Lauku skolotājiem sola vairāk 0
Skolotāju darba samaksa nav taisnīga un motivējoša, noskaidrojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), aptaujājot 856 vispārējo dienas skolu pedagogus.
Pētījumu veikusi LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite maģistra darba ietvaros. Viņasprāt, pētījumā atklātais arī parāda, ka skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir neveiksmīgs, jo lielā mērā tā dēļ darba samaksa ir netaisnīga. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka šis modelis sarīdījis “pilsētu skolas pret lauku skolām, mazās skolas pret lielajām skolām; pedagogi tiek šķelti pat vienas skolas ietvaros”. Pētījumā atklāts, ka visaugstākā darba samaksa par likmi ir Pierīgas skolās – 392,62 lati, seko republikas pilsētas ar 362,71 latu par likmi. No reģioniem vismazāk par likmi pelna skolotāji Latgalē – 310,40 latus. Vidēji valstī par likmi skolotāji saņem 345,94 latus.
Pētījuma prezentācijā klātesošais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pedagogiem nesolīja atkāpties no esošā skolu finansēšanas modeļa, taču solīja cīnīties, lai nākamgad izglītības sistēmā nonāktu par desmit miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Saskaņā ar IZM izstrādāto motivācijas programmu no nākamā gada 1. septembra pedagogu algām vajadzētu pieaugt. Ministrs solīja, ka motivācijas programma samazināšot arī pedagogu nevienlīdzību: lauku skolotāji varot cerēt uz lielāku algu pieaugumu nekā pārējie. Skolotāji arī aptaujāti par to, cik daudz stundu viņi strādā, un secināts, ka vidēji nedēļā viņi strādā 48,44 stundas, kaut apmaksātas tiek 25,4 stundas. Interesanti, taču pedagogi aptaujā lielākoties teikuši, ka nepiekrīt IZM iecerei pāriet uz 40 stundu apmaksātu darba nedēļu.
