Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. februāris, 2016
Drukāt

Īrijā tūkstošiem ģimeņu bērni latviešu valodu neiemācās vai pamazām aizmirst (20)

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

Nodarbība Droghedas skoliņā "Burtiņš". Tās izveidotāja Laima Ozola stāsta – kaut šajā dienā Īrijā bija vētra, vecāki nenobijās, neatmeta ar roku, bet bērnus uz skolu atveda.

Aptuveni 100 miljonu eiro – tik daudz naudas pārvedumos uz Latviju un pirkumos Latvijā gada laikā tērē Īrijā dzīvojošie Latvijas cilvēki. Visa latviešu diaspora gada laikā Latvijas tautsaimniecībā iegulda no 500 miljoniem līdz 1 miljardam eiro, kas veido vairāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta. Brīnišķīgi – priecājas tautsaimnieki un arī politiķi – latviešu diasporas pārstāvji ar šo ieguldījumu uzlabo savu tautiešu labklājību un vienlaikus gandrīz neizmanto Latvijā valsts un pašvaldību pakalpojumus. Taču raudzīšanās uz tautiešiem ārzemēs tikai kā uz naudas pelnītājiem ir tuvredzīga politika. Latvija var neatgriezeniski zaudēt daļu tautiešu, nerūpējoties par nacionālo saikņu saglabāšanu. Viena no galvenajām problēmām – Īrijā latviešu valodu apgūst ļoti maz Latvijas bērnu un jauniešu.

Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals stāsta, ka lielākajai daļai latviešu Īrijas vidusskolu beidzēju esot diezgan labas latviešu valodas zināšanas, viņi bērnībā daudz laika pavadīja Latvijas skolās. Šiem jauniešiem būtu jāpalīdz atsvaidzināt zināšanas un likt tās lietā. Lielāks izaicinājums ir attiecībā uz tiem bērniem, kas Īrijā dzimuši un auguši. Vēstnieks uzskata, ka ieinteresētībai būtu jābūt gan no diasporas, gan Latvijas valsts iestāžu puses: “Īrijā dzimušajiem bērniem vajadzētu sniegt daudz mērķtiecīgāku atbalstu un ieguldījumu. Vien tad šos cilvēkus saglabāsim Latvijai. Arī tad, ja viņi visu mūžu paliks dzīvot Īrijā. Tomēr ar valodu, kultūru un piederību, ne tikai ar pasi viņi saglabā šo saikni.”

 

5000 – 6000 bērnu Īrijā

Aptuveni piektā daļa no Īrijas latviešu diasporas (ap 30 000 cilvēku) ir bērni pirmsskolas un skolas vecumā, un vien aptuveni desmitā daļa no viņiem mācās latviešu valodu nedēļas skoliņās. Kopš 2005. gada Īrijā ir piedzimuši un kā Latvijas pilsoņi reģistrēti vairāk nekā 4500 bērnu. Vēl piedzimuši, tomēr nav reģistrēti kā Latvijas pilsoņi aptuveni 2000 bērnu. Jāpieskaita arī no Latvijas aizbraukušie skolas vecuma bērni. Latvijas vēstniecībā Īrijā lēš, ka patlaban zaļajā salā ir aptuveni 5000 – 6000 bērnu no Latvijas, pilsoņi un valsts piederīgie pirmsskolas un skolas vecumā. “Oficiālā Īrijas aizvadītā gada informācija rāda, ka vecumā no 6. līdz 12. klasei Īrijas vidusskolās mācījās 1350 bērni – oficiāli reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Nav runa par tiem, kas Īrijā ir dzimuši un reģistrēti kā Īrijas pilsoņi, vai par tiem, kas kopā ar ģimeni naturalizējušies,” teic vēstnieks Īrijā G. Apals.

Vēstnieks latviskās izglītības darbu vērtē divos virzienos. Pirmais, vissvarīgākais – nodrošināt nedēļas nogales skoliņu apmeklējumu, darba kvalitāti un palīdzēt skolotājiem. Otrais virziens ir darbs ar pusaudžiem. Tā kā lielākā daļa nedēļas nogales skolu audzēkņu ir 3 – 12 gadu veci, liela problēma ir, kā panākt, lai viņi latviskās izglītības procesu turpinātu arī tad, kad sasniedz pusaudža gadus.

G. Apals nosauc vien atsevišķas pusaudžiem piemērotas darbības formas. Tā aizvadītajā mācību gadā trīs Īrijas vidusskolās fakultatīvi mācīja latviešu valodu. Vienu projektu finansēja Ārlietu ministrija, divus – Rīgas dome. Šajās mācību stundās noteikts latviešu vidusskolēnu skaits varēja apmeklēt latviešu valodas stundas skolā uz vietas, faktiski mācību procesa ietvaros. Otra pozitīvā pieredze bija Īrijas latviešu nacionālās padomes ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidots projekts “Rudens vidusskola”. Tajā 25 Īrijas latviešu jaunieši vidusskolas beigšanas vecumā varēja apmeklēt nedēļu ilgus kursus skolas brīvlaikā un tur atsvaidzināt savas valodas zināšanas, mācīties Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijas. Kursu beigās visi nokārtoja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām atbilstošu latviešu valodas pārbaudījumu. Visaugstākajā līmenī (C līmenī) to nokārtoja 13 jaunieši, B līmenī – seši, tikpat arī A līmenī. Ar saņemto apliecību jaunieši var mācīties budžeta grupā Latvijas augstskolā, meklēt darbu Latvijā, kā arī gūt priekšrocības darba meklējumos Īrijā. Jāpiebilst, ka latviešu valodas eksāmenu jaunieši kārtoja kā svešvalodas, nevis dzimtās valodas eksāmenu.

Anta Lazareva, Valsts izglītības un satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja, pērn oktobra beigās Īrijā eksaminēja jauniešus. Viņas secinājumi: “Jauniešiem, kas Latvijā apmeklēja bērnudārzu vai mācījās skolā līdz 3. klasei, latviešu valoda Īrijā ir palikusi kā dzimtā valoda. Tiem, kas no Latvijas aizbrauca kā mazi bērni, ir grūtības ar pareizrakstību un gramatiku. Viņiem problēmu ar runāšanu un sapratni nebija, lasīšanā bija neuzmanības kļūdas. Taču sarunās ar pārbaudāmajiem uzzinājām, ka viņu radiniekiem, kas dzimuši Īrijā, valodas prasme ir slikta, lielākā daļa jauniešu runā angļu valodā, tostarp izmanto angļu valodu arī saziņā ar vecākiem.”

 

Ar skolu vien nepietiks

Projektā piedalījušies 25 jaunieši gan nav vienīgie, kas Īrijā cenšas izglītības iestādē apgūt latviešu valodu. Aptuveni 100 latviešu jauniešu 2013./2014. mācību gadā, beidzot vidusskolu, kārtoja fakultatīvi latviešu valodas pārbaudījumu pēc Īrijas sagatavotiem standartiem. Latvijā tos neatzīst. Patlaban VISC cenšas vienoties ar Īrijas Izglītības ministriju par latviešu valodas apguvi Īrijas vidusskolās atbilstoši Latvijas izglītības sistēmas prasībām. “Būtu vēlams, lai mēs spētu starp Īriju un Latviju, iesaistot atbildīgās institūcijas, šīs lietas harmonizēt. Šo vēlmi izsaka arī Īrijas latviešu dia­sporas pārstāvji – Īrijas Latviešu nacionālā padome, kas nāca ar tādu iniciatīvu,” ieceri atbalsta arī G. Apals.

A. Lazareva gan min, ka kopš 2013. gada ir pieejams mācību līdzeklis “Atvērsim vārtus”. Latviešu valodas aģentūra ik gadu diasporas skolām sūta mācību līdzekļus. Viņa norāda uz citu problēmu: “Daudzi vecāki Īrijā aplami domā, ka pietiek aizvest sestdienā bērnu uz divām trīs stundām uz skoliņu un viņš runās latviešu valodā. Taču ar to nepietiks, ja ģimenē sarunvaloda ir angļu. Bērnam noteikti nebūs trauma, ja viņš kopš dzimšanas apgūs divas valodas un ja vecāki runās latviešu valodā. Turklāt māte, svešvalodā sazinoties ar bērnu, nevar viņam psiholoģiski, dvēseliski sniegt to, ko runājot dzimtajā valodā. Tātad valodas jautājums ir ģimenes jautājums.” Viņa arī domā – Īrijā daudziem emigrantiem aizvien ir pāridarījuma sajūta pret Latviju, tāpēc attieksme pret latviešu valodu nav atbildīga. Tiesa gan, pēdējā laikā Īrijas latvieši kļūstot aizvien turīgāki un situācija mainoties.

 

Gatavo arī Latvijas skolām

Inguna Grietiņa, Īrijas latviešu biedrības vadītāja, konstatē – Latvija gaida, lai citās valstīs dzīvojošie tautieši atgrieztos dzimtenē un radītu darba vietas. “Tas nav nepareizi. Tomēr, ja to vēlas, tad jāskatās arī uz cilvēcisku faktoru, un tas sākas ar bērniem, ar viņu atgriešanos Latvijas skolās,” saka biedrības vadītāja. Pirms diviem gadiem latvieši Īrijā sagatavojuši programmas tiem latviešu bērniem, kas atgriežas Latvijas skolās. Patlaban to izmantojot vairāk nekā desmit Latvijas skolās.

Izglītības un zinātnes ministrija arī aicina katrā skolā atrast pedagogu bērniem, kas pārcēlušies uz Latviju. Latvijas valdība pērn 15. oktobrī apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka skolēniem, kuri ir atgriezušies no mācībām citā valstī, noteikti nepieciešamie mācību procesā nodrošināmie atbalsta pasākumi pamatizglītības programmas apguvei (vismaz viena mācību gada garumā latviešu valodas prasmes pilnveide un mācību priekšmetu “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, vai “Latviešu valoda un literatūra”, “Sociālās zinības”, “Latvijas vēsture”, kā arī to mācību priekšmetu, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā, apguve) un izglītojamā uzņemšana viņa vecumam atbilstīgā klasē. Nākamais posms ir pērn februārī sāktā tālmācības programma.

“PBLA izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde daudz strādā ar šīm programmām diasporas skolām. Tas dod iespēju labā līmenī apgūt latviešu valodu gan tālmācībā, ja mēs gribam atgriezties, gan arī veicina pedagogu piesaisti Latvijā atbraukušajiem bērniem,” piebilst I. Grietiņa.

 

Vislielākie izdevumi par telpu īri

Pērn tiešais Latvijas valsts atbalsts diasporas skolām visā pasaulē bija 
50 000 eiro. Šo atbalstu piešķir vien tad, ja vecāku līdzfinansējums vienai nodarbībai ir vismaz 5 eiro. No 14 nedēļas nogales skoliņām Īrijā pavisam 11 390 eiro atbalstu saņēma astoņas skolas. Tikpat daudz skoliņu Lielbritānijā saņēma 8662 eiro lielu atbalstu. Kā tiek izmantota piešķirtā nauda? Telpu īrei tērē 85%, skolotāju ceļa izdevumu kompensēšanai 10%, bērnu apdrošināšanai 3%, citiem izdevumiem 2%.

Vislielākā nedēļas nogales latviešu skoliņa Īrijā atrodas Svordā – to apmeklē aptuveni 70 bērnu. Otra lielākā – “Saulgriezīte” – atrodas Dublinā, kur pulcējas ap 50 bērnu. Citas skoliņas ir daudz mazākas. Piemēram, Limerikā vidēji 24 bērni.

“Saulgriezītes” izveidotāja I. Grietiņa teic, ka šajā skoliņā cenšas integrēti mācīt latviešu valodu ar mūzikas, ģeogrāfijas, vēstures starpniecību. Arī tradīciju izmantošanu latviešu valodas mācīšanā neaizmirst. “Tas ir mūsu galvenais mērķis. Mums arī daudzās klasītēs par pamatu ir jāņem bilingvālā programma, tāpēc ka ļoti daudzi latviešu valodu mācās kā otro valodu, nevis kā pirmo. Tas mums ir jauns process. Gramatiku mēs ļoti neuzspiežam, tomēr to darām tā, lai skolēni mācētu rakstīt,” tā I. Grietiņa.

 

Atzinības raksts no ministra

Droghedas skoliņas “Burtiņš” izveidotāja Laima Ozola stāsta, ka ar Latviju ir izveidojusies stabila sadarbība. “Ja skoliņa spēj izpildīt Latviešu valodas aģentūras nosacījumus, tad tā saņem finansējumu, vismaz par īri. Apdrošināšana, mācību materiāli – tos pērk no vecāku maksājumiem. Kad pirms vairākiem gadiem bijām Izglītības un zinātnes ministrijā (toreiz ministrs bija Vjačeslavs Dombrovskis), teicām, ka jānovērtē skoliņu skolotāju darbs. Proti, aicinājām to iekļaut darba stāžā vai kaut kā atlīdzināt. Mums atbildēja – jūs nedarbojaties saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, tāpēc tas nav iespējams. Skolotāju darbs ir varoņdarbs, viņi ir pelnījuši pieminekli,” spriež L. Ozola. Viņa arī atceras, cik svarīgi šķitis, ka Roberta Ķīļa un Vjačeslava Dombrovska laikā skoliņu bērni saņēmuši ministra parakstītas pateicības par skoliņas apmeklējumu. Nu jau vairākus gadus tā nav. “Iespējams, tas tiešām ir pārspīlēti, ja ministrs bērnam par nākšanu uz skoliņu dod atzinības rakstu. Varbūt Latviešu valodas aģentūra varētu dot kādu apliecību, jo arī vecāki ir visai lieli varoņi – gandrīz ik sestdienu ved bērnus uz skoliņu,” tā L. Ozola.

 

Pagaidām tikai runas

Janīna Kursīte, Saeimas deputāte, aizvadītā gada decembra sākumā Īrijā apmeklēja vairākas latviešu svētdienas skoliņas. Droghedas skoliņā “Burtiņš” viņa sanākušajiem vecākiem teica: “Ja bērnus vedat latviešu skolās, tad ir cerība – ja ne jūs paši, bet kāds no bērniem atgriezīsies Latvijā. Citādi – ja saglabāsies šā brīža demogrāfiskā tendence, tad Latvijas, latviešu pēc 50 gadiem nebūs… Negribētos to pieļaut. Vēlos vēlreiz atbraukt uz Īriju un redzēt izmaiņas.”

Janvārī J. Kursīte-Pakule ar secinājumiem par tikšanos ar latviešu diasporas pārstāvjiem iepazīstināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputātus. Apakškomisijas sēdē piedalījās arī Latviešu valodas aģentūras, IZM, Ārlietu ministrijas un PBLA pārstāvji. Apakškomisija nevienu lēmumu nepieņēma, bet aktualizēja jautājumu par nepieciešamību pēc vienas latviešu diasporas darbību citās valstīs koordinējošas valsts iestādes izveidi. Būtībā – konstatēja faktu.

 

UZZIŅA

Sabiedrības integrācijas fonda atbalsts bērniem un jauniešiem

* Vasaras nometnēm Latvijas un diasporas bērniem šogad novirzīs 133 tūkstošus eiro.

* Programmas mērķa grupa ir latviešu diasporas bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī viņu vienaudži Latvijā. Programmas ietvaros atbalstīs kopīgas nometnes un vasaras skolas, kas vērstas uz diasporas bērnu saiknes stiprināšanu ar Latviju, kā arī diasporas un Latvijā dzīvojošo bērnu kopīgu darbošanos.

* 2015. – 2017. gadā iecerēts atbalstīt vismaz 30 – 35 projektus jeb 10 – 12 projektus gadā, iesaistot tajos vismaz 600 – 750 diasporas bērnu un tikpat Latvijā dzīvojošo vienaudžu. Kopējais finansējums trīs gadu laikā nometnēm ir 399 tūkstoši eiro.

 

VIEDOKLIS

Latviešu valoda ģimenē – visa pamats

Ilze Barkus, Dublinas svētdienas skoliņas “Saulgriezīte” vadītāja: “Mūsu skolā patlaban vecākajiem skolnieciņiem ir 13 gadi. Kad bērni pieaug, viņiem zūd interese un vēlme nākt uz skoliņu, jo viņi labi saprot – tas nav obligāti… Skoliņās turklāt pārsvarā ir mazie bērni, tāpēc pusaudži sāk justies neveikli. Protams, ir izņēmumi, bet tādi ir, pateicoties stingri nostādītiem principiem un attieksmei pret latviešu valodu ģimenēs.

Mūsu skolā ir labs piemērs ar skolnieci Māru, kura pati izgājusi cauri skolas bērnu gadiem, cītīgi nākusi uz skolu, tikai mainījusi statusu – viņa jau otro gadu skolā ir skolotāja palīgs. Šādi arī, piemēram, ASV skoliņas piesaista pusaudžus, ļaujot viņiem justies svarīgiem.

Nepiekrītu, ka pusaudžiem atbilstoši viņu interesēm nekas netiek piedāvāts. Piemēram, Īrijā Navanas skolā aktīvi darbojas pusaudži un, piemēram, Dublinā muzikālajā studijā “Mazais letiņš”, ko vada Ingūna Grietiņa, tiek piedāvātas dažādas nodarbības, dažādu mūzikas instrumentu apguve. Darbojas arī koris un ansamblis dažādās vecuma grupās. Arī tas ir latviešu valodas saglabāšanas veids.

Manā ģimenē visi bērni ir gājuši cauri “Mazajam letiņam” un abi mazākie bērni tur aizvien mācās. Lielākie bērni sakarā ar lielo aizņemtību īru skolās patlaban studijā vairs nepiedalās. Taču meita Ieva vēl 16 gadu vecumā dziedāja un spēlēja ģitāru “Mazajā letiņā”.

Latviešu valodas saglabāšanā vissvarīgākais ir nepieļaut, ka bērni mājās sāk runāt citā valodā. Es zinu, ka ģimenēs tas notiek ļoti, ļoti bieži. Bērni savā starpā sāk spēlēties, runāt angļu valodā. Vecāki to pieļauj un pat paši ar bērniem sāk runāt “ne latviski”… Manā ģimenē tas nekad nav ticis pieļauts. Latviešu valoda ģimenē ir visa pamats, pēc tam seko skoliņas un citi interešu pulciņi.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Nav vajadziga ta latviesu valoda man iem berniem!Jo tik nesen izlida no ta grimstosa purva,ka nebij darba ne man ka matei,sanemu grasus to bernu naudu!Ka tads latvija vairs jau sen nav izpardota,izzagta!Man meita jau beidza skolu arzemes un pat vispar uz lv,pusi neskatas,jo ir javeido gimene cita valsti,kur ir darbs,normalaka attieksme,bet latvijai mani berni nav vajadzigi!

  2. Manuprāt, pilnīgi lieks satraukums. Ja Latvijas valstij interesē lai latvieši neaizmirstu latviešu valodu, tad būtu tikai loģiski šo iesūtīto naudu izmantot nevis tālākai ekonomikas uzkarsēšanai, bet gan nodrošinot labklājību tautai – tāpat kā to dara Īrijā, lai ir iemesls nebraukt prom un lai ir kur atgriezties.

    Tie latvieši, kas ir izbraukuši, ļoti veiksmīgi integrējas starp vietējiem – viņi nav atstumti(pretēji, varbūt tam kā tas bija Latvijā) un tieši tāpēc nav iemesla uzturēt kaut kādu atšķirīgu kultūras vidi.

    Lai atdabūtu viņus atpakaļ ir nepieciešams vairāk par kaut kādiem štrunta pasākumiem no ministrijām – neviens ārzemēs pēc laika pat vairs nav spējīgi saprast to liekulību, kas notiek Latvijā.

    =======================
    nu nu 18. februāris, 2016 12:17
    Atbildēt
    Ja vecāki gribēs – būs bērni ar mātes valodu arī ārzemēs. Kā tad bija ar kara laika latviešu trimdu ASV vai Vācijā – pajautājiet Streipam, Rubesai, Vīķei- Freibergai. Pasaules pilsoņiem, protams, ir vienalga – “kur labi, tur tēvija!”
    =======================
    Redziet, pēc WW2 latvieši devās kopā grupās un apmetās kopā. Mūsdienās – liela daļa latviešu dodas prom pa vienam – pat ne baros un nereti tikai ģimenes/radu/draugu ietvaros un UK vai Īrijā vai arī citur pat ES ietvaros latvieši nedzīvo kompaktās grupās, bet starp svešiniekiem. Skolās bērns nonāk svešā valodas vidē, kurā latviešu valodā nerunā. Es saprotu, ka jūs esiet pastulbs(bet noteikti esiet eksperts ne tikai šajā jautājumā, bet jūsu piemērs ir absolūti graujošs), bet kaŗa laika latviešu trimda nebija īpaši veiksmīga šajā ziņā. Kur diez ir tie 300 000(un ja rēķina ka daudzi veiksmīgi veidoja ģimenes un radīja daudzus pēcnācējus, tad 2-3x vairāk) WW2 laika latvieši? VVF, starp citu, dzīvoja ļoti aktīvā latviešu vidē, kas nav Īrijas gadījums, bet ja jums liekas, ka Streips ir tas kas latviešiem ir nepieciešams… katram ir savas prioritātes… 😉

  3. Kad mēs Latvijā dzīvojām trūkumā, kad darba vieta varēja atļauties aizkavēt mēnešiem darba algu vai nemaksāt to vispār, kad mājas saimnieks meta īrniekus laukā no denacionalizētajiem namiem, kad mēs bijām beztiesīgi darba lopi, tad mūsu nevienam nevajadzēja. Tad teica – ja nepatīk, brauciet prom! Tagad, kad esam tikuši no sūdiem laukā, kad mums ir darbs un īpašumi ārzemēs, kad mūsu bērni mācās un studē, tad mēs, izrādās, esam vajadzīgi… It īpaši jau jaunieši. Izauguši, izskoloti… Veselīgi vergi par vēdera tiesu.
    Vot, figu jums!

  4. Riebjas LV liekulība un stulbums! Atbildēt

    Jā, tas .. LV ir pats galvenais, ka labi paēdis bērns ārzemēs nespēj pašļupstēt latviski,
    jo ir par .., lai spētu saskatītu blakus esošos LV nabagu bērnus, kas pat nevienu dienu nav gājuši skolā…

  5. Pārsteigums! Tie kas skrien uz Īriju un uz UK materiālu aprēķinu dēļ ir padlatvieši, viņi īsā laika asimilēsies jo nav latviskās ideoloģijas.

  6. Tāpēc jau krievi Latvijā protestē pret skolu reformu Latvijā, arī viņi negrib lai pēc gadiem tāpat rakstītu par viņu bērniem Latvijā kā tagad raksta par latviešu bērniem Īrijā.

    • Krievi ienāca šeit kā kolonisti, nevis kā emigranti. Latviešiem nebija nekāda teikšana pār kungu tautas uzspiestajiem imigrantiem.

      • Velns paraavis shito tizlo un pretiigo latvieshu paaraakuma apzinju. Tie krievi, kas shodien dziivo Latvijaa, ir taadi pasha ekonomiskie migrant, kaa shodien Iirijaa dziivojoshie latvieshi. Taapat baltkrievi, ukrainji, moldaavi, checheni, utt. savulaik migreeja Padomju Savieniibas ietvaros labaakas dziives mekleejumos. Kaa shodien to dara latvieshi. Un, protams, visu citu tautu paarstaavji pasaulee.
        Bet shitie apseestie, kam tikai okupanti raadaas, cerams, driiz varees atkauties no Tuvo austrumu beeglju varzas. Veiksmi jums rusofobi ciinjaa ar marokaanjiem, somaalieshiem, siirieshiem, liibieshiem, afgaanjiem, pakistaanjiem, kurdiem, iraakieshiem un visiem citiem “beegljiem”.

      • Nu lielākā daļa krievu kuri iebrauca Latvijā pēc 1944 tāpat bija ekonomiskie migranti.

      • Kamēr te visi vaid un sten par krieviem un viņu ienākšanu,tikmēr no rietumu puses lēnām,klusītiņam (pagaidām) ierodas melnie. Cik viņu te jau ir,par to klusē,kā Godmane teica- nevar izpaust informāciju. Kad tik beibās tie krievi nebūs tie labiņie,bet tad jau būs par vēlu.

  7. Aptuveni 100 miljonu eiro – tik daudz naudas pārvedumos uz Latviju un pirkumos Latvijā gada laikā tērē Īrijā dzīvojošie Latvijas cilvēki. Visa latviešu diaspora gada laikā Latvijas tautsaimniecībā iegulda no 500 miljoniem līdz 1 miljardam eiro, kas veido vairāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta. Brīnišķīgi – priecājas tautsaimnieki un arī politiķi – latviešu diasporas pārstāvji ar šo ieguldījumu uzlabo savu tautiešu labklājību un vienlaikus gandrīz neizmanto Latvijā valsts un pašvaldību pakalpojumus.
    ——————————————
    Lūk, ĀRZEMĒS dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji Latvijas EKONOMIKĀ iegulda pat 1 miljardu- 4 % no IKP!
    Bet te NABAGMĀJĀ vaimanā, ka viņi NAV bezdarbnieki Latvijā, bet gan STRĀDĀ ārzemēs un UZTUR savas ģimenes ar BĒRNIEM!

  8. Īrijā tiešām ir grūtības ar latviešu valodas mācīšanu pusaudžiem un jauniešiem. Tāpat ar viņu iesaisti diasporas aktivitātēs. Jauki, ka rakstā minēta mūzikas studija Mazais Letiņš, kas darbojas Dublinā. Tāpat arī Navanas latviešu jauniešu grupa. Būtu vērts minēt arī latviešu sporta klubu “Lonford Hawks”, kur jauniešu skaits ir ne mazāks. Tāpat arī Tulovas jauniešu futbola komandu. Vēl – jauniešus, kas piedalās deju kopās. Vēl – Meijo grāfistē tikko izveidota vēl viena jauniešu grupa. Taču kopējais dalībnieku skaitlis tam visam ir mazāks par 100! Diemžēl. Zināms, ka 6.-12.klases vecuma grupā Īrijas skolās mācās 1350 Latvijas valstspiederīgas personas. Secinājums – šajā vecuma grupā aktivitāte ir zemāka nekā 10%. Turklāt būtu vērts pievērst uzmanību arī studentiem. Īrijā pašlaik ir vairāki simti studentu no Latvijas.

  9. Ko uztraucaties☺mums bus migranti un vini iemacisies valodu un bernus sarazos ,,latviesus,,☺

  10. Eurostat skaitļi liecina, ārpus Latvijas strādājošie ar palicējiem iesūtīto naudu veido 5,7% IKP.

  11. Ja vecāki gribēs – būs bērni ar mātes valodu arī ārzemēs. Kā tad bija ar kara laika latviešu trimdu ASV vai Vācijā – pajautājiet Streipam, Rubesai, Vīķei- Freibergai. Pasaules pilsoņiem, protams, ir vienalga – “kur labi, tur tēvija!”

  12. trimda paliek trimda ja gribēs paši runās latviski ja ne paši izlems nav jau vecāki mazi bērni. bet te latvijā kur korupcija un bardaks valda nav ko meklēt.

  13. Tātad uzturēsim latvietību Īrijā, bet pieļausim pārkrievošanu Latvijā?

    • Esi par IMPOTENTU, lai tiktu galā ar 5.kl. matemātikas uzdevumu, ko?
      Latvija viņiem dod 50 000 eiro,
      bet no ārzemēs strādājošajiem Latvijas cilvēkiem Latvija saņem 500 000 miljonus līdz pat 1 miljardam gadā!
      Tas ir pienesums Latvijas EKONOMIKAI – 4% – 5,7% no IKP!

Draugiem Facebook Twitter Google+