Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Maluzvejnieki pārsvarā ir vai nu bezdarbnieki, vai organizētas biznesa grupas

Foto-LETAFoto-LETA

Maluzvejnieku noķerts lasis nārsta laikā.

Pārsvarā ar maluzvejniecību Latvijā nodarbojas bezdarbnieki, vai arī organizētas biznesa grupas ar labi atstrādātām sistēmām.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Skrims šodien Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecības kampaņas “Spoku tīkli” noslēguma pasākumā klāstīja, ka ir trīs maluzvejnieka profili. Pirmkārt, tie ir bezdarbnieki, kuriem finansiālā situācija spiež nodarboties ar nelikumīgu zveju, jo tas nepieciešams iztikai.

Ir arī makšķernieki, kuri, dodoties uz ezeru, paralēli ieliek ūdenī arī nelikumīgu tīklu.

Trešā grupa ir organizētas maluzvejnieku grupas, kurām ir īpaši izstrādātas sistēmas un aprīkojums, kas ir labāks nekā maluzvejnieku apkarotājiem.

Visbiežāk zivis tiek realizētas tuvākā draugu lokā, bet organizētās maluzvejnieku grupas arī mēģina realizēt tās caur tirgu, stāstīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Evija Šmite. Tomēr tirdzniecības vietās nelegāli nozvejotās zivis ir grūti realizēt, jo katrai zivij ir jābūt izcelsmi pavadošiem dokumentiem.

Nereti maluzvejnieki apkarotājiem ir zināmi un ar tiem satikšanās ir notikusi visai regulāri.

Šmite arī aicināja iedzīvotājus pašiem nevilkt ārā uzietus maluzvejnieku tīklus, jo parasti paši likumpārkāpēji brīdī, kad ir pieķerti, apgalvo, ka tīklus tikai atraduši.

Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecība kampaņu “Spoku tīkli” realizēja sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību. Kampaņas mērķis bija veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu pamestu un pazaudētu zvejas rīku apjomu Latvijas ezeros.

Kampaņas laikā tika apsekoti un attīrīti pieci Latvijas ezeri.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +6.1
Alūksne +3.5
Daugavpils +5
Saldus +5
Liepāja +6.2
Jelgava +6
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +4
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+