Legālas, bet var nogalēt – legālās narkotikas 0
Draugs ieteica bodi, kur iegādāt augu maisījumus, kas it kā paredzēti telpu aromatizēšanai. Taču ne jau smaržas dēļ tos pārdod un pērk. Tie lietotājam sagādā kāroto reibuma sajūtu un arī neatgriezeniskas veselības likstas – pat pamēģinot tādu kokteili tikai vienreiz. Un dažkārt pat nogalina.
Decembrī valdība veica grozījumus likumā, kas aizliedz izplatīt pašlaik apritē esošās jaunās psihoaktīvās vielas, līdz ar to tā sauktās legālās narkotikas kļuvušas nelegālas. Tomēr aizliegums negarantē, ka šīs vielas, ar kurām ne viens vien radis apdullināties, Latvijā vairs nav nopērkamas.
Vājināsies dzimumtieksme
“Pēc legālo narkotiku pamēģināšanas lietotājs jūt spēka pieplūdumu, mundrumu, darbaspēju uzlabošanos, viņš kļūst krietni emocionālāks. Taču šis efekts ir īslaicīgs, jo smadzeņu šūnas pēc pāris stundām noplok – to iekšējās rezerves iztukšotas. Vēlreiz lietojot tādu pašu devu, iedarbība vairs nebūs tikpat spēcīga, tādēļ vajadzēs vairāk. Ātra atkarības veidošanās ir legālo narkotiku lielākā problēma,” atzīst toksikologs Roberts Stašinskis.
Turklāt bīstamība var būt identiska kā smagajām narkotikām. Arī šie nezinātājam šķietami nevainīgie maisījumi lietotāju padara pārlieku nervozu un agresīvu, viņa uzvedība mainās, kļūst neraksturīga šim cilvēkam, kad nav apreibinājies.
Pēc tam viņš var kļūt kavēts, miegains un apātisks, zaudēt spēju izpildīt elementāras rīcības, nereti redz dažādas vīzijas.
Iespējams, daudzi lieto narkotikas, lai uzlabotu seksuālo funkciju, bet arī šis efekts ir tikai uz brīdi, jo ilgstošā laika posmā efekts būs pretējs – dzimumtieksme vājināsies.
Sintētiskie kanabinoīdi, kas ir legālo narkotiku sastāvā, ir taukos labi šķīstoši, skaidro narkoloģe Ilze Maksima. Tie itin vienkārši iekļūst nervu sistēmā un iedarbojas uz receptoriem. “Tur sintētiskie kanabinoīdi paliek ilgu laiku un, pat tikai vienreiz pamēģinot legālās narkotikas, var izraisīt psihiskus traucējumus, sākot ar ilūzijām, murgiem, paranoju un beidzot ar halucinācijām – šizofrēnijai līdzīgām izpausmēm. Tas var radīt briesmas gan pašam, gan apkārtējiem – nereti šādā stāvoklī tiek pastrādāti šausminoši noziegumi. Nenobriedušam prātam šīs vielas ir divtik bīstamas. Jo ilgāk tās lieto, jo lielākas problēmas rodas. Jāatceras, ka viss, ko dara pašlaik, atstāj iespaidu uz nākotni – pagātni mainīt nav iespējams.”
Cietīs intelekts
Daudzi, kas ķeras pie legālajām narkotikām, domā, ka neko bīstamāku lietot nesāks. Tomēr pēc gadiem pieciem situācija ir citādāka – tad ar šo cilvēku saskaramies jau kā ar atkarīgo, atzīst Ilze Maksima. “Šķietami nevainīgajiem augu maisījumiem nereti ir sintētiski piejaukumi, kas dzīvi var padarīt tikai grūtāku, iedzenot vēl smagākā atkarībā. Šī piesaiste apreibinošo vielu lietošanai paver ceļu citām narkotikām – kokaīnam, amfetamīnam, heroīnam. Tas ir ārkārtīgi bīstami. Tagad, kad šie maisījumi ir ārpus likuma, vismaz kādu aizliegums tomēr varētu atturēt no to lietošanas.”
Ja automašīnā nav benzīna un tai nav arī vajadzīgās jaudas, apdzīšanas manevru, lai gan jau uzsāktu, veiksmīgi pabeigt būs grūti. Līdzīgi darbojas smadzenes – kamēr tām ir rezerves, tikmēr viss labi. Līdzko iztukšotas – sākas pretējs efekts.
Legālās, tāpat kā citas narkotikas ietekmē visu organismu, paaugstinot vai pazeminot asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. Tas var novest līdz hipertoniskajai krīzei, kā rezultātā cilvēku draud piemeklēt insults vai infarkts, bet ļaunākajā gadījumā iespējamas pat letālas sekas.
“Šīs vielas rada neatgriezeniskus bojājumus šūnu līmenī, un ar sekām jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. No tām var nākties ciest, pat ja legālās narkotikas vairs nelieto.
Ja pirms desmit gadiem iemetāt nazi sienā, bojājums taču tajā paliek, lai gan nazis sen kā no tās izrauts. Sintētiskie kanabinoīdi uz smadzenēm iedarbojas toksiski, un, ja tas notiek pastāvīgi, degradējas cilvēka intelekts, pašam to nemanot, jo tas notiek pakāpeniski. Kad pirmo reizi smēķē cigareti, nereti tā šķiet nepatīkama – mute smird, gribas spļaudīties. Bet daudzi atrod argumentus, lai smēķētu arī turpmāk. Uzpīpē otrreiz, trešoreiz… Nav nosakāms, kurā brīdī kļūst atkarīgi. Legālās narkotikas ir dažādas, taču to iedarbība ir vienāda – vispirms radīt labsajūtu, lai rastos interese provēt, un pēc tam atkarību, lai būtu noiets tirgū,” atzīst Ilze Maksima.
Gatavi savainot sevi un apkārtējos
Gaiļezera toksikoloģijas un sepses klīnikas darbinieki saskaras ar gadījumiem, kad notikusi tādu legālo vielu pārdozēšana, kas nopirktas veikalā un uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tās nav paredzētas iekšķīgai lietošanai.
Tā kā ir grūti identificēt lietotāja organismā esošās vielas, jo ārstu rīcībā vēl nav tādas aparatūras, ar ko var noteikt legālo narkotiku klātbūtni organismā, pašlaik mediķi balstās uz pacienta stāstīto un saviem novērojumiem. Taču drīzumā nepieciešamā aparatūra būs.
“Izmeklējot pacientus, viņu organismā atrodam jau sen oficiāli aizliegtas narkotikas, jo ar tādām pirms pārdošanas ir apsmidzināti tie maisījumi, ko līdz šim varēja diezgan brīvi tirgot un iegādāties. Ievesti klīnikā, šādi un arī citi legālo narkotiku upuri nereti ir gatavi savainot gan sevi, gan citus,” stāsta dakteris Stašinskis.
Gada laikā klīnikā nonāk vidēji 30 legālo narkotiku upuri. Bet tā ir tikai daļa – ne jau katrs pacients tiek ievietots ārstniecības iestādē, jo vispirms pie darba ķeras ātrās palīdzības un slimnīcas uzņemšanas nodaļas mediķi. Daudziem pietiek ar šo palīdzību, turklāt daļa cilvēku, kas saindējušies ar legālajām narkotikām, ar tās izpausmēm un citām komplikācijām cīnās mājās un ārstu nemaz nemeklē.
“Pēdējo gadu laikā legālo narkotiku lietošana kļuvusi īpaši izplatīta, jo ražotāji līdz šim bija pratuši apiet likumu ar līkumu. Bet sekas, ko tās izraisa, pa īstam redzēsim tikai vēlāk. Iespējams, pēc 20 gadiem būs pieaugusi psihisku saslimšanu izplatība,” teic Roberts Stašinskis.
“Jaunieši legālās narkotikas lieto, lai apreibinātos, un lielākoties tā ir viņu pirmā pieredze ar šādām vielām. Daudzi pie ārsta nemaz nenonāk – ar viņiem saskaras ģimene un skolotāji. Pie narkologa lietotāji vēršas, tikai pašu vēlmes vadīti. Šī speciālista redzeslokā viņi ir gadu, bet, lai tiktu galā ar problēmu, nepieciešama arī psihologa un psihiatra palīdzība. Lielāku uzmanību pievēršam pusaudžiem, jo tā ir viena no riska grupām, tāpat kā ģimenes ar maziem un vidējiem ienākumiem un cilvēki ar iedzimtiem traucējumiem – organismam vajag maz, lai sāktos atkarības problēmas,” saka Ilze Maksima.
Jāizvirza ultimāts
“Tagad ikvienam ir iespēja tikt pie tā, kas agrāk bija tabu – senāk šādas vielas atļāvās lietot tikai šamaņi un viedi cilvēki. Ne katrs prāts spēj izturēt narkotiskās vielas, nerunājot nemaz par nepilngadīgajiem,” teic Ilze Maksima.
Kā rīkoties tuviniekiem vai draugiem, ja kāds ir narkotiskā apdullumā? Nav jēgas skaidroties ar apreibinājušos cilvēku. Bet, kad viņa prāts tapis skaidrāks, jāizrunājas, ko lieto un kāpēc viņam tas ir vajadzīgs. Ja situācija neuzlabojas, jānovelk robeža un jāizvirza ultimāts: ja turpināsi lietot un visu dienu neko nedarīt, pusdienas un vakariņas nedabūsi! Varbūt šķiet skarbi, bet citādi reibuma meklētājam nebūs iemesla aizdomāties, ka dara ko nepareizu. Narkotiku iespaidā arī elementārus pienākumus – iznest atkritumu maisu vai sakārtot mājokli – ir grūti un pat neiespējami izpildīt, tādēļ jāuzstāda stingras prasības.
Ja ir sajūta, ka narkotiskais reibums varētu apdraudēt lietotāja dzīvību, jāizsauc medicīniskā palīdzība.
Narkoloģe zina ļoti daudzus piemērus, kā cilvēki cenšas iztikt bez apreibināšanās – dalās pieredzē anonīmajās grupās, atrod un nododas hobijiem, nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tas palīdz nelietot vai aizmirst narkotikas.
“Manuprāt, Latvijas sabiedrība nav gatava tam, lai kādas narkotiskās vielas, piemēram, marihuāna, tiktu atzītas par legāli lietojamām. Ja nespējam kontrolēt, lai cilvēki daudzmaz saprātīgi lietotu tabaku un alkoholu, vai spēsim izsekot, kā rīkojas ar narkotiskām vielām?” jautā Roberts Stašinskis.
VĒRTS PADOMĀT * 2011. gadā 14,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem atzinuši, ka savas dzīves laikā lietojuši narkotikas.* * Legālās narkotikas Latvijā vismaz reizi pamēģinājuši 2,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.* 11% skolēnu Latvijā ir smēķējuši dažādus legālus augu maisījumus.*** * Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2012 ** Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām informācija, 2011 Kā pazīt psihoaktīvo vielu lietotāju * To, ka cilvēks ir lietojis šādas vielas, var just pēc viņa neparastā aromāta. * Acu zīlītes ir paplašinātas, izturēšanās – iepriekš nerak- sturīgi lēnīga. * Lietotājs izskatās viegli apreibis un nekoordinēts, lai gan alkohola dvingas nav. |
Nejutu savas kājas
Andrim (vārds mainīts) nesen apritēja 18 gadi. Viņš legālās narkotikas paspējis pamēģināt jau vairākas reizes un sapratis, ka nekad to vairs nedarīs.
“Esmu lietojis Spice, salviju un tā saukto vīraka maisījumu – ar draugiem uzpīpēju kādas sešas septiņas reizes. Tas bija pirms pāris gadiem. Pats apreibinošās vielas nepirku – tās iegādājās citi, arī vēl nepilngadīgi.
To bodīšu pārdevējiem jau vienalga, kam pārdot, – galvenais, lai bizness rullē. Un, tā kā tirgoja paciņas, uz kurām bija rakstīts vīraks un nelietot iekšķīgi, likums pārkāpts netika. Viens šāds veikaliņš pat atradās iepretim policijas iecirknim.
Kad pirmo reizi pamēģināju legālās narkotikas, kļuva šausmīgi slikti. Bija sajūta, ka nomiršu, nejutu kājas, ausīs džinkstēja, sirds sitās nenormālā ātrumā, bet kaut kā tomēr aizvilkos līdz mājām – par laimi, mājinieki jau gulēja. No rīta pamostoties, biju pārsteigts, ka vispār esmu dzīvs. Ballītēs šādas vielas uzpīpēju vēl dažas reizes – kopā ar citiem, iekļāvos bariņā. Un pēc tam atkal jutos drausmīgi.”
Nu Klāvs apreibinošās vielas vairs nelieto, tāpat viņa draugi. Viņš nesen ieguvis autovadītāja apliecību, spēlē ģitāru rokgrupā un tuvākajā laikā beigs vidusskolu.
“Tas posms, kad daudz kas pamēģināts, ir cauri. Pietiek ar mazumiņu, lai saprastu, ka, regulāri lietojot, tas var atstāt šausminošu iespaidu uz domāšanu. Nākamajā dienā pēc pamēģināšanas ne reizi nebiju spējīgs loģiski domāt.”
