – attīstības iespējas mūsdienu tehnoloģiju pasaulē. Secināts, ka vislabākajā situācijā ir angļu valoda – tās spēja funkcionēt digitālajā vidē ir lieliska, tāpēc tā ierindota visaug-
stākajā kategorijā. Nākamajā kategorijā ierindojas holandiešu, franču, vācu, itāļu, spāņu valoda – arī šo valodu situācija ir laba. Tālāk ierindojas grieķu, poļu un vēl dažas valodas, bet kā ļoti sarežģītu eksperti vērtēja mazāko Eiropas valodu – latviešu, lietuviešu, maltiešu, islandiešu – situāciju. Turklāt plaisa starp valodām pēdējos gados pieaug aizvien straujāk.

 

Datori latviski nerunā

Pētījumā bija iesaistīts arī datorprogrammatūras izstrādātājuzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs. Viņš tagadējo situāciju salīdzina ar izaicinājumu, ko valodas pārvarēja laikā, kad Johans Gūtenbergs izgudroja iespiedpresi. Proti, tās valodas, kurās nedrukāja grāmatas, pamazām iznīka. Tagad pakāpeniska iznīkšana draud valodām, kurām nav radīts “pilnvērtīgs tehnoloģiskais nodrošinājums”.

Ko tas nozīmē – tehnoloģiskais nodrošinājums?

 

A. Vasiļjevs paskaidro: “Elementārākās darbības ir iespēja rakstīt ar datoru latviski, pārbaudīt pareizrakstību. Tas mums ir, un tas jau ir ļoti labi. Taču jaunākās tehnoloģijas nozīmē arī to, ka dators spēj sazināties ar cilvēku balsi.” Latviski, piemēram, nav pieejamas programmas, kad dators pats tekstu subtitrē vai balss ierakstu pārvērš rakstītā tekstā.

 

Latviski nav izmantojamas arī informācijas analīzes tehnoloģijas, kas automātiski analizē visu pieejamo informāciju par kādu tēmu.

A. Vasiļjevs arī stāsta, ka tulkošanas programmas, kas tulko, piemēram, no angļu uz franču valodu, nodrošina daudz kvalitatīvāku tulkojumu nekā programmas, kas tulko no angļu uz latviešu valodu. Kāpēc tā? Izrādās, ka virtuālais tulkotājs mācās tulkot, izmantojot un analizējot visu informāciju, kas tīmeklī pieejama konkrētā valodā. Tā kā angļu un franču valodā ir daudz vairāk interneta satura nekā latviski, tulkotājs šīs valodas apguvis labāk nekā latviešu valodu, kas izmantota nepilnā 0,1 procentā kopējā interneta satura.

 

Trūkst datorlingvistu

Valodas joma ir pārāk svarīga, lai visu atstātu brīvā tirgus ziņā, jo mazākām valodām šajā brīvajā tirgū ir daudz mazāk iespēju attīstīties, uzsver A. Vasiļjevs. “Ja valstij nav finanšu resursu valodas attīstības atbalstam, jāmeklē finansējums, piemēram, Eiropas struktūrfondos un Eiropas Komisijas pētniecības programmās. Jo vairāk tāpēc, ka ES pati tagad ir uztraukusies par valodu situāciju.”

Dažādā mērā informāciju tehnoloģiju attīstība apdraud arī daudzas citas valodas, un ES šī problēma jau atzīta par nopietnu draudu, un tiek domāts, ko darīt, lai valodas pasargātu un arī mazākām valodām nodrošinātu attīstības iespējas.

 

A. Vasiļjevs akcentē, ka jāsagatavo speciālisti, kas palīdz valodai attīstīties digitālajā vidē. Gandrīz visās Eiropas valstīs var studēt datorlingvistiku, bet Latvijā tādas iespējas nav. Ir cerība, ka drīzumā Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē šāds studiju kurss beidzot varētu tikt izveidots.

 

Tāpat nepieciešams finansējums pētniecībai, lai atrastu labākās un efektīvākās metodes, kā palīdzēt valodai attīstīties digitālajā vidē. Ja augstskolas sagatavos labus datorlingvistus un izstrādās noderīgus pētījumus, tad arī uzņēmumi būs ieinteresēti veidot datorprogrammas, kas palīdz valodai attīstīties virtuālajā telpā. Būtu vajadzīga arī nacionāla programma datortehnoloģiju attīstībai latviešu valodā. Piemēram, Igaunijā ir šāda kompleksa programma igauņu valodas attīstībai.

 

Pozitīvs piemērs

Pozitīvs piemērs ir Kultūras ministrija, kas apzinās, ka digitālo grāmatu krājumu var izmantot arī valodas tehnoloģiju attīstībai. Tādas tehnoloģijas kā mašīntulkotājs arī citu valstu iedzīvotājiem ļaus iepazīties ar mūsu kultūras bagātību. Lai arī datora veikts tulkojums nebūs pilnvērtīgs, taču tas var rosināt dzīvos tulkus pievērsties, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa darbu tulkošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras pārziņā ir valsts valodas politika, teic, ka datorlingvistikas nozīme ir apzināta, tas esot viens no galvenajiem informācijas un komunikāciju nozares tehnoloģijas uzdevumiem. Valsts budžeta, struktūrfondu un citu investīciju piesaiste tam esot paredzēta.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+