Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas ietekmīgāko EP deputātu vizītkarte (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Četri no astoņiem Eiropas Parlamenta deputātiem strādā lielākajā un ietekmīgākajā politiskajā grupā. Šoreiz sniedzam nelielu ieskatu par to, kādas ir Krišjāņa Kariņa, Ineses Vaideres, Sandras Kalnietes, Arta Pabrika ieceres šajā parlamenta sasaukumā.

Ko ETP grupa dara jūsu labā

Kā Eiropas Parlamenta deputāti pārstāv vēlētājus šādā ļoti sarežģītā politiskajā vidē? Viņi īsteno sarežģītas procedūras un ar saviem kolēģiem, kas pārstāv dažādus politiskos virzienus, kā arī ar partneriem Padomē un Komisijā apspriež tiesību aktus, kas ir EP kompetencē un ietekmēs 500 miljonus cilvēku, kuri dzīvo ES.

Kā notiek tiesību aktu pieņemšana?

Labākais veids, kā uzskatāmi atspoguļot tiesību aktu pieņemšanas procesu, ir parādīt, kas notiek ar konkrētu tiesību aktu, tam nonākot Eiropas Parlamentā. Vispirms tiesību akta projekts tiek nodots kādai no komitejām. Attiecīgā komiteja konkrētajam projektam no savu locekļu vidus izvēlas referentu vai atbildīgo personu. Referents attiecīgi kļūst par galveno Eiropas Parlamenta sarunu dalībnieku konkrētajā lietā. Īstenojot parasto likumdošanas procedūru, lai tiesību akta projekts stātos spēkā, tas ir jāpieņem atbildīgajā komitejā un pēc tam Eiropas Parlamenta plenārsēdē, turklāt tas ir jāpieņem arī dalībvalstu pārstāvjiem Padomē. Tiklīdz Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paraksta pieņemto normatīvo rezolūciju un tā tiek publicēta ES “Oficiālajā Vēstnesī”, tā kļūst par tiesību aktu.

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā parastā likumdošanas procedūra (iepriekš – koplēmuma procedūra) ir kļuvusi par standarta likumdošanas procedūru. Īstenojot šo procedūru, Eiropas Parlamentam un ES Padomei ir vienādas likumdevēja tiesības. Abas iestādes var grozīt tiesību aktu priekšlikumus, un ir vajadzīga abu piekrišana priekšlikumam, lai tas varētu stāties spēkā.

Eiropas Parlamenta deputāti ir sadalīti politiskajās grupās atbilstīgi viņu politiskajai pārliecībai. No septiņām politiskajām grupām, kas darbojas šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā, ETP grupa ir vislielākā – tās deputāti pārstāv 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. Grupas lielums ļauj mums būtiski ietekmēt lēmumu pieņemšanu Parlamentā, un mūsu grupas deputāti ieņem vadošus amatus daudzās Parlamenta komitejās un delegācijās.

Turpinot darbu Latvijas labā

Inese Vaidere jau trešajā sasaukumā turpina strādāt pie tā, lai Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtie lēmumi būtu Latvijai un tās pilsoņiem labvēlīgi.

Internetā neeksistē ģeogrāfiskās robežas. Tādēļ deputāte, strādājot EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, par vienu no savām prioritātēm uzskata darbu pie ES Vienotā digitālā tirgus izveides. Šie vienotie ES noteikumi ir būtiski, lai nebūtu ierobežojumu iepērkoties, saņemot vai sniedzot pakalpojumus tiešsaistē.

Produktiem, ko iegādājamies, jābūt drošiem, savukārt informācijai, kas uz tiem norādīta, piemēram, izcelsmes valstij – izsmeļošai. Tādēļ 
I. Vaidere aktīvi strādās pie vienotu noteikumu izstrādes ES tirgū, vienlaikus turpinot tradicionālu Latvijas produktu aizsardzību un popularizēšanu.

Tāpat prioritāte joprojām būs politiska un ekonomiska atbalsta sniegšana Ukrainai, cenšoties sekmēt efektīvu ES politiku ar Krieviju un agresijas izbeigšanu. Savukārt Latvijas austrumu robežas, kas ir arī ES ārējā robeža, stiprināšanai, EP Budžeta komitejas deputāte centīsies panākt lielāku finansējumu.

Tiks turpināts arī iepriekš veiksmīgi aizsāktais darbs pie patiesas Eiropas vēstures izpratnes veidošanas, tajā skaitā par padomju okupācijas sekām. Maija beigās I. Vaidere aicinās kolēģus EP Briselē noskatīties Latvijas filmu “Segvārds Vientulis” par dramatiskajiem pēckara notikumiem.

Latvijas drošība vienotā Eiropā

Eiropas Tautas patijas grupā viceprezidente Sandra Kalniete ir atbildīga par  ES austrumu kaimiņpolitiku, ES paplašināšanu un Eiropas vērtību jautājumiem.

S. Kalnietes galvenā prioritāte ir Latvijas drošība vienotā Eiropā – aizsardzības, enerģētiskā, informatīvā, iekšpolitiskā.  Viņa piedalās grupas politiskās stratēģijas noteikšanā un sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas komisāriem.  Tuvākajos gados Latvijas drošībai un visas Eiropas nākotnei kritiski svarīgs ir un būs Ukrainas jautājums.

Kalniete darbojas arī Parlamenta Lauksaimniecības lomitejā, kurā turpina aizstāvēt Latvijas intereses Kopējās lauksaimniecības politikas praktiskās ieviešanas jautājumos, kā arī daudzos nelielos, bet konkrētos un praktiski svarīgos jautājumos.

Lai dotu pretsparu Kremļa propagandai, Kalniete turpinās rīkot visdažādākos pasākumus, līdzīgus aizvadītajā nedēļā EP notikušajai vērienīgajai konferencei “Karš un miers: 1945 – 2015”.

Transatlantisko saišu stiprināšana

Artis Pabriks par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskata transatlantisko saišu stiprināšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Ziemeļameriku, jo tas ir būtiski Latvijas drošības nostiprināšanai un tālākajai ekonomiskajai attīstībai. Lai to veicinātu, viņš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta galveno ziņotāju ES un Kanādas brīvas tirdzniecības nolīgumam. Šis līgums būs kā pamats tirdzniecības saišu stiprināšanai arī ar ASV. Pateicoties tirdzniecības līgumiem, arī Latvijas uzņēmēji gūs iespēju iekļūt Ziemeļamerikas valstu tirgos, kas līdz šim bija sarežģīti atšķirīgo noteikumu un administratīvo procedūru dēļ. Tāpat deputāts par svarīgu uzdevumu uzskata Latvijas interešu aizstāvību migrācijas jautājumos, jo pēdējo mēnešu notikumi Vidusjūrā ir priekšvēstnesis migrācijas politikas izmaiņām, kas būs saistītas ar lielākas solidaritātes uzņemšanos ES dalībvalstu starpā.

Eiropas Enerģētikas savienība Latvijas interesēs

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un redzot, ka Krievijas prezidents nekautrējas izmantot dabasgāzes piegādes kā reālu ieroci, Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi plānu, kā samazināt atkarību no Krievijas dabas resursu piegādēm. Plāna stūrakmens ir Eiropas Enerģētikas savienības izveidošana, un tās mērķis ir samazināt ES kopējo enerģijas importa atkarību, it īpaši no tās galvenās piegādātājvalsts Krievijas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzsver, ka enerģētiskā drošība ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, domājot par mūsu ārējo drošību. Eiropas enerģētikas savienības izveidošana un dalībvalstu sadarbības stiprināšana enerģētikas politikas un energoresursu piegāžu jautājumos ir nozīmīgs solis energoatkarības no Krievijas resursiem samazināšanai.

Tieši tāpēc šobrīd Eiropas Parlamentā notiek darbs pie Eiropas Enerģētikas savienības plāna iedzīvināšanas un realizēšanas dzīvē. Arī Krišjānis Kariņš, kurš ir lielākās un ietekmīgākās Parlamenta politiskās grupas – ETP – enerģētikas politikas virzītājs, aktīvi strādā pie tā. K. Kariņš uzskata, ka enerģētikas jautājumos visām dalībvalstīm ir jārunā vienā balsī: “Kamēr katra dalībvalsts ar Krieviju runā atsevišķi, tikmēr tās rokās ir visas kārtis, Ja mēs spētu runāt vienā balsī, tad 500 miljoni patērētāju visā ES iegūtu energoresursus par zemāku cenu. To it īpaši izjustu tādas valstis kā, piemēram, Latvija.”

Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

Apmaksāta ETP grupas publikācija.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vienīgi Latvijā nav pat obligātās veselības apdrošināšanas!

  2. Vai tas ir ietekmējis vismaz Latvijas ačgārno nodokļu sistēmu?

Draugiem Facebook Twitter Google+