Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. maijs, 2015
Drukāt

Medniekiem papīru vietā – savilcēji. Kā tos vērtē dažādos novados?

IMG_4705

Ar 2015. gada 1. aprīli – tātad jaunās medību sezonas sākumu – stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz limitēti nomedītā dzīvnieka pārvietošanu no nomedīšanas vietas līdz apstrādes vietai.

Ierastās papīra formāta medību atļaujas vietā nomedītā dzīvnieka liemenis ir jāmarķē ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri – plastmasas savilcēju. Tas jānostiprina redzamā veidā nomedītā dzīvnieka liemenī tā, lai, nesabojājot marķieri, to nav iespējams noņemt līdz liemeņa sadalei. Marķieri aizliegts noņemt no liemeņa vai liemeni sadalīt arī pirms veidlapas 3. pielikums – Informācija par izlietotajām medību atļaujām aizpildīšanas.

Uz savilcēja norādīts medību atļaujas numurs un medījamā dzīvnieka sugas kods. Savilcēji ir stingrās uzskaites dokumenti, ko izsniedz tikai medību formējuma vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.

Patlaban savilcējus iedala tikai mežacūku medībām 50 procentu apjomā no iepriekšējās sezonas limita. Daļa mednieku tos ir vismaz redzējuši, daļa nezina neko, netrūkst pretinieku un piekritēju – gluži kā par visu, ar ko jāsarod, jāiepazīstas un jāpieņem no jauna.
Vilmārs Skutels, Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis: “Mednieku kolektīvu vadītāji savilcējus ir jau paņēmuši, bet par pielietojumu vēl ziņu nav. Mūsu pusē mežacūku skaits ir diezgan kritisks, piedevām lielākā daļa teritorijas atrodas Āfrikas cūku mēra skartajā zonā, kur dzinējmedības bija aizliegtas. Grūti paredzēt, kā veiksies ar gaides medībām. Protams, ja atļauto mežacūku skaitu nomedīs, ir solīts papildu limits. Kas attiecas uz savilcējiem kā medību atļauju aizstājējiem, es uzskatu, ka tie gan disciplinēs medniekus, gan novērsīs problēmas. Nav nekāds noslēpums, ka uz vienu papīra licenci ir krituši vairāki dzīvnieki. Tāpat vairs nebūs jānoklausās mūžīgajās atrunās, kas bijis traucēklis atļaujas norakstīšanai. Tagad marķieris – juridisks apliecinājums par atļauju nomedīt konkrēto dzīvnieku – liemenī būs ielikts un 3. pielikumu pirms marķiera noņemšanas mierīgi varēs aizpildīt medniekmājā, kur nekādi laika apstākļi netraucēs.”

Pēteris Pravs, mednieku un makšķernieku biedrības Medņeva valdes priekšsēdētājs Balvu novadā: “Savilcēji ir liels apgrūtinājums. Kad bija parastās licences, mednieks, nomedījis dzīvnieku, piezvanīja man, es atļauju norakstīju. Tagad veiksmīgu medību gadījumā man ar visu savilcēju jābrauc pie mednieka, dzīvniekam jāuzliek šis marķieris un tikai tad varam likt mašīnā un vest uz dīrāšanu. Katram medniekam personīgi savilcējus izsniegt pagaidām nav plānots, jo, ja nekas nav nomedīts, tad var sezonas beigās rasties problēmas ar marķieru atpakaļ dabūšanu. Tie tomēr ir stingrās uzskaites dokumenti, un ko tad darīs, ja kāds būs pazaudēts. Faktiski man kā kolektīva vadītājam ir uzlikta lieka darba slodze, tāpat gaides medības parasti notiek naktīs, tātad jāceļas un jābrauc pie mednieka. Iespējams, ar medniekiem vienosimies, ka savilcēju medniekam iedošu līdzi tajā dienā, kad pieteiktas medības. Ja nekas nomedīts nav, otrā dienā marķieris jāatved un jāatdod, lai glabājas pie manis līdz nākamajai reizei. Protams, kad sāksies kolektīvās medības, tad gan visi individuāli izsniegtie un neizmantotie savilcēji obligāti būs jāatdod.”

Rihards Matīss, mednieku kluba Mežgravas valdes priekšsēdētājs Alojas novadā: “Šis jaunievedums nozīmē papildu darbu medniekiem un vadītājiem. Savilcējs pats par sevi nav slikts kā forma, taču ir palielinājusies tā apkalpošanas plūsma – rakstiskās atskaites. Mēs savā kolektīvā pagaidām esam saņēmuši savilcējus izmantošanai mežacūku medībās. Par izsniegšanu medniekam gādās atbildīgās personas – medību vadītāji, piereģistrējot datumu, laiku un vietu, kur notiks medības, un vienojoties, cik ilgi medīs – dienu, vairākas dienas vai nedēļu.”

Ingus Baklāns, Mežāres mednieku kluba vadītājs Krustpils novadā: “Pagaidām savilcējus esam tikai apskatījuši, jo mežacūkām liekam mieru. Īpaša optimisma nav. Ar iepriekšējām atļaujām darba bija mazāk – norakstīja un viss. Tagad jāaizpilda vairāki dokumenti, plus vēl atskaites par Āfrikas cūku mēri. Principā, kad iedomājas, cik prasību nāk klāt, pat medīt negribas. Un ar garantiju saku, ka tie, kuri gribēs medīt nelikumīgi, ar šiem savilcējiem šmaukties varēs vieglāk nekā ar licencēm.”

Ģirts Plakanis, mednieku kluba Drusti vadītājs Raunas novadā: “Savilcējus jau esam izmantojuši – ātri, ērti un glīti nomarķējām divas nomedītās mežacūkas. Uzlikt viegli un vienkārši – uz pakaļējās kājas, iedurot Ahilleja cīpslā. Kā jau viss jaunais, arī savilcēji, kamēr ieiesies dzīvē, būs nedaudz problēma, taču pat ar pirmā marķiera izmantošanu sapratām, cik viegli strādāt (piedevām lietus laikā) salīdzinājumā ar licenču norakstīšanas situācijām. Arī vest nomedīto dzīvnieku var bez bažām no kontroles. Savilcējs uzlikts, un 3. pielikumu tajā brīdī neviens neprasīs. Ir gan savilcēju sakarā arī vairāki jautājumi, uz kuriem diemžēl mums amatpersonas tāpat neatbildēja, bet gan jau ar laiku. Piemēram – vai, kamēr iztaisa analīzes trihinelozes un Āfrikas cūku mēra noteikšanai un mežacūkas liemeni uzglabā dzesētavā, savilcējs jāatstāj dzīvniekam uz kājas? Kā aizturēšanas gadījumā paskaidrot inspektoram vai policijai, ka mašīnas bagāžniekā esošais nodīrātais puscūcis nav nelikumīgi medīts, ja savilcējs iemests dīrātavā miskastē, savukārt aizpildītā informācijas lapa pie veiksmīgā šāvēja, kurš brauc mājās ar otru puscūci? Pagaidām mēs Drustos kolektīvu esam sadalījuši piecās grupās un katras vadītājam izsniegti seši savilcēji. Principā viens ruksis vienam medniekam. Kad sāksies lielo pārnadžu sezona, tad lemsim, kā rīkoties. Visticamāk, man vajadzēs braukt uz vietu, kur dzīvnieks nomedīts, un uzlikt savilcēju.”

Kaspars Brīdaks, mednieku un makšķernieku kluba Ziemeri vadītājs Alūksnes novadā: “Savilcējus paņēmām tikai tāpēc, lai apmierinātu ziņkāri, kādi tad tie pasaules praksē lietojamie brīnumi izskatās. Mūsu kolektīvam ir tradīcijas mežacūkas sākt medīt tikai jūnijā, jo neuzskatām, ka ir ētiski rukšus patlaban traucēt. Vispār medniekiem savilcēji patīk. Tā papīra atļauja taču bija tāda nekāda. Savilcēju ieliec kabatā, un miers. Ja vēl nevajadzētu to 3. pielikumu aizpildīt, būtu ideāli.”

Aivars Selderiņš, mednieku kluba Kazdanga valdes priekšsēdētājs Aizputes novadā: “Uz mežacūkas kājas savilcēji vēl nav izmēģināti, bet 50 gabalus paņēmuši esam un tie glabājas pie medību vadītāja. Esam noteikuši, ka viņš dzīvnieka nomedīšanas gadījumā brauks uz vietu, kur noticis veiksmīgais šāviens, un marķieri uzliks. Šķiet, ka ar šo jauninājumu neradīsies problēmas. Turklāt mūsu medniekiem ir labs padomdevējs – mūsu kolektīvā medī Latvijas valsts mežu amatpersona Vilis Grāmatnieks, un tad nu viņam varam jautāt par visām neskaidrībām. Vēl tikai visi kopā neesam raduši atbildi uz jautājumu, kur liks neizmantotos savilcējus. Vai tie pāries uz nākamo medību sezonu vai vajadzēs norakstīt.”
Madars Zariņš, Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākais medību inspektors: “Savilcējus vērtēju viennozīmīgi pozitīvi: mežā uzliec un ved medījumu mājās bez problēmām. Nesals rokas, nemērcēs lietus, respektīvi, atkritīs viss sliktais, ko mednieki mūždien saistīja ar pildspalvām un laika apstākļiem. Noteikti jau atradīsies arī gudrīši, kuri savilcējus centīsies padarīt par daudzreiz lietojamiem… Tas nozīmē, ka šo jauno medību atļauju dēļ inspektoriem vajadzēs būt krietni acīgākiem un darbīgākiem. Taču, ja pārkāpumus atklāsim, tad nu gan mednieki lai nebļaustās, ka inspektori piekasās, lai uz sevi vispirms paskatās.”

Guntis Millers, Ziemeļkurzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos: “Kad limiti izrēķināti, savilcējus no tāda līdz tādam numuram izsniedzam mednieku formējumiem. Mums vieglāk – papīru mazāk, un arī medniekiem tagad jāaizpilda tikai viens dokuments – informācija par izlietotajiem savilcējiem, kas mēneša laikā jānogādā virsmežniecībā. Esam tik pretimnākoši, ka ieviesām pastkastīti, kurā šo atskaiti var iemest kaut vai nakts vidū, ja kādam tā ērtāk. Tāpat mūsu darbiniekus mednieki aicina uz sanāksmēm stāstīt par jaunumiem, uzdod jautājumus. Uzskatu, ka daži būtiski padomi noderētu arī citiem. Savilcējs nav visvarens – to var aizķert un noraut, velkot nomedīto dzīvnieku pa zemi, kas lielākoties notiek diezgan barbariski. Tādēļ ir ieteikums staltbriežiem un aļņiem savilcēju uzlikt uz raga, bet tiem, kam ragu nav, – ausī. Protams, vilkšanas gadījumā tik un tā jāuzmana, kas notiek. Jāatceras, ka, savilcēju pazaudējot, problēmas ir nopietnas, jo ko tad norakstīs – pazudis būs arī numurs. Protams, pastāv iespēja aizpildīt 3. pielikumu, ja dzīvnieks arī turpat mežā tiek dīrāts. Vēl mednieki jautā, kur likt izmantotos savilcējus. Tas nu ir pēc katra ieskatiem: samest krāsnī, glabāt vai varbūt veidot kolekciju.”

Vladimirs Vasiļevskis, mednieku kluba Ciģeļņa vadītājs Ludzas novadā: “Neesam savilcējus pat redzējuši, arī neviena sanāksme mūsu pusē nav organizēta. Piedevām kolektīva visas medību platības ir mēra sērgas zonā, tāpēc nav pat īpaša azarta uz medībām.”
Valdis Miltiņš, mednieku kluba Piekūns vadītājs Daugavpils novadā: “Savilcēji noteikti ir pozitīvs risinājums. Nolēmām tā: mednieks iet uz gaides medībām, paņem savilcēju, kad dzīvnieku nomedī, aizpilda 3. pielikumu un viss kārtībā. Ļoti ērti.”

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -7.6
Daugavpils -5.7
Saldus -2.7
Liepāja -1.8
Jelgava -3.6
Ventspils -1.8
Limbaži -5
Madona -5.7
Rēzekne -7.6
Draugiem Facebook Twitter Google+