Mobilā versija
+14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
19. marts, 2017
Drukāt

Latvija būtiski atpaliek no 2020. gada mērķu sasniegšanas. Vai sapnis par ekonomikas izrāvienu izsapņots? (5)

Foto LETAFoto LETA

Tas, ko valsts ir apņēmusies paveikt līdz 2020. gadam, ir aprakstīts Nacionālais attīstības plānā (NAP). Dokuments tika sagatavots Valda Dombrovska valdības laikā. Plāna autori to ir nosaukuši par “sabiedrisko līgumu” un valsts “biznesa plānu”.

Dokuments tapa toreizējā Pārresoru koordinācijas centra direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā.

Saskaņā ar plānu 2020. gadā būs sasniegts ekonomikas izrāviens. Latvija būs pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo izglītoti, veseli un laimīgi cilvēki. Plāna īstenošanas uzraugi šogad veic vidusposma izvērtēšanu, kā sokas ar šo mērķu sasniegšanu. Pirmie secinājumi gaidāmi rudenī.

Tikmēr, vērtējot galvenos kritērijus, kas raksturo valsts attīstību, jau tagad var prognozēt, ka plānā ierakstītais lielā mērā tā arī būs palicis neīstenots sapnis, ar atsevišķiem izņēmumiem.

Būtiskākais rādītājs, kas raksturo valsts turību, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Taču tā izaugsme aizvadītajos pāris gados ir apstājusies. Tāpēc 2020. gadā, visticamāk, neizdosies sasniegt mērķi, lai IKP būtu 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas turklāt nemaz nav ambiciozs mērķis, jo Igaunijā un Lietuvā jau tagad tie ir 75%.

Tāpat arī teju nemainīgs saglabājies apstrādes rūpniecības apmērs. Latvija pagaidām nevar lepoties arī ar eksporta rādītājiem. Tāpēc arī šo NAP mērķu sasniegšana ir nopietni apdraudēta.

Līdzīga ir situācija ar dzimstību. Dzimušo skaits krietni atpaliek no plāna mērķiem. Un par “pilnīgu utopiju” nozares eksperti sauc apņemšanos, ka 2020. gadā neapmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu garuma daļa būs samazinājusies par 50%.

Par spīti tam, ka virknē būtisku rādītāju, valsts ne tuvu nav tam, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, valdības vadītājs stāsta, ka NAP neguļ noputējis dziļi atvilktnē.

Turpretī “LNT Ziņu Top 10” aptaujāto dažādu nozaru pārstāvju viedoklis ir gluži pretējs. Finanšu eksperts Ģirts Rungainis uzskata, ka šādi plānošanas dokumenti valdībai ir “tukša vieta”.

Ģirts Rungainis, “Prudentia” partneris: “Skatoties no malas, rodas iespaids, ka valdība nevadās no šiem dokumentiem praktiski nekādā veidā.”

Problēmas sakne, Rungaiņa vērtējumā, ir tā, ka pretēji tādām valstīm, kā Somija, Igaunija vai Lietuva, kas attīstās straujāk un kļūst bagātākas, Latvijā lēmumi netiek pieņemti, apsteidzot laiku.

Līdzīgs noskaņojums valda arī Pašvaldību savienībā, kur norāda, ka attīstības plāns un valdība dzīvo paralēlās pasaulēs. To, ka plāns nedarbojas, ir secinājuši arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs: “Īsā atbilde – noteikti nē. Faktiski tas ir tāds “Zaporožecs”, kuram mēs esam uzlikuši virsū “Mercedes” zīmi – ar domu, ka būs ekonomikas izrāviens. Tur satura nav, lai tas ekonomikas izrāviens patiešām realizētos dabā.”

Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka valdības lēmumi, piemēram, lai mazinātu nabadzības riskam pakļauto ģimeņu skaitu, ir bijuši gan tādi, kas tuvina Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu, gan attālina. Bažīgu viņu dara pieteiktā nodokļu reforma.

Demogrāfs kritiku velta arī valdības īstenotajai politikai, lai mazinātu cilvēku nepieciešamību doties ekonomiskajā trimdā. Ilmāra Meža ieskatā, nav reāli sasniegt 2020. gada mērķi, kas paredz, ka iebraukušo skaits pārsniegs emigrējušos.

Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Ir nepieciešams darīt vairāk, jo šīs ģimenes, kas turpina aizbraukt, ja tās ir tikai 10 000 pēc tādām pieticīgām prognozēm, kas šogad aizbrauks, arī tas ir ārkārtīgi daudz. Un citās valstīs būtu ļoti liels satraukums. Mēs tā mierīgi izturamies [pret to], ka mēs būtībā noasiņojam.”

Tikmēr premjers, atzīstot, ka attīstības plānā “daži ir ļoti nereāli [sasniedzami] cipari”, ir apņēmības pilns no dokumenta pārņemt pozitīvo un gada nogalē sākt darbu pie nākamā septiņgades plāna rakstīšanas, kas stātos spēkā 2021. gadā.

Uzņēmēji to vērtē skeptiski. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka vienīgais attaisnojums jauna šāda plāna rakstīšanai ir tas, ja valsts ir apņēmusies kļūt par plānu lielvalsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Turpinot,teikšu ,ka mēs nezinām un nesaprotam savu vietu pasaules ekonomiskajos procesos. Neuztveram acīmredzamo faktu ,ka Latvijā valda tāda kā vairākstāvu ekonomika . 1 stāvā skraida 19.gs. vienpatņi ,45873 ,tā csb ,zemnieku saimniecības neražo preču produkciju ,Latvijas Bankas pētījumā teikts ,ka 55469,93,2% ,no ražotāju kopskaita preces neeksportē , Lursoft ziņo par ikdienu fiksēto individuālo darboņu tūkstošiem un niecīga apjoma MU . 2 stāvā darbojas ne visai liels skaits masu produkcijas ražotāju, kuru produkcijas apjoma piedāvājumi pasaules tirgum izskatās smieklīgi mazi . 3 stāvā uzrāvušies pārdesmit IT laikmeta pārstāvju ,bet 4 stāvu sasniegusi varbūt daži . Industriju 4.0 pārstāvošos neredzu. Un vēl daži vārdi par struktūrizmaiņu problemātiku. Nekur nevaru atrast analīzi par pakalpojumu sfēras darbības virzienu proporcijām. Cik galu gala strādā un apkalpo cilveku ,un kāds ir pakalpojumu apjoms,kurus saņem paši uzņēmumi , pašvaldības un valsts.

  2. Šim dokumentam neredzēju nākotni no tā parādīšanās brīža. Ir sajūta ,ka mēs Latvijā nespējam izprast notiekošo pasaulē. Nespējam pareizi izvērtēt ,kas nepieciešams Latvijas attīstībai ,kādai jābūt sistemātiski attīstāmai valsts ekonomiskajai politikai, priekšplānā ir it kā nostādīta valsts,bet ne uzņēmējs. Pats piedāvājums ir noformulēts kā abstrakts valsts pasākums , tā vietā, lai tiktu konkrēti analizēta un “salikta pa plauktiņiem” privātā-kapitālistiskā uzņēmējdarbība. Un tieši ar pēdējo vislielākais posts. veltot garas stundas esmu “izrakņājis” visu ,kas izlasāms internetā , adresē csb,gov.lv ,LB ,EK Makroekonomika utt., nav atrodamas pat mazākās pazīmes ,kas liecinātu ,ka Latvija strukturāli pārkārtojas ,šeit strauji augtu darba vietu skaits un darbinieku izstrāde.

  3. Riebjas lasit pat sis atklatu melu slienas,pat pedejam alkanam un narkomanam skaidris kad nekas no tiem vajpratigo sacerejumiem dzive neistenosies,tapec kad vajpratigs………Tie idini dzivo cita dimensija,vini pasi to pat neapzinas kas pats par sevi ir pieradijums par vinu garigo atpalicibu ko netiesi vel apstiprina vinu autisko speju izspausme izskerdet valsts kasi neatstajot pieradijumus un nedodot valstij nekadu labumu…..Uzlikt par obligatu pienakumu cetreiz menesi braukt pa latvijas arem bez apsardzes tad redzes patiesu ainu un tautas atieksmi…………Ulmanis pirmas latvijas laika ta darija un vareja atlauties,gribetu redzet kurs no siem to varetu……………

  4. narkotiku halucinācijas !

  5. Ne šis pirmais NAP, ne pēdējais uzrāviena-izrāviena mēģinājums ! Nākamajā reizē – plānā LV 2050, tad gan, “točno” būs (ne visiem).

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+