Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Aivars Stranga: Padomju militāristu skaits Latvijā uz 1940. gada jūniju joprojām nav skaidrs (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Šajās dienās aprit 75 gadi, kopš Latvijā saskaņā ar tā saucamo ”bāzu līgumu” ieradās pirmās PSRS sarkanās armijas karaspēka daļas. Tomēr vēsturniekiem joprojām nav precīzi zināms, cik tad padomju pilsoņu saistībā ar šo līgumu Latvijā 1940. gada pirmajā pusē uzturējās. Šis ir mēģinājums apkopot šobrīd zināmo.

1939. gada 5. oktobra līgums noteica tikai PSRS bāzēs Latvijā izvietotā sauszemes karaspēka un aviācijas daļu militārpersonu skaitu – ne vairāk par 25 000, taču nenoteica jūras spēku daudzumu bāzēs Liepājā un Ventspilī, kā arī to, ko šajā gadījumā nozīmē “bāze” – vai tie ir flotes kuģi vieni paši vai flotes kuģi kopā ar apkalpojošo personālu krastā. Vienprātība par pašu jēdzienu “bāze” netika panākta. Uz vairākkārtēju Latvijas armijas štāba lūgumu padomju pusei sniegt ziņas, cik liels ir jūrnieku skaits, kuri uzturas abās bāzēs, vienmēr tika saņemta noraidoša atbilde. Tā tika dota tikai par sauszemes bāzēs izvietoto militāristu skaitu: 
21 379 uz 1940. gada 1. maiju. Tikmēr Latvijas armijas štāba dienestu savāktās ziņas uz 1940. gada 27. maiju sniedza šādu skaitu: sauszemes un aviācijas spēki – 22 026 (tuvu padomju sniegtajam skaitlim); flotes bāzes personāls krastā – 3924; jūrnieki uz kuģiem – 3130; brīva līguma darbinieki – 66; viņu ģimenes locekļi – 141. Pēdējie divi skaitļi bija mazāki par tiem, kurus 1940. g. 21. maijā Latvijas armijas štābam iesniedza PSRS bāzu (atsevišķā strēlnieku korpusa) vadība: 229 brīvā līguma darbinieki un 157 viņu ģimenes locekļi.

Latvija diezgan enerģiski, kaut nesekmīgi, centās panākt, lai augošais tā saucamo brīvā līguma darbinieku skaits tiktu iekļauts līgumā noteiktajos 25 tūkstošos. To pašu centās panākt arī Igaunija. Tas radīja lielu nepatiku ārlietu komisārā Molotovā, kurš 1940. gada 28. aprīlī šo vēlmi nosauca par “īpaši mežonīgu”. Tās izvirzīšanā “īpaši izveicīgi cenšas latvieši”. “Mums tuvākā laikā nāksies ar viņiem par šo jautājumu nopietni runāt,” piebildis Molotovs.

Jaunākajā Krievijas vēstures literatūrā attiecībā uz PSRS jūras kara flotes bāzēm Liepājā un Ventspilī minēts viens skaitlis – 1940. gada februārī tajās krasta dienestā bijušas 2192 militārpersonas, kuras apkalpojušas kuģus (2000 Liepājā un 192 Ventspilī). Cik bijis uz pašiem kuģiem – netiek minēts. Tātad kopumā PSRS karaspēks, kas pašai Latvijai bija jāapgādā ar pārtiku, te sastāvēja no, pirmkārt, sauszemes un gaisa spēkiem, kuru skaits ir daudzmaz precīzi zināms; otrkārt, no jūras kara flotes bāzu personāla, kurš, dalīts jūrniekos uz kuģiem un apkalpojošajā personālā krastā, nav precīzi zināms ne atsevišķi, ne kopskaitā; treškārt, no vismaz viena celtniecības bataljona, kura personāla skaits arī nav zināms (spriežot pēc tā, ko PSRS prasīja izvietot Igaunijā, bataljonā varēja būt līdz 1200 cilvēku). Tāpat nav precīzi skaidrs, cik dažādu ”brīva līguma darbinieku” uzturējās Latvijā. Jau pašā okupācijas priekšvakarā, 1940. gada 7. jūnijā, kad lēmums par agresiju pret Baltijas valstīm Maskavā jau bija pieņemts, Latvija pakļāvās jaunām PSRS prasībām un atļāva iebraukt valstī vēl 384 strādniekiem, paredzētiem it kā steidzamiem (!) celtniecības darbiem padomju flotes bāzēs. Cik no šiem “celtniekiem” patiesībā bija padomju drošības dienestu darbinieki, iesūtīti Latvijā militārās agresijas priekšvakarā, arī nav zināms.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Tam, ko esmu rakstijis 1992. gada, pievienoju klat materialus par PSRS jurnieku skaitu:
    LVVA, 1474.f., 3.apr., 5.lieta, 21, 67.lapa.
    par t.s briva liguma darbiniekiem – turpat, 2570.f., 3.apr., 1254.l., 40.-41. lapa.
    Krievijas dotos skaitlus – A. G . Dongarov. SSSR i Pribaltika. 1939 – 1940.

  2. Studējiet Suvorova “Ledlauzi”!

  3. Cipari ir laba lieta.
    Pasakiet lūdzu, kur tos visus varētu apskatīt.
    V.s. atsauces lūdzu.

    • ikvienam interesantam esmu gatavs noradit LVVA fondu numurus, kuros ir dati par pad. karaspēka skaitu. Ludzu, uzrakstiet uz manu LU e – pastu, un sanemsiet autsauces. ar cienu -a.s

      • Labdien, profesor!
        Negribu Jūs lieki apgrūtināt.
        Interesenti varētu būt vairāki.
        Vai varētu atsauces ielikt tepat, lūdzu?
        Ar cieņu.

        • Sakumam es uzdrosinos ieteikt manu un dr. I. Kreituses loti senu gramatu; tas jau ir 1992. gads – I Gore. A. stranga. Latvija: neatkaribas mijkreslis. OKupacija. 1939. – 40. TUr ir diezgan daudz skaitlu pr PSRS karaspeku, tā apgadi – cik, ko latvija piegadājā. šobrid mes, protams, zinam vairak.

  4. Par 40-to gadu runājot:25000 SA kareivju ir tikai Līgumā,bet peiskaitiet klāt “”vezumniekus”‘,oficieru ģimenes locekļus ,kas nedēļas laikā “”izpirka tukšus veikalus”‘un priecājās ,ka veikalos visu “”var dabūt un nav rindu””!?Pajautājhiens:Ko darījāt visus šos””neAtkarības gadus,ka nevarējiet”‘saskaitīt?A?

  5. daudz kas joprojām nav skaidrs!

  6. KREMĻA KRANČI KVEKŠĶ Atbildēt

    Vai tam ir kāda īpaša nozīme šodien?

  7. Vajadzīgi arhiva dati par pārtikas piegādēm krievu kontingentam,no sausiņiem un Baltijas jūras ūdens nepārtika.

  8. Павел:…И што ви хотели? / Mēs tak’ arī cerējām, ka karošana būs “Ar mazām asinīm, svešā teritorijā”
    Малой кровью, на чужой территории.
    Вперёд, на Запад!
    18 июня 1941 года дивизия Черняховского получила приказ: начать выдвижение из окрестностей Риги к границе Восточной Пруссии.

  9. Все логично, в 1940 году к границам СССР приближались фашисты, а сегодня к границам России ползет НАТО! И што ви хотели?

    • Vai tāpēc, ka krievijas darugi vācu fašisti tuvojās tavējie militāristi baigajā 1940. gadā drīkstēja izvarot un apšaut mierīgos Latvijas iedzīvotājus? Pat tagad tu klaviatūru kaimiņu valsts valodā vēl izmanto.

    • un tad psrs ,lai fašistiem vieglāk,lai bútu kopíga robeža gāja tiem pretī,kopā ar hitleru sadalíja Poliju, tad sarunāja, ko vēl katrs var pakampt, nezin par ko uzbruka Somijai u.t.t. Galvenais- radíja, pretēji jebkādai valsts drošíbas loģikai, kopígu robežu ar draugiem nacionālsociālistiem. Bet ísteníbā pašiem bija plāns jülijā “atbrívot” Eiropu, jefreitors ādolfs to saprata jau ātri vien pēc draudzíbas líguma parakstíšanas, paspēja sagatavoties un uzbrukt absolüti stiprākam pretiniekam,kura spēki bija2-3 lielāki. Tikai šie spēki bija uzbrukuma línijā.Tik un tā ādolfam tā bija pašnāvíba jau pašā sākumā,bet tas izglāba Eiropu no plānotās sovjetizācijas.Vācija bija cena,kas izglāba šodienas Eiropas civilizāciju no josifa boļševizācijas plāniem.

  10. “Paldies” Kārlim Ulmanim, kurš 1939.gadā ļāva krieviem Latvijā izveidot militārās bāzes. Un “paldies”, ka nedeva pavēli pretoties okupācijai.
    Un “paldies” NA, kas slavina nodevēju, noziedznieku un Satversmes pārkāpēju Ulmani.

    • Neraksti muļķības, maziņais! Ja bija kāda jēga pretoties, tad visai Baltijai kopīgi. Par karaspēku vispirms piekrita Igaunija. Lietuvā priecīga meta cepures gaisā, tiem nebija prātā pretoties Krievijai – no krieviem tikko dāvanā saņēmusi daļu no kārotā Viļņas apgabala. Ko ielenkumā varēja darīt Latvija viena pati?

      Somijai bija cita situācija – aizmugurē draudzīgā Zviedrija, uz kurieni varētu atkāpties, kamēr zviedri nāk palīgā. (Tam somi ļoti ticēja, tas vairoja viņu varonību, bet gļēvie zviedri nelikās traucēties!) Latvijai abās pusēs bija karot nogatavojušās fašistiskas, nacistiskas lielvalstis, kas īsā laikā samala drupās vareno Poliju.

      lmaņa valdība taču to visu redzēja, – kāpēc ļaut bezjēdzīgi iznīcināt tautu?
      Jāņem vērā, ka Hitlera Vācija nekādu draudzību pret Latviju neizrādīja, attiecības bija sliktas, robeža – tuvu, jo Klaipēda (Memel) tolaik piederēja Vācijai . Uz Ulmaņa jautājumu, vai kara gadījumā Vācija ļautu pāri tās robežai Latvijas armijai atkāpties, Hitlers strupi atbildēja: nein!

      Somijai bija tikai 1 ienaidnieks, Latvijai – abi divi. Ko lai darītu Ulmanis – aicinātu tautu uz pašnāvību?

      • 1. Polijai ar bija 2 ienaidnieki, bet poļi karoja pret abiem un dažas nedēļas pārspeka priekšā noturējās.
        Nekur nav rakstīts, ka latviešiem obligāti jābūt gļēvuļiem un, ka latvieši nedrīkst pretoties agresoram!

        2. Un Ulmanis kā Satversmes pārkāpējs un varas sagrābējs vērtējams kā kriminālnoziedznieks.

        • 1. Ko dotu, ja Latvija būtu militāri pretojusies 1 – 2 dienas. Nu labi – nedēļu? Tev vairāk jālasa literatūra par 1939-40. gadu, ne tikai vienpusīgā.
          2. Tas pats attiecas Ulmani. Tu barojies no tā, ko par Ulmani teikuši sociķi, nācisti un boļševiki. Vai to ietekmē esoši.
          Ulmanis nebija nekāds “sadumpojies pulkvedis, kas organizēja valsts apvērsumu”.
          Ulmanis bija Ministru prezidents, tātad valstī svarīgākajā amatā, kāds tas ir arī tagad.
          Joprojām spēkā ir Satversmes 62. pants. kas ļauj izsludināt ārkārtas stāvokli.
          15. maija pārkārtojumi notika saskaņā ar valsts prezidentu Kviesi.
          Tos apsveica tautas vairākums, jo redzēja, ka notiek uzlabojumi saimniecībā un kultūrā, kuri iznesa Latviju kaimiņvalstīm priekšā…

          Toreiz citādi nevarēja. Jo parasti neviens parlaments pats sevi nereformē. Toreiz Saeima stiepa gumiju, jaunu Satversmi solīja arī 4. Maija deklarācija. Kur ir?

          Jelcins rīkojās daudz nopietnāk: uz parlamentu atklāja uguni. Bet vai bez Jelcina izšķirīgas rīcības būtu bijis iespējams Krievijas vēsturiskais pagrieziens? Vai bez Jelcina būtu brīvas Baltijas valstis? Noteikti nē.
          Tātad atsevišķos vēstures gadījumos lemj un asi rīkojas lielas personības, nevelkot ar pirkstu pa papīrā ierakstītiem burtiem, ja valsts attīstība to prasa. Papīru var aprakstīt pēc tam.

          • 1. Ja Latvija būtu pretojusies, tad tagag nebūtu problēmu ar okupācijas fakta atzīšanu un nebūtu problēmu ar deokupāciju un dekolonizāciju. Ulmanis 1940.gadā piekrita gan ielaist papildus krievaziātus, gan izveidot krieviem draudzīgu valdību. Tauta nepretojās, gāja uz vēlēšanām un brīvprātīgi nobalsoja par “aneksiju”. Vai tiešām Latvija tika okupēta? Kāpēc tauta nepretojās? Ja nav pretestības, tad taču laikam tauta gribēja, ka to okupē “labie krievi”?
            2. Un Ulmanis manās acīs ir gan homoseksuālists, gan kriminālnoziedznieks, gan cilvēks ar tehnikuma izglītību, kurš sev piekabināja DR. grādu, lai gan nevienu augstskolu nav beidzis un nevienu zinātnisko darbu nav uzrakstījis. Un es “barojos” no vectēva stāstītā, kurš bija gan sociāldemokrāts, gan Latvijas patriots, gan nacionālais partizānis, gan Sibīrijā izdzīvojušais, gan 5 bērnus radījušais.

          • Jau minēju, ka tu barojies no Latvijas pretinieku – sociķu, nācistu un boļševiku – propagandas materiāliem. Kā teikts tautas parunā: ja suns ir sācis laizīt dzirnavu akmeni, tad tur vairs neko nevar līdzēt – vai nu jānosit suns vai jānojauc dzirnavas.

            Bet tev jāatceras viens – tas ko raksta partijas polemikas karstumā, to nevar ņemt par pilnu,- tā ir politiskā cīņa, kur jālieto visi instrumenti, arī puspatiesības un meli. Taču tagad ir pagājis pietiekami liels laiks, lai toreizējos pārspīlējumus paanalizētu, ne?

            Pašlaik Latvijai kreisa, sociāldemokrātiska partija būtu nepieciešama vairāk par visu. Labējo politika ir piegriezusies līdz vēmienam. Bet pietiek sociāldemokrātiem parādīties un – pļurkt! Anniņ, biksītēs… Vēl lielāki ierāvēji par labējo žulikiem.

            Tas pats bija pirms Ulmaņa. Un ar ko būtu beidzies, ja tāds Ulmanis nebūtu bijis? Tātad Saeimā, kā parsti, sociķu vairākums, viegli uzpērkamas mazās partijas… Nav grūti prognozēt balsojumu par labprātīgu pievienošanos. Sociķu karogs – PSRS karogs bez “sirp-un-āmur”, partijas himna – PSRS toreizējā himna vārds vārdā, viens no sociķu vadoņiem, krieviem ienākot, tiek iecelts par brigādes ģenerāli, cits jau sākumā teica, ka Latvijas neatkarība diemžēl jāpiecieš – pirms pasaules revolūcija…
            Un mūsdienu Ukraina – vai tu joprojām tici krieviem: būtu jūs toreiz pretojušies, šāvuši uz mums, kaut griestos šāvuši, tad gan mēs uzreiz atzītu jūsu neatkarību, tad gan mēs izvāktu savus kolonistus un bijušos militāristus ar visiem otpriskiem, sievām, babkām, ķotkām…

            Savā sociķa naivumā tu nepadomā, ka tad krieviem būtu citi argumenti? Ja vilks izsalcis, tad jērs vienmēr būs vainīgs – tāda vienmēr ir bijusi pasaules stipro kārtība, bet vai tāpēc jālamā jēri?

          • … Aizmirsi pielikt kadu vel maz zinamu un sodienas nomenaklaturai vel tik nevelamu patiesibu, kamdel Ulmanis izvelejas parnemt valsts vadibu: pec pasu piedaloso komunistu agentu atklajuma … lidz 1935.g. beigam, pec Maskavas pazinojuma jau sagatavotai pagridei, un tas intereses, vajadzeja notikt valsts un valdibas apversumam Saeima, ko vaditu sociki, deputati, un to komunistu partijas atbalstitaji, kuri bija sadaliti apbrunotas suninas ar specifiskiem strategiskiem uzdevumiem, …tas butu iemesls Sarkanarmijas ienaksanai Latviaj ..

            … Palasiet tacu attiecigo literature, un var sakt ar Poseika, LATVIJAS GRAVEJI, UN, Vicupa, MELNA GRAMATA, !!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  11. krievi meloja, meko un melos Atbildēt

    Nevar arī ignorēt tās krievu armijas kas bija savilktas pie Baltijas valstu robežām.

  12. “Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku.” Bija “zaļie cilvēciņi” 1940.g., bija arī 2014.g. Krimā – tikai ar skaitīšanu un pārskaitīšanu profesoriem aizrauties nevajadzētu, ka nenoguļ kārtējo vēstures pagrieziena momentu.

    • Toreiz zaļie cilvēciņi bija pelēkos kokvilnas uzvalciņos elegantu kungu ar platmalēm pavadībā… Tā kā nekas nav mainījies – tikai pēc šodienas Ukrainā mūsu grūtgalvīšiem Saeimā saprotamāk. Vai tikai saprot? Pēc tā ka zemessargiem noņēma ieročus – labi saprot…Varbūt toreiz vēl neizprata šo lāču viltību.

Draugiem Facebook Twitter Google+