Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. marts, 2016
Drukāt

“Latvijas piena” investoru drīz atklās

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

21. marts ir datums, līdz kuram “Trikātas KS” maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča varētu pieņemt lēmumu par “Trikātai KS” piederošo 53,66% “Latvijas piena” kapitāldaļu pārdošanu. To sarunā ar “LA” zina teikt Latvijā lielākā graudu kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

“Latraps” ir viens no pretendentiem uz kapitāldaļu iegādi, apstiprināja Ruža. “Lai arī mums ir cits darbības profils, mēs neļausim nogrimt rūpnīcai, kurā tik daudz esam ieguldījuši,” tā kooperatīva ģenerāldirektors.

Pati Klikuča gan “LA” pauda nodomu lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu pieņemt līdz marta beigām. 21. martā plānota uzņēmuma kreditoru sapulce, un viņa pieļāva, ka līdz šim datumam lēmuma vēl nebūs. Viņa arī atteicās komentēt piektdien izskanējušos zemkopības ministra izteikumus.

Jāatgādina, ka Zemnieku saeimas kongresā piektdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zemniekiem par “Latvijas piena” daļu pārdošanu paziņoja: “Diemžēl bija saruna ar administratoru, ar atbildīgajiem administrācijas vadītājiem un ir cerība, ka šomēnes tuvākajos datumos tiks pielikts punkts tai epopejai un būs reāls tālākais darba turpinātājs šinī uzņēmumā. Žēl, ka tā noticis un es biju viens, kas parakstījās uz dokumenta, ka tādu uzņēmumu vajag un absolūtais vairākums no piena ražotājiem, kas šeit piedalās, atcerieties labos nodomus un labo sākumu. Un re, kā dzīvē gadās, kad neprasmīgi atsevišķi cilvēki dara, tad kopējā lieta iebrauc grāvī – šis ir tas reālais gadījums. Cerēsim, ka jaunie saimnieki, kas šo uzņēmumu turpinās vadīt, spēs panākt un sasniegt tos rādītājus, kas tika plānoti attiecībā uz piena iepirkumu. Tas visiem būs pozitīvi, ja tie tiks sasniegti, jo, salīdzinot ar šo brīdi, piens pēc sasniedzamiem rādītājiem ir jāiepērk vismaz divas reizes vairāk, nekā tas ir šobrīd.”

Pēc tam kad ziņu aģentūra LETA piektdien pavēstīja, ka investors rūpnīcai jau ir atrasts un kāda Grieķijas kompānija, kas saistīta ar lauksaimniecību, neoficiāli tiek minēta kā jaunais rūpnīcas investors, zemkopības ministrs un Zemkopības ministrija norobežojās no aģentūras LETA rakstītā, taču šo informāciju neatsauca. “LA” Zemnieku saeimas kongresa pārtraukumā ministram vaicāja tieši – kurš tad ir jaunais “Latvijas piena” daļu pircējs, vai tie ir grieķi? “To es nezinu, kad man pateiks, tad uzzināšu. Es taču nevaru baumas izplatīt. To, ko zinu, varu pateikt. “Deloitte&Touche” kādas ārzemju kompānijas vārdā pieprasīja divas nedēļas laika iepazīties ar uzņēmumu. Un tad viena tante teica, ka tas ir Grieķijas uzņēmums, bet man to neapstiprina ne administrators, neviens. Līdz ar to es to nesaku. Zinu, ka ir pircējs un piedāvājums no “Latrapa” par pusmiljonu iegādāties 53,66% kopā ar prasījumu, kas ir ļoti svarīgi. Visi pārējie vietējie ir atteikušies,” sacīja Dūklavs. Ar pārējiem vietējiem laikam ir domāta uzņēmēju Paškausku ģimene.

Par jauno investoru piektdien ziņu nebija arī “Latvijas piena” valdes priekšsēdētājai Anitai Skudrai, kura sacīja – uzņēmumā strikti ir nodalīta atbildība un par dalībnieku sastāva izmaiņām un kapitāldaļām būtu jājautā uzņēmuma padomei.

Maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča “LA” apliecināja, ka pircēju skaits ir vairāk nekā viens, taču detalizētāku informāciju viņa nesniedza un pretendentu vārdus neatklāja, aizbildinoties ar gadījumiem, kad publiski izskanējušas informācijas dēļ darījumi tiek izjaukti. Viņa gan apliecināja, ka lēmumu vēlas pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai skaidrība par nākotni ir arī pašam uzņēmumam “Latvijas piens”.

Jāatgādina, ka “Latvijas piena” rūpnīcas 53,66% kapitāldaļu pārdošanā nonāca pēc tam, kad tika pasludināta kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespēja. “Trikāta KS” vairs neveic saimniecisko darbību kopš pagājušā gada decembra. Kooperatīvam pērn 6. augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam bija parādā nedaudz vairāk par trīs miljoniem eiro. Pēc tam kad rūpnīcas glābšanā iesaistījās kooperatīvi “Latraps” un “VAKS”, parād­saistības tika samazinātas līdz 2,8 miljoniem eiro. Tā kā “Trikāta KS” vairs neveic saimniecisko darbību, vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta “Trikātas KS” bankrota procedūra.

Spriežot pēc darba kārtības, “Trikātas KS” kreditoru sapulcē 21. martā ir tikai viens jautājums – maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšana. Kopējā iesniegto kreditoru prasījumu summa ir 15 miljoni eiro, atzīto kreditoru prasījumu kopējā summa ir 7,29 miljoni eiro, tostarp nodrošināto kreditoru summa – 989,7 tūkstoši eiro.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+