Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. novembris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Lietuvā valsts izdod enciklopēdiju (5)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kā zināms, arī Latvijai itin drīz sešus mēnešus būs jāpilda Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumi. Kas tie par pienākumiem “LA” ārlietu speciālists Jānis Krēķis nesen (“LA” 24. oktobrī) jau pastāstīja plašā publikācijā “Prezidentūra bez nacionālās sejas”. Bet man, pateicoties Latvijas vēstnieka Lietuvā M. Virša k-ga atbalstam, nesen bija iespēja kopīgi ar E. Līcīti sarunāties ar amatpersonām, kas prezidentūru Lietuvā sagatavoja un organizē patlaban, kad tā 1. jūlijā sākās. Sagatavošanās bijusi gadus divus ilga un daudzpusīga, tajā ietilpa virkne praktisku pasākumu. Par tiem vēl lasīsiet kādā “LA” numurā.

Tikmēr Lietuvā prezidentūras laikā daudzos iebraucējus daudzpusīgi un interesanti iepazīstina ar Lietuvas tēlu. Lietuvas viesi iepazīsies arī ar lietuviešu kultūru, mākslu, grāmatniecību. Šim mērķim noder arī daudzsējumu Lietuvas enciklopēdija (Visuotinė Lietuvių enciklopedija), kura jau ir sasniegusi 21. sējumu (attēlā) un tiek uzskatīta par ļoti prestižu izdevumu, ko sagatavo zinātniski un profesionāli autoritatīva izdevniecība par valsts atvēlētiem līdzekļiem. Uzskata, ka izdevums ir valsts prezidentes D. Grībauskaites protekcijā. 21. sējumā ir 847 lappuses, un tā metiens, kā norādīts izdevumā, ir 12 tūkstoši eksemplāru. To gatavo specializēta profesionāla izdevniecība autoritatīvas zinātniskas padomes vadībā.

Diemžēl Latvijā nacionālas universālas enciklopēdijas izdošana, vismaz līdz Latvijas simtgadei, kad tādam izdevumam vajadzēja būt, grūti iedomājama. Par to redakcijā ar dažādām amatpersonām ir runāts, taču, kā jau pierasts, atrunājas, ka tam nav naudas, skaidro, ka trūkstot zinātniskā nodrošinājuma, un, ja pavisam atklāti, – tad priekš kam, esot taču internets. Tāpēc, faktiski “pateicoties” kultūras deficītam valdošajās aprindās, kopš pirmsokupācijas laiku Latviešu konversācijas vārdnīcas pārtrūkšanas mūsu valsts enciklopēdiskā prakse nav turpināta, ja, pirmkārt, neskaitām trimdas latviešu inteliģences visgrūtākos apstākļos sagatavoto prof. E. Andersona rediģēto “Latvju enciklopēdiju 1962 – 1982” un padomju laikā galvenās enciklopēdijas redakcijas 1981. – 1988. gadā sagatavoto Latvijas padomju enciklopēdiju desmit sējumos. Par kaimiņiem lietuviešiem jāteic, ka viņi enciklopēdisko darbu nelikvidēja, un viņiem tagad ir ar ko lepoties.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Varbūt LA varētu beigt dzīt morāli novecojušo drukātās enciklopēdijas izveidi (kas tiek uzsvērta tik bieži, ka liecina par personīgu ieinteresētību), un beidzot atvērt acis, ka – drukas pisnesa pārstāvju nīstā – vikipēdija ir standarta enciklopēdija cilvēkiem zem 35.

    Kam vajag dārgu, drukātu enciklopēdiju, kas noveco jau iesiešanas brīdī? Vajag pasniegt Latvijas vēsturi valstij atbilstošā veidā – ja tas nav uz faktu rēķina, bet pamatojams ar avotiem – laipni lūdzu vikipēdijas autoru kārtā!

    Ja Latvijas enciklopēdija tapināna uz faktu rēķina – tādēļ tādu nevar sastādīt elektroniski, kur tos kāds varētu apstrīdēt – kam tāda vajadzīga?

    • Atvainojiet! Vikipēdijas saturs latviešu valodā ir absolūts izsmiekls, ja salīdzina ar Vikipēdijas saturu lietuviešu un igauņu valodā!
      Ja man ko vajag no Vikipēdijas uzzināt, jālasa angļu, vācu, krievu un citās valodās! Tā lūk! Latvija šodien vairs (vēl) nav tāda valsts kā Krievija – valsts ar neparedzamu pagātni. Tāpēc Latvijas enciklopēdija – kaut vai digitālā formā, ar iespietiem eksemplāriem tikai bibliotēkām, skolām un iestādēm, –

  2. Jāsecina ,ka Lietuva tomēr ir valsts.

  3. Latviešiem,vienīgajierm visā Eiropas Savienībā,nav joprojām pat obligātās veselības apdrošināšanas,kas Lietuvā un Igaunijā sekmīgi darbojas jau kopš 2002.gada.Latvijai,kā jau ES paraugvalstij,vajag taču īpašu,no visiem atšķirīgu!

Draugiem Facebook Twitter Google+