×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.2°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
12. marts, 2018
Drukāt

Tiek saukti par velna līdzstrādniekiem: Mācītājiem bažas par iespējamu vēršanos pret viņiem (72)

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis VanagsLatvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags

Foto - LETA

Atsevišķi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāji nobažījušies par iespējamu vēršanos pret viņiem atšķirīga viedokļa paušanas dēļ.

Šovakar diskusijā par situāciju LELB Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs iztirzāja bijušā LELB mācītāja Jura Rubeņa atteikšanos no mācītāja amata. Viņš skaidroja, ka kopumā situācija attīstījās, pamatojoties uz virknes LELB garīdznieku emocionālo nepatiku pret Rubeni.

Simanovičs norādīja, ka LELB arhibīskaps Jānis Vanags ne pret vienu nav vērsies tiešā veidā, turklāt Vanags bija paudis, ka mācītājiem ir iespēja izteikt savus viedokļus. Pēc Simanoviča teiktā, notikumu attīstības gaita pēdējos gados liecina par to, ka neiecietība un nespēja panest citāda viedokļa paudējus baznīcā ir arvien jūtamāka. “Rubeņa gadījums ir simptomātisks,” secinājis Simanovičs.

Viņš pastāstīja, ka cilvēki, kas, iespējams, apzināti virzījušies uz Rubeņa aiziešanu no baznīcas, patlaban varētu justies neaizskarami.

“Šīs ir ļoti personīgas bažas, ka mēs varētu būt nākamie rindā. Mācītāju diskusijas par to liecina. Mēs pat neesam pauduši teoloģiski atšķirīgus viedokļus, un mēs tikai procesu izgaismošanas dēļ tiekam saukti par velna līdzstrādniekiem un sātana sinagogu,” teica Simanovičs.

Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) gadiem ilgi netika sadzirdēti oficiālajai pozīcijai pretēji viedokļi, šovakar diskusijā par situāciju LELB norādīja vairāki baznīcas mācītāji.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs iztirzāja bijušā LELB mācītāja Jura Rubeņa aiziešanu no amata, secinot, ka vairāku gadu garumā pret Rubeni tika vērstas pretrunīgas apsūdzības, kas liekot domāt, ka to pamatā ir nevis skaidra teoloģiska pozīcija, bet līdz galam nenoformulēta emocionāla nepatika.

“Bažas raisa, ka 2009.gadā, par visu šo [Rubeņa darbību] diskutējot, cilvēkiem nebija problēmu vienam otru pieņemt, bet pagāja laiks, un cilvēki vairs nevar savā vidū kādu paciest un grib no viņiem atbrīvoties. Ir bažas, ka šis process var neapstāties pie Rubeņa un skart arī citus, kas varētu domāt līdzīgi Rubenim,” sacīja Simanovičs.

Viņš pastāstīja, ka pēc 15 LELB mācītāju publiskas vēstules par situāciju LELB virkne baznīcas pārstāvju vērsa kritiku pret vēstules autoriem, viņus pašus apsūdzot baznīcas šķelšanā, turklāt paužot neapmierinātību par baznīcas jautājumu iznešanu publiskā telpā.

Draudzes mācītājs Linards Rozentāls uzsvēra, ka garīdznieki savu viedokli par norisēm LELB ilgstoši neiznesa ārpus tās sienām. “Mēs tikai konkrētos apstākļos esam iebilduši pret to, kas ir baznīcā netaisnīgs un nedraudzīgs. Esam iebilduši tikai tur un tad, kad redzējām novirzīšanos no LELB sākotnējā ceļa,” teica Rozentāls.

Viņš skaidroja, ka protesti galvenokārt bija saistīti ar pārmaiņām, kur baznīca pati attālinājās no saviem pamatiem un izpratnes, turklāt līdz 2015.gadam ar visiem iebildumiem pretēja viedokļa paudēji vērsušies tikai baznīcas iekšienē, esot piesardzīgiem sarunās ar medijiem, kā arī sabiedrības iesaisti.

Rozentāls skaidroja, ka iebildumu vēsturi nosacīti varētu iedalīt divos posmos. Pirmais nopietnais iebildums saistījās ar 2007.gadā pieņemto LELB Satversmi, kas iezīmēja varas centralizāciju. Pēc tās pieņemšanas garīdznieki turpināja norādīt uz tās nepilnībām. Sekoja jautājumi, kas skar LELB finansiālo stāvokli. Pēc dažādiem iebildumiem un problēmsituācijām 2010.gadā Sinodē notika balsojums par uzticības izteikšanu arhibīskapam, atgādināja Rozentāls.

“Pēc tam iestājās milzīgs sagurums. Pēc 2010.gada sekoja bezspēcības sajūta, neticība, ka var būt pārmaiņas,” atminējās mācītājs, piebilstot, ka diskusijas atsākās 2015.gadā, atdzimstot idejai par vienotu luterisko baznīcu.

Vienlaikus pirms pēdējās Sinodes tapa skaidrs, ka tiks apstiprināts sieviešu ordinācijas aizliegums, atgādināja Rozentāls. “Tad sākām publiski paust viedokļus par to. Toreiz piedzīvojām, ka paust atšķirīgus viedokļus nozīmē nonākt izolācijā. Ar mums pat beidza sveicināties, izturējās emocionāli un garīgi vardarbīgi,” vērtēja draudzes pārstāvis, piebilstot, ka jautājums par Rubeni 2017.gada sākumā no jauna aktualizēja sajūtu, ka “mūsu balss, protesti nedrīkst palikt tikai pie mums”.

“Ja skatāmies uz iebildumu vēsturi, var ļoti labi redzēt, ka jau pirmajos trīs gados mūsu opozīcija, iebildumi vairāk bija saistīti ar opozīciju esošajam baznīcas pārvaldes veidam – aicinājām veidot demokrātiskāku vadību. Otrs princips bija saistīts ar sinoidālo kontinuitāti. Tagad tam pienāca klāt jaunais slānis – baznīca un tās kontinuitāte ar tās teoloģisko tradīciju,” skaidroja Rozentāls.

Draudzes mācītājs Indulis Paičs sacīja, ka jau ilgus gadus virkne LELB piederīgo jutušies tā, ka ir nepieciešams iestāties par kristīgas baznīcas identitātes pamatu veidojošām vērtībām, vienlaikus uzsverot, ka tādā veidā nenotiek mēģinājums likt baznīcai iet līdzi pasaules garam.

“Mēs negribam piespiest baznīcu mainīties, iet līdzi pasaules garam, ienest baznīcā kaut ko jaunu un svešu. Šādiem pārmetumiem ir visnotaļ maz pamata. Baznīca nav vieta, kur izdabāt sabiedrības noskaņām un vajadzībām. Jautājums ir par uzticību mācībai un garam, ko redzam Kristus dzīvē, kas aprakstīta evaņģēlijos,” teica Paičs.

Viņš uzsvēra, ka Kristus ir luteriskās baznīcas stūrakmens un pamats, no kā viss ir sācies, un kristiešiem vienmēr bijis ārkārtīgi svarīgi turēt skaidrībā šo pamatu. “Gribu skaidri pateikt, ka mūsu jautājums ir par baznīcas identitātes saglabāšanu, uzticību garam, ko nesa Kristus. Ļoti bieži nav runa par to, ka viens teoloģisks skatījums ir pareizāks par citu. Jautājums ir par garu, ar kādu viens pret otru attiecamies, kā risinām jautājumus. Kaut arī vārdos varam izpaust savu piederību Kristum, tas, kā dzīvojam, parādās augļos,” skaidroja mācītājs.

Paičs pauda, ka teoloģijā ir svarīgi saprast, ka no vienas puses mums ir jābūt uzticīgiem kristietības pamatiem, bet no otras – ka pašiem labi jāsaprot, kas ir pasaule, kurā dzīvojam, lai saprastu, kā spējam vai nespējam šodienas pasaulē runāt par svarīgajām bāzes tēmām, ko ir atstājis Kristus, kā turpināt nodot liecību par evaņģēliju.

“Patiess konservatīvisms prasa nemitīgi mainīties, un to saprast vienā brīdī nav vienkārši,” teica Paičs.

Viņš skaidroja, ka, lasot Jauno derību, kļūst skaidrs, ka baznīcai jābūt atvērtai vietai, kur “visi grēcīgie cilvēki var mācīties kopīgi iet ceļu, kur Kristus mūs maina un ir pamats un mērķis, uz ko augt”. Paičs uzsvēra, ka patlaban baznīcai pastāv risks attālināties no kristietības, kuras pamatā ir mīlestība cilvēku starpā.

“Baznīcu nozog velns, tas, ka nespējam viens otru dzirdēt, tas spēks, kā dēļ Kristus zaudēja savu dzīvību. Tas ir plēsonīgais nāvi nesošais gars. Baznīcas identitāti nedrīkst pazaudēt, pieķeroties skaistiem vārdiem. Vārdiem jābūt segtiem ar patiesi dziļu, iekšēji izjustu mīlestības un savstarpējas cieņas apliecinājumu. Risks ir, ka formāli esam patiesi, bet attieksmē tomēr neesam patiesi kristieši,” pauda Paičs.

Kā ziņots, aicinājums uz diskusiju pirms aptuveni divām nedēļām izplatīts 15 LELB mācītāju publiskā paziņojumā, kurā pausts satraukums par iespējamu LELB nozagšanu un attālināšanos no Rietumu protestantiskajai kristietībai tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību un atbildīgu akadēmisko brīvību.

Vēstuli parakstījuši 15 LELB biedri – mācītāji un viena evaņģēliste. Viņi vēlas vērst visas kristīgās sabiedrības uzmanību uz pašreizējo situāciju LELB. Atgādinot, ka bijušo LELB mācītāju Juri Rubeni aiziet no mācītāja amata pamudināja mīlestības un pacietības trūkums mācītāju savstarpējās sarunās, vēstules autori pauž pārliecību, ka šāda nespēja mīlēt un panest savu amata brāli, kā arī mīlestības trūkums baznīcas iekšpusē liecina par ļoti nopietnu problēmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (72)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. sieciņš un artaviņa Atbildēt

    Vai tiešām jums, tautieši, nav svarīgāku problēmu par kašķi makaronu karinātāju starpā? Lai ko šie dalītu, jums neatkritīs …

  3. Mācītājs Rubenis savulaik cīnījās par Latvijas brīvību, tagad viņš cīnās pret TUMSONĪBU.
    Lai veicas!

  4. Nesaprotu LELB politiku! Atbildēt

    Vai vienīgais pareizais LELB viedoklis ir tikai Vanagam, bet pārējiem jātur muti ciet?
    Tad kurā caurumā ir iesprūdusiā PARĀDOS iestigušās baznīcas demokrātija, tolerance un spēja uzklausīt kolēģa mācītāja viedokli?
    Vai manai draudzē ir jādodas pie Katoļiem vai pareizticīgajiem? Jo kā zināms Dievs ir tikai VIENS !!!

  5. Lutera draudzes mācīāji ir okulti cilvēki, nevis Vanags ir sātana aģents, bet visi Lutera draudzes mācītāji ar Rubeni priekšgalā, no visiem daudzajiem atbalsta vēstules parakstītājiem tikai trijiem/četriem mācītājiem ir Svētā Gara svaidījums, aiz pārējiem stāv cits gars, un šādi pseido mācītāji veido šo slimo gaisotni.
    Man bija slikta pašsajūta, kad Jēzum Krisum atdevu Lutera draudzes mācītāju okultās ietekmes, palika labāk.

    • Vai uz upi aizgājāt nomazgāt “pareizo” ticību? Piedodiet, bet jums ar steigu jāmeklē labs dvēseles dakteris! Diez vai psihenē to atradīsiet…Lūdziet Dievu!

  6. Nesaprotu, ko dala mācītāji un arī necenšos saprast. Mana baznīca ir mana sirdsapziņa -nezogu,neskaužu ,nekrāpju. Lasu bībeli,lūdzos un pateicos Dievam.Reiz TV pārraidē dzirdēju vienu mācītāju sakām- neskaties uz maniem darbiem,klausies manos vārdos. Mācītājs ir kā pārdevējs veikalā- veikalnieks pārdot preci,kuru pats nav ražojis.Mācītājs runā tekstus,kurus nav pats izdomājis.Ar to man pietika.

    • Paldies par komentāru! Tas pasaka ko būtisku par LELB. Priekš LELB sludināšana ir tikai veids kā nopelnīt naudu. Un, ja kāds kā J.Rubenis ir talantīgāks, spējīgs nopelnīt vairāk naudas kā pārējie, tas ir iemesls kolēģa nicināšanai, izrādot emocionālu nepatiku. Arī citādība (citādāk domāšana, esamība) ir pamats kāda izstumšanai un pazemošanai. Personības autentiskums jeb īstums, patiesums nav vērtības LELB un tā ir nopietna problēma, jo vārdi nesakrīt ar darbiem. Kādēļ tad mums vispār ir vajadzīgs Jēzus Kristus un viņa mācība? Vai tikai lai skaisti parunātu par garīgām vērtībām vai kardināli (pašos pamatos) pārmainītu sevi gan domāšanā, gan godīgā attieksmē pret sevi un līdzcilvēkiem. Tieši pēc darbiem var pazīt gara augļus, kas ienākas, sekojot Kristum.

      • Atvainojat, bet jūs melojat par LELB, reducējot konfliktu starp mācītāju vairumu un Rubeņa kungu uz apstākli, ka pārējie mācītāji ievēro principu “Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet”, bet Rubeņa kungs sekmīgi organizē kursus ar vairāku simtu eiro dalības maksu.

        • Tas, kas maksā, pasūta operu, vakariņas utt.. Vai varbūt jūs esat iekļuvusi kādā operā bez maksas, vai paēdusi vakariņas, nesamaksājot par rēķinu?? Arī garīgās zināšanas maksā naudu.

      • Nu bet paraugait, kādu svešu garu jums Rubenis ir iemācījis, kaut vai šādi punkti:
        – jūs apmelojat citus mācītājus skaudībā, piedēvējot tiem “emocionālu nepatiku” pret Rubeņa talantu. Tev nebūs dot nepatiesu liecību par savu tuvāko.
        – Kristū nav būtiska ne citādība, ne autentiskums, tas nav no svara, jo svars ir tikai Kristus personai un Viņa Vārdam.
        – jūs uzdodat jautājumu par Jēzu Kristu, aizmirstot, ka tas ir jautājums pestīšanu no nāves, velna, grēka, elles, turklāt apgalvojot, ka “mēs paši” sevi pārmainām pašos pamatos, ka mēs paši esam pārmaiņu iniciatori. Tā ir nebibliska mācība, un tomēr jūs prasāt īstumu un patiesumu. Attopieties un lasiet Dieva vārdu!

        • Kā gan jūsuprāt pārmaiņas notiek cilvēkā, ja ne ar viņa paša dalības ņemšanu pārmaiņu procesā? Nenodarbojaties ar šarlatānismu (gluži kā zuzū rakstīja), kas jo skaļāk savas preces piedāvā, jo vairāk cer iegūt pircēju, šai gadījumā dievticīgo dievgosniņu.

          • Nevis manuprāt – jo neba nu es to izdomāju – bet gan Dieva un Jēzus vārdos atklātajā prātā visa baznīca jau 2000 gadus, sevišķi kopš reformācijas sludina, ka vienīgās jēgpilnās pārmaiņas cilvēkā notiek bez absolūti nekādas cilvēka līdzdalības, visu paveic Dievs, grēkā iestigušais un savanģotais cilvēks savai pārmainīšanai un atpestīšanai neiespēj pilnībā NEKO, citādak velti Kristus nāca pasaulē un mira uz krusta. Luteriskā baznīca šo neticamo evanģēlisko vēsti konsekventi un par piedauzību visiem citiem sludina jau 500 gadus. Ja Rubenis ar sekotājiem jūs maldinājis un licis domāt citādāk, lūdzu, vērsieties pie patiesā pamata – Rakstiem un luteriskajām ticības apliecībām, kur tas formulēts kompaktāk.

        • Kristus pats bija autentiska persona un tāpēc atdarināšanas cienīgs paraugs.

        • Cilvēku sadomātās garīgās zināšanas tiešām mēdz maksāt naudu. Taču Jēzus bez nosacījumiem pilnībā dāvātā atziņa – īstās garīgās zināšanas, Dieva dāvātā gudrība – nemaksā absolūti neko un nešķiro starp gudrajiem un muļķiem, bagātiem un nabagiem. Tā ir brīvi, bez maksas un bez jebkāda nopelna pieejama pilnīgi visiem. Tas jāatceras jebkuram, kurš ielūkojas Lutera draudzes vai Elijas nama cenrādī.

  7. Kas notiek ar mums? Man ir kauns, ka pat baznīcai{ mācītājiem},kuriem būtu cilvēkos jārosina saticības , mīlestības sapratnes sēkla, skaļi iziet publiskajā telpā un veicina sabiedrības šķelšanos. Kauns!
    Es izlasīju Jura Rubeņa pēdējo grāmatu, dažas vietas pat divas reize, Ne jau viss ir tā kā pirmajā mirklī liekas.
    Mieru! Miers baro, nemiers posta.

  8. Vai Latvijas Avīze ir spējīga pati kaut ko uzrakstīt? Atbildēt

    Hei, Latvijas Avīze, kuri jūsu pašu pētījumi par šo tēmu? Vai patiesība, ka Juris Rubenis pārstāv masonus? Vai taisnība, ka Juris Rubenis ir čekas maisos?

  9. ieteikums LA žurnālistiem, redakcijai Atbildēt

    Ko, vai jums prāta trūkst, Latvijas Avīze, ka ir jāpārkopē citu ciņas?? :)) Kur ir jūsu raksts par šo juri rubeni? Kur ir pētījums par ideoloģiju sadursmi Latvijā? Kur? Ko, LA, vai aste ir iespeista kājstarpē, kad ir jāraksta par masonu (juris rubenis, vīķe freiberga u.c.) ietekmi Latvijā? Ko? Nobijušies? Protams! Ir taču daudz vieglāk kaut ko pārkopēt no jau sagremotām ziņām un tas nekas, ja šīs ziņas ir sagremotas Latvijai svešas ideoloģijas mērcē! Protams, tas nekas! Galvenais ir nauda! NAUDA! …lai nolādētie “pseido patrioti” …. Latvijas Avīze, jūsu paknapās srkanbaltsarkanās jērādiņas tiktikko piesedz jūsu patieso dabu , proti, svešas Latvijai krāsas.

  10. ieteikums LA žurnālistiem, redakcijai Atbildēt

    Ko, vai jums prāta trūkst, Latvijas Avīze, ka ir jāpārkopē citu ciņas?? :)) Kur ir jūsu raksts par šo juri rubeni? Kur ir pētījums par ideoloģiju sadursmi Latvijā? Kur? Ko, LA, vai aste ir iespeista kājstarpē, kad ir jāraksta par masonu (juris rubenis, vīķe freiberga u.c.) ietekmi Latvijā? Ko? Nobijušies? Protams! Ir taču daudz vieglāk kaut ko pārkopēt no jau sagremotām ziņām un tas nekas, ja šīs ziņas ir sagremotas Latvijai svešas ideoloģijas mērcē! Protams, tas nekas! Galvenais ir nauda! NAUDA! … nolādētie “pseido patrioti” …. Latvijas Avīze, jūsu paknapās srkanbaltsarkanās jērādiņas tiktikko piesedz jūsu patieso dabu – svešas Latvijai krāsas.

  11. Visu cieņu mūsu arhibīskapam Vanagam! Pilnībā atbalstām viņu. Lai kas kādreiz bija Rubenis, svarīgāk ir,kas viņš ir tagad – galīgi garām. Tie paši “reformatori” aizmirsuši, kas bija Luters un ko viņš darīja – aicināja atgriezties pie SVĒTAJIEM RAKSTIEM, no kurienes šie tagad aiziet lieliem soļiem.

  12. ja LELB nemainīsies tā sabruks uz salauzīs sprandu vieim “pareizajiem”.

  13. Kāda var būt apvienšanās ar cilvēkiem, kuriem domāšana ir izskalota, kurā nav vietas Eiropas vērtībām? Atbildēt

    Par ko ir šis Letas raksts? Tiešām, Kāpec Latvijas avīze nekritiski pieņem neoliberālisma/ individuālisma ideoloģiju , kura ir svešiniece Eiropas kontinentālajā filosofijā? Ko vai tiešām redakcijas darbinieki ir tik neizglītoti, ka nepēj brīvi pārvietoties filosofijas, toloģijas, politikas laukos? Ko? Ja neesat spējīgi redzēt un vērsties pret sev svešu ideoloģiju, tad nesakiet par sevi ka jūs esat nacionāli patriotiska privāta plašsaziņa! Punkts! … Vai tiešām izglītības līmenis ir tik zems Latvijas Avīzes redakcijā, ka vadība nespēj atšķirt krievu ideoloģiju, anglo-amerikānisko ideoloģiju no mūsu Eiropas ideoloģijas. Vai tiešām žurnālisti ir tik stulbi, ka nesaprot nepārvaramās atšķirības starp anglo-amrikānisko analītisko filosofiju (neoliberālisms, pārspīlēts individuālisms) un Eiropas kontinentālo filosofiju, starp krievu “ruskij mir” ideoloģiju (pārspīlēts kolektīvisms)? Vai tiešām? …. Kāda var būt apvienšanās ar cilvēkiem, kuriem domāšana ir izskalota, kurā nav vietas Eiropas vērtībām? tas ir teikts par rakstā minētiem “progresīvajiem” anglo-amerikāniski domājošiem mācītājiem.

    • Ja jums nav ko teikt, paklusējiet un nenodarbojieties ar demagoģiju, nepiesārņojiet apkārtējo pasauli ar naidpilniem komentāriem!

  14. Joprojām grūti saprast, kāpēc viena atsevišķa mācītāja uzskatu, rakstītā un teoloģisko nostādņu kritika no amatbrāļu puses uzreiz jāuztver kā kaut kāda akadēmiskās brīvības ierobežošana, naids, apdraudējums vai “emocionālā nepatika”. Gluži pretēji, publiskajā telpā redzētie teoloģiski pamatotie viedokļi p r e t pēdējo un priekšpēdējām Rubeņa grāmatām bija visnotaļ analītiski un rakstos skaidri pamatoti, kā jau luteriskajā tradīcijā tas raksturīgi. Problēma ir tajā, ka pat pēc šiem skaidrajiem atspēkojumiem, Rubenis ar sekotājiem turpina palikt pie sava, nemitīgi saucot pēc diskusijas un atvērtības.
    “Mēs pat neesam pauduši teoloģiski atšķirīgus viedokļus” – un tomēr pietiek ieiet Lutera draudzes mājaslapā vai ieklausīties Paiča kunga šodien izklāstītajā versijā par luterismu, lai saprastu, ka runa tiešām ir par atšķirīgām, savstarpēji izslēdzošām teoloģiskajām nostādnēm.
    Gan Paičs, gan Rozentāls uzsver, ka baznīca ir attālinājusies no saviem pamatiem un identitātes, kā arī aizvirzījusies prom no savas teoloģiskās tradīcijas. Tie ir nopietni teoloģiski apgalvojumi, apsūdzības, kuras diez vai var izšķirt plašā publiskā diskusijā, savējiem draudzes locekļiem piebalsojot un plaukšķinot. Šāda kontrverse tiešām prasa reālu mācītāju disputu, jo pretējā, piemēram, uzskata, ka tiešo Rubenis (un, iespējams, arī viņa sekotāji) ir novirzījušies no baznīcas pamata un teoloģiskās tradīcijas, un ka baznīca pēdējos gados tieši ir tuvojusies savai konfesionālajai identitātei. Šādu strīdu tiešām var risināt tikai teoloģiska rakstura disputs – pat ne “demokrātiska diskusija” (jo baznīcai nav nekāda sakara ar demokrātiju, t.i., noteiktu socpolitisku lēmumu pieņemšanas un organizācijas formu) – lai noskaidrotu pretējo pušu status controversiae, pamatotu to rakstos un luteriskajās ticības apliecībās kā patiesā rakstu skaidrojumā, un lai caur to noskaidrotu, vai abas puses vēl atrodas vienprātībā un sadraudzībā, jebšu ceļiem jāšķiras.
    Pilnīgi nesaprotami ir uzurpētais skatījums par kādu it kā vienu Rietumu protestantismam raksturīgo skata plašumu un teoloģisko daudzveidību un “atbildīgu akadēmisko brīvību” – lai vai ko tas nozīmētu – kā rezultātā to pašu rietumu protestantisma vairākumu ir piemeklējis krahs, strupceļš un sabrukums. Šī rietumu protestantisma tradīcijas sekas šodien var skaidri redzēt Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, vietām ASV, Holandē u.c. Vārdu sakot, kas ir šī mistiskā vienotā un atvertā rietumu protestantisma tradīcija, kuru pārstāvam galvo torņakalnieši?

    • Nu, skatoties vēsturē, jāatzīst, ka baznīcā teoloģiski jautājumi ir demokrātiski risināti. Piemēram, pret Nīkajas ticības apliecību Nīkajas 1.koncilā balsoja, šķiet, 2 no klātesošiem, bet par – visi pārējie, šķiet, ap 300.

      • Ja sanāks kopā mācītāji ar draudžu pārstāvjiem un ar balsu vairākumu nobalsos par to, ka Jēzus Kristus nebūt nav patiess Dievs un ka viņa augšāmcelšanās ir tikai psiholoģisks mīts – vai tas kaut mazākajā mērā ietekmētu lietas būtību?
        Arī Nīkajas gadījumā jautājums nav tik daudz par lēmumu pieņemšanas formu, cik gan par ticības apliecināšanu. Tas pats arī par visiem mācītāj parakstiem zem Vienprātības grāmatas. Tā nav “balsošana par evanģēlija patiesību”.

  15. Torņkalna draudzes locekle Atbildēt

    Visu cieņu Jurim Rubenim un Torņakalna draudzes mācītājiem, lai Dievs ir ar jums.
    Mēs cilvēki esam tik vāji pret pasaules kārdinājumiem. Vara – ik viens grib būt galvenais. Vara nodrošina slavu, naudu un drošību. Varas dēļ iet bojā cilvēki un pat valstis, varas kāre ir visu nelaimju sakne. Bet ja nu nav varas, tad vismaz jābūt lojālam esošajai varai. “Ja gribi tikt pie labas vietas, tad klanies , lokies tik no vietas”(Veidenbaums) un arī nodrošināsi sev vismaz materiālo drošibu. Diemžēl materiālā vērtība šodien lielākajai cilvēku daļai ir galvenais, bet patiesās garīgās vērtības palikušas pēdējā vietā. Mums nav laika tikties ar tuviniekiem, mums nav laika parunāt ar draugiem (pat pa mobilo telefonu) mums tikai ir bizness, darba tikšanās vai datorspēles sava ego apmierināšanai. Mīlestībai, pēc kuras patiesībā ilgojas ik viens nav vietas, Narcisms!!! es gribu lai mani mīl, bet negribu mīlēt citus

    • Jūs nupat nācāt klajā ar visai cienījamu grēksūdzi, bet, atvainojiet, kāds sakars tam ir ar jautājumu par luterāņu teoloģisko vizību?

      • LELB ir pazaudējusi Kristus seju.

        • Ko Jūs saucat par “Kristus seju”? Evaņģēlija mācību?

        • LELB vismaz mēģina virzīties Kristus sejas virzienā, bet – kā jau vakardienas sapulce parādīja – torņakalnieši ir no šīs sejas aizvirzījušies prom.

          • Nebrīnos, ka Juris Rubenis atteicās labāk no mācītāja amta kā iesaistījās diskusijā ar tik pārpareizīgu kolēģi. Rezultātā tas būtu neveiksmīgs pasākums un pazaudēts laiks. Diemžēl jāsaka, ka ne visiem vai par laimi ne visiem dots izdibināt patiesības dziļumus.

  16. Par "Latvijas Avīzes" idiotismu, stulbumu! Atbildēt

    “Latvijas Avīze” ir sevi pasludinājusi par nacionāli konservatīvu plašsaziņu. Jauki! … Bet tikai darbi nesakrīta ar teikto. Kāpēc jūs pārpublicējaat savā vietnē neolibarālas ideoloģijas jausagremotas atliekas bez kritikas, bez sarunas ar šo ideoloģuju? To es saku par Letas rakstu “Tiek saukti par velna līdzstrādniekiem: Mācītājiem bažas par iespējamu vēršanos pret viņiem.”
    Vai Leta ir valstij piederoša, līdzsvarota plašsaziņa Latvijā? Nē! Tā ir privāta plašsaziņa ar neoliberālu ideoloģiju! Tad kāpēc Latvijas Avīzes redakcija ir tik stulba, ka atļauj nekritiski pārbublicēt neoliberālu ideoloģiju savā “nacionāli konervatīvajā” vidē? Ko? Vai jums trūlkst izglītības, saprašanas, lai rakstītu kritiku par jums svešu ideoloģiju? Vai arī varbūt Latvijas Avīzes vadība ir pārdevusi savus mugurkaulus avīzes īpašniekiem un tagad iztapīgi skatāties saimnieka acīs, jo domāt vairs neesat spējīgi? … Jūsu darbi nesakrīt ar vārdiem! … Pretīgi! … Un vēl. Pārpublicējot šādus neoliberālisma mērcē uzceptus rakstus, bes kritikas, iespējams ir pierādījums jūsu vienaldzībai pret mūsu zemi vai arī pretīga alkatība – pārdodot savu pārliecību . … Pretīgi!

    • Riebīgi lasīt tavu trulo, neko neizsakošo komentāru. Ja nav ko teikt, labāk paklusēt un nepiesārņot apkārtējo pasauli ar naidpilniem savārstījumiem!

  17. Es, tāpat kā daudzi, kuri nekad nav gājuši baznīcā, tomēr dažreiz esmu aizdomājies par visām šīm lietām. Nešaubos, ka starp ticīgajiem ļaužiem un mācītājiem ir daudz gaišu cilvēku (tostarp mācītājs Rubenis). Bet lielākoties man kaut kā sanāca saskarties ar tādiem, kuri pēc parunāšanās ar viņiem galīgi atsita vēlmi iet baznīcā. Tad vēl dažas reizes kaut kā nejauši ieslēdzu Kristīgo radio, kur gāja diskusijas, arī Youtub- ā noskatījos dažus ierakstus. Rezultātā esmu nonācis pie slēdziena – centīšos dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, bet no baznīcām gan labāk turēšos pa gabalu! Bet, ja nu pašā dzīves galā tomēr mainīšu domas, tad izvēlēšos draudzi, kuru vada tādi mācītāji kā Rubenis, Cālītis, Sants un gan jau ir vēl arī citi, par kuriem pagaidām neko nezinu.

    • Piekrītu, ka daļa no mācītājiem ir neizglītoti cilvēki, jo formula sovhoztehnikums + Lutera akadēmija = dvēseļu gans nevar dot nekādus labus labus rezultātus. Tā baznīcas apritē ienāk agresīvi, paštaisni cilvēki, kuri mācītāja amatā kompensē savas psiholoģiskās problēmas un varaskāri.

    • Baigi jauki, baznīcai un Jēzum vispirms savā pašapmierinātībā uzstādīt nosacījumus – lai atbilst personīgajai gaumei un noskaņai – un tikai tad apsvērt par žēlastīgu iešanu uz baznīcu.

      • Nu uz jūsu baznīcu es pilnīgi noteikti neietu. Jūs man atgādināt svētulīgo brāli Teodoru, vai kā viņu tur sauca, no skolā lasītā Viļa Lāča romāna “Zvejnieka dēls”.

        • Protams, nedod Dievs, ka tik kāds – mācītājs vai lajs – par daudz nerunā par Dievu, Jēzu, Rakstiem vai svētumu, kazi, par svētuli kāda marksista vai lubeņu rakstnieka darbos nosauks.

  18. Rubenis- cilvēks, kurš sevī iemieso veselu laikmetu tautas atmodā, kurš apvienoja tautu ap barikādēm un baznīcu !vakar pārlapoju Atmodas avīzes- gandrīz neviens nr bez Rubeņa !arvien vairāk sāk likties, ka visu šo latviešu baznīcas sašķelšanas mēģinājumu iesāk/ veicina/ realizē kāds iesūtītais kazačoks, un visaktīvākais ir tas, kurš arī vislabāk šai lomai atbilst- tas pats, kura tētis staigā ar putina krekliņu, aizstāvot ruslandi pret netaisnīgiem apvainojumiem agresijā, un mēģina uzdot google Korāna tulkojumu par paša….kā tas nācās, ka nemanot ielavījies Ģertrūdes draudzē un sagrābis tik lielu ietekmi… čekisti mācās no savām kļūdām, un nākošajā reizē nepieļaus, ka tauta vienojas ap savu baznīcu, un baznīca ir autoritāte katram latvietim…

    • Jukušā komponista dēls patiešām ir gnīda.

    • Mīļā, nejauciet silto ar mīksto – disputs jau nav par ļoti simpātiskā J.Rubeņa personību, bet par mācību.

      • Juris Rubenis kā luterāņu mācītājs sen ir pāraudzis Latvijas prāta aprobežotību, savtīgumu, nenovīdību. Kā gan var šķelt un dalīt personību? Jau skatījums uz cilvēku un viņa darbības augļiem ir greizs. Šādi turpinot jūs drīz būsiet galīgās dillēs…Kas notiek Latvijā šobrīd? Vai tā ir komunistu un viņu pēcnācēju pūles noturēt visa veida varu savās rokās, kas neapturami un nemanāmi uz neatgriešanos slīd no tām ārā??

        • Juris Rubenis jau labu laiku vairs nebija luterāņu mācītājs, bet drīzāk – kā šai diskusijā norādīts – koučers. Pēdīgi to atzina arī viņš pats. Nedomāju, ka par to vajadzētu traci taisīt.

          • Juris Rubenis arī oficiāli neieņemot LELB mācītāja amatu būs mācītājs, jo tas ir viņa aicinājums, atšķirībā no daudziem citiem LELB mācītājiem, kam tas ir naudas pelnīšanas darbs.

  19. MAn līdz galam nav skaidrs, par notiek šī lielā cepšanās. Ko šie 15 mācītāji grib panākt rīkojot publiskas diskusijas par teologiskiem jautajumiem. JA runa ir tikai par teologiskiem jautājumiem, tad tiek risināti speciālistu mācītaju starpā. Ja ir nodoms padiskutēt par stambulas konvenciju, par homosekiem tad tā ir cita lieta. Tie 15 mācītāji raksta, ka vajagot piemēroties eiropas un pasaules šodienas tradīcijām un izpratnei par ticības lietām. Ja tas ir tā kas notiek eiropā un skandināvijā jau redzam un dzirdam. Tas nozīmē ka tie 15 Latvijas mācitāji grib liberalizīt luterisko baznīcu līdz eiropas degradētajam līmenim. Ja tas ir tā izvirzītais kurs ir skaidri redzams. Ar ko tas beigsies var jau prognozēt.

    • Ar ko beidzās autoritārā vara pagājušā gadsimta vidū? – Ar cilvēku un visas apkārtējās pasaules drupām…Mums vēl nepietika?! Tehnoloģijas ir attīstījušās, bet diemžēl cilvēku savstarpējās attiecības tas nav uzlabojis. Arvien vairāk autoritāru, neierobežotu varu pasludinājuši valdnieki, – pēdējais Ķīnas prezidents. “Tas labi nebeigsies”, kā vēsture jau pasaka priekšā…

  20. Man nevajag nekādu pārmaiņu baznīcas un kristīgajās pamatvērtībās! Es negribu, lai kā Vācijas baznīcās vīna vietā bērniem dod kolu dzert, negribu, lai kā Zviedrijā baznīcas ceļ bez krusta, lai tikai “neaizvainotu” kādas citas ticības, es negribu, lai ir sievietes mācītājas, es negribu praidu atbalstu utt.
    Juris Rubenis ir lielisks cilvēks, bet viņa mācība sāka palikt kaut kas cits, tikai ne luterticība. Gala beigās viņš pats izlēma pievērsties izglītības biznesam, un aiziešana no baznīcas tomēr visdrīzāk bija saistīta ar šo, nevis ar baznīcas patiku vai nepatiku. Pārējiem – droši vien tiem, kas paši tikai grib tikt pie lielākas teikšanas, tagad tas ir tikai iemesls karogus vicināt.

    • Cik viens cilvēks var būt aprobežots, truls, vienaldzīgs, pret saviem līdzcilvēkiem, var tikai minēt pēc tām vērtībām, kam viņš dod priekšroku…

      • Tieši tā!

      • Jolle Molle spriež par Juri Rubeni pēc sevis t.i. aprobežoti, truli, savtīgi, vienaldzīgi. Tās nu ir tās vērtības, kas palikušas LELB! Vai Luters reformēja Katoļbaznīcu, lai tā atkal iegrimtu sūdos līdz ausīm?

        • Ļaudis, attopieties un atkāpieties no sava elku kulta, jo runa nav ne par kādu Rubeņa personu, talantiem vai visu ko citu, bet tikai un vienīgi par viņa mācību un tās saskaņu vai nesaskaņu ar Kristus mācību. Ja jums Rubeņa mācība ir svarīgāka par Kristus un viņa apustuļu mācību, nekas netraucē dibināt jaunu baznīcu, sektu vai integrālās izglītības institūtu.

    • pievienojieties Jolle Molle viedoklim! Atbildēt

      Piekrītu teiktajam! Nav vietas Eiropas telpā anglo-amerikāniskajam individuālismam, tāpat kā nav un nebūs Eiropā vieta krievu imperiālistiskajam kolektīvismam. Nekad!

    • Rubenis jau kādu laiku ir labs koučers, psihoterapeits un rakstnieks ar teoloģisku ievirzi. Viņš nav priesteris, šā vārda tiešajā nozīmē. Lai cilvēks nodarbojas ar savu biznesu. Kā pēc pluinīt baznīcu?

      • Labāk sauc sevi par lelli, kas ir angļu vārda latviskais ekvivalents (līdzinieks)! Tādas lelles pilna Latvija! Gauži bēdīgi, ka cilvēki atļauj ar sevi un sev svarīgām vērtībām manipulēt…

  21. Manas vecmāmiņas atziņa: “Tuvāk baznīcai- tuvāk velnam!”

  22. Man Juris Rubenis ir Latvijas simbols un tāds arī paliks! Ljoti cienu šo cilvēku. Ja grāmatās raksta par cilvēkiem gik svarīgām lietām, kā gjimeniskumu un savstrapējo milestību, cienju, cilvēcību – paldies par to! Paldies, ka mums esiet.

  23. An Juris Rubenis ir Latvijas simbols un tāds arī paliks! Ljoti cienu šo cilvēku. Ja grāmatās raksta par cilvēkiem gik svarīgām lietām, kā gjimeniskumu un savstrapējo milestību, cienju, cilvēcību – paldies par to! Paldies, ka mums esiet.

  24. J.Rubenis ir apbrīnojams mācītājs. No viņa var mācīties un mācīties.

  25. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Pieredze rāda, ka lielā troksnī bieži uzdarbojas zagļi, kas ieman ās ko aizstiept.

  26. Joprojām grūti saprast, kāpēc viena atsevišķa mācītāja uzskatu, rakstītā un teoloģisko nostādņu kritika no amatbrāļu puses uzreiz jāuztver kā kaut kāda akadēmiskās brīvības ierobežošana, naids, apdraudējums vai “emocionālā nepatika”. Gluži pretēji, publiskajā telpā redzētie teoloģiski pamatotie viedokļi p r e t pēdējo un priekšpēdējām Rubeņa grāmatām bija visnotaļ analītiski un rakstos skaidri pamatoti, kā jau luteriskajā tradīcijā tas raksturīgi. Problēma ir tajā, ka pat pēc šiem skaidrajiem atspēkojumiem, Rubenis ar sekotājiem turpina palikt pie sava, nemitīgi saucot pēc diskusijas un atvērtības.
    “Mēs pat neesam pauduši teoloģiski atšķirīgus viedokļus” – un tomēr pietiek ieiet Lutera draudzes mājaslapā vai ieklausīties Paiča kunga šodien izklāstītajā versijā par luterismu, lai saprastu, ka runa tiešām ir par atšķirīgām, savstarpēji izslēdzošām teoloģiskajām nostādnēm.
    Gan Paičs, gan Rozentāls uzsver, ka baznīca ir attālinājusies no saviem pamatiem un identitātes, kā arī aizvirzījusies prom no savas teoloģiskās tradīcijas. Tie ir nopietni teoloģiski apgalvojumi, apsūdzības, kuras diez vai var izšķirt plašā publiskā diskusijā, savējiem draudzes locekļiem piebalsojot un plaukšķinot. Šāda kontrverse tiešām prasa reālu mācītāju disputu, jo pretējā, piemēram, uzskata, ka tiešo Rubenis (un, iespējams, arī viņa sekotāji) ir novirzījušies no baznīcas pamata un teoloģiskās tradīcijas, un ka baznīca pēdējos gados tieši ir tuvojusies savai konfesionālajai identitātei. Šādu strīdu tiešām var risināt tikai teoloģiska rakstura disputs – pat ne “demokrātiska diskusija” (jo baznīcai nav nekāda sakara ar demokrātiju, t.i., noteiktu socpolitisku lēmumu pieņemšanas un organizācijas formu) – lai noskaidrotu pretējo pušu status controversiae, pamatotu to rakstos un luteriskajās ticības apliecībās kā patiesā rakstu skaidrojumā, un lai caur to noskaidrotu, vai abas puses vēl atrodas vienprātībā un sadraudzībā, jebšu ceļiem jāšķiras.
    Pilnīgi nesaprotami ir uzurpētais skatījums par kādu it kā vienu Rietumu protestantismam raksturīgo skata plašumu un teoloģisko daudzveidību un “atbildīgu akadēmisko brīvību” – lai vai ko tas nozīmētu – kā rezultātā to pašu rietumu protestantisma vairākumu ir piemeklējis krahs, strupceļš un sabrukums. Šī rietumu protestantisma tradīcijas sekas šodien var skaidri redzēt Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, vietām ASV, Holandē u.c. Vārdu sakot, kas ir šī mistiskā vienotā un atvertā rietumu protestantisma tradīcija, kuru pārstāvam galvo torņakalnieši?

    • Jūsu komentāri, vismaz trīs, četri ir uz mata līdzīgi. Izbeidziet nodarboties ar populismu un demagoģiju!

  27. Viennozīmīgi luterāņu baznīcā jau gadiem ir ilga krīze un stagnācija, diktatūra un aizdomīgi mantiskie darījumi. Mācītāji spiesti klusēt, bet domājošie baznīcēni pamet draudzes. Jo apkārt realitāti zaudējušajam putnam paliek pielīdēji, lišķi, bailīgie un zaglīgie.

  28. Joprojām grūti saprast, kāpēc viena atsevišķa mācītāja uzskatu, rakstītā un teoloģisko nostādņu kritika no amatbrāļu puses uzreiz jāuztver kā kaut kāda akadēmiskās brīvības ierobežošana, naids, apdraudējums vai “emocionālā nepatika”. Gluži pretēji, publiskajā telpā redzētie teoloģiski pamatotie viedokļi p r e t pēdējo un priekšpēdējām Rubeņa grāmatām bija visnotaļ analītiski un rakstos skaidri pamatoti, kā jau luteriskajā tradīcijā tas raksturīgi. Problēma ir tajā, ka pat pēc šiem skaidrajiem atspēkojumiem, Rubenis ar sekotājiem turpina palikt pie sava, nemitīgi saucot pēc diskusijas un atvērtības.

    “Mēs pat neesam pauduši teoloģiski atšķirīgus viedokļus” – un tomēr pietiek ieiet Lutera draudzes mājaslapā vai ieklausīties Paiča kunga šodien izklāstītajā versijā par luterismu, lai saprastu, ka runa tiešām ir par atšķirīgām, savstarpēji izslēdzošām teoloģiskajām nostādnēm.

    Gan Paičs, gan Rozentāls uzsver, ka baznīca ir attālinājusies no saviem pamatiem un identitātes, kā arī aizvirzījusies prom no savas teoloģiskās tradīcijas. Tie ir nopietni teoloģiski apgalvojumi, apsūdzības, kuras diez vai var izšķirt plašā publiskā diskusijā, savējiem draudzes locekļiem piebalsojot un plaukšķinot. Šāda kontrverse tiešām prasa reālu mācītāju disputu, jo pretējā, piemēram, uzskata, ka tiešo Rubenis (un, iespējams, arī viņa sekotāji) ir novirzījušies no baznīcas pamata un teoloģiskās tradīcijas, un ka baznīca pēdējos gados tieši ir tuvojusies savai konfesionālajai identitātei. Šādu strīdu tiešām var risināt tikai teoloģiska rakstura disputs – pat ne “demokrātiska diskusija” (jo baznīcai nav nekāda sakara ar demokrātiju, t.i., noteiktu socpolitisku lēmumu pieņemšanas un organizācijas formu) – lai noskaidrotu pretējo pušu status controversiae, pamatotu to rakstos un luteriskajās ticības apliecībās kā patiesā rakstu skaidrojumā, un lai caur to noskaidrotu, vai abas puses vēl atrodas vienprātībā un sadraudzībā, jebšu ceļiem jāšķiras.

    Pilnīgi nesaprotami ir uzurpētais skatījums par kādu it kā vienu Rietumu protestantismam raksturīgo skata plašumu un teoloģisko daudzveidību un “atbildīgu akadēmisko brīvību” – lai vai ko tas nozīmētu – kā rezultātā to pašu rietumu protestantisma vairākumu ir piemeklējis krahs, strupceļš un sabrukums. Šī rietumu protestantisma tradīcijas sekas šodien var skaidri redzēt Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, vietām ASV, Holandē u.c. Vārdu sakot, kas ir šī mistiskā vienotā un atvertā rietumu protestantisma tradīcija, kuru pārstāvam galvo torņakalnieši?

    • Vismaz, sķiet, nav noliedzams, ka par to ir jārunā. Nav bijis ne diskusiju, ne disputu. Tagad Lutera draudze mēģina tādu sarunu noorganizēt. Bet tas nav vienkārši . Labai sarunai ir jābūt sagatavotai. Varu tikai lūgt, ka viņiem sanāk.

  29. Stambulētāji sarosījušies un baidās par vēršanos pret viņiem, citādajiem.

  30. Vai tad Paičs diskusijā neatzinās, ka esot nelabais, bet tam taču neticēs pat vidusmēra luterānis. Par atzīšanos zagšanā gan nebūtu jābrīnas. Kopumā: vella d ducis uz miroņu lādes rullē!

Draugiem Facebook Twitter Google+