“Astu naudas” vietā – konteineri un dzesētavas. Saruna ar Jāni Dūklavu un Jāni Bāru 1
Mednieku organizāciju protests liek Zemkopības ministrijai mainīt Āfrikas cūku mēra profilakses plānus Nav ļaunuma bez labuma – Āfrikas cūku mēra (ĀCM) draudi atdarījuši valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži maku, un jau šajā medību sezonā medniekiem ir cerība dabūt vienu miljonu eiro bīstamās slimības profilakses pasākumiem. Liela nauda mēdz radīt lielus uztraukumus, Latvijas Mednieku savienība (LMS) vēstulē Zemkopības ministrijai (ZM) pauda neapmierinātību par sākotnēji plānoto līdzekļu izlietojumu, kategoriski iebilstot pret 35 eiro maksājumu par katru mežacūku, kas nomedīta virs 70% no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma jeb limita. Neefektīvās galvas vai astu naudas, kā nu kurš šo maksājumu nodēvēja, vietā organizācija ierosināja radīt īpašu atbalsta programmu, kurā mednieki atkarībā no limita izpildes intensitātes un nomedīto mežacūku skaita varētu pretendēt uz atbalsta maksājumu konkrētam mērķim – medījuma pirmapstrādes, uzglabāšanas, kā arī nomedīto dzīvnieku atlieku savākšanas vietu izveidei vai uzlabošanai. Līdzīgi par naudas izlietojumu sprieda arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA). Gan kritiku, gan daudz jautājumu izpelnījās vēl citi ZM sagatavotajā ziņojumā piedāvātie ĀCM profilakses pasākumi, kuru mērķis bija samazināt mežacūku skaitu Latvijā. Kāpēc sekojam Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas praksei pastiprināti izmedīt mežacūkas, nevis Eiropas Savienības ieteikumiem, kas aicina uz pretējo – nemedīt dzīvniekus, lai neprovocētu to pārvietošanos un kontaktus? Cik ētiski mudināt medību kolektīvus uz aktīvu medīšanu laikā, kad mežs līdzinās gluži vai Miera ielas dzemdību namam? Lai gūtu atbildes uz šiem un vēl citiem ĀCM draudu ēnā samilzušiem jautājumiem, žurnāla Medības redaktore Linda Dombrovska un žurnāliste Ilze Pētersone uz sarunu aicināja zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Diskusijā piedalījās arī ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs.
I. Pētersone: Mednieku aprindās izskanējušas aizdomas – ko lauksaimnieki ar mežacūkām nespēja izdarīt Medību likuma grozījumos, to tagad paveiks ar PVD rokām Āfrikas cūku mēra draudu ēnā.
J. Dūklavs: Ar PVD rokām nolikvidēs mežacūkas? Pilnīgas blēņas! Tā arī vajag uzrakstīt.
Vai mēra draudi ir palielinājušies?
Šobrīd neesmu saņēmis tādu informāciju. Zinu, ka tā izplatība ir apstājusies – Lietuvā un Polijā no Āfrikas cūku mēra skartās zonas nekas tālāk nav izplatījies. Par Krieviju un Baltkrieviju to nevaru apgalvot, jo nav precīzu ziņu.
Vai joprojām par svarīgāko Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu Zemkopības ministrija uzskata mežacūku populācijas samazināšanu?
Visi, kas ar šo jautājumu nodarbojas – mēs, lietuvieši, igauņi –, ir vienisprātis, ka jāierobežo populācijas apjoms. Mežacūku biezība ir liela, piemēram, atsevišķās vietās Kurzemē 50 mežacūkas uz tūkstoš hektāriem, lai gan ieteicamais blīvums ir 10 līdz 12 dzīvnieku uz tūkstoš hektāriem.
Kā iegūts šis ieteicamais cipars?
J. Bārs: Tas nav Zemkopības ministrijas vai Dūklava kunga izdomāts skaitlis, bet nāk no PVD, VMD un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava ekspertiem, un nav objektīva pamata to apstrīdēt.
J. Dūklavs: Eksperti uzskata, ka pie šāda blīvuma konkrētajā platībā mežacūku savstarpējais kontakts ir tik mazs, ka slimība neizplatīsies.
Vai varat nosaukt šos cilvēkus, kas ir tik labi speciālisti šajā jomā?
Kā Jānis teica, tie ir mūsu PVD cilvēki, arī tāda paša dienesta speciālisti no Lietuvas, Krievijas. Sanāksmēs ar savu viedokli piedalās VMD darbinieki, zinātnes sfēras pārstāvji. Taču konkrētāk jāprasa PVD ģenerāldirektoram Mārim Balodim.
Vai šie speciālisti rosināja aktīvi medīt mežacūkas laikā, kad daudzām populācijām šis ir mazuļu iznēsāšanas un dzemdēšanas laiks. Daudzi mednieki šo ieteikumu vērtē kā neētisku.
Es arī esmu mednieks un biju viens no tiem, kas teica, ka šis laiks mežacūku medībām ir ļoti nepiemērots. Eksperti ieteica mežacūku gaides medības, kad var pateikt, kura ir vai nav sivēnmāte. Piekrītu tiem, kas saka – kurš normāls mednieks šaus grūsnu sivēnmāti. Protams, ka nešaus!
J. Bārs: Dzinējmedību pagarinājums līdz 15. martam bija medniekiem dota kā iespēja, nevis pienākums. Medības ar dzinējiem ietver arī medības ar traucēšanu ar vai bez medību suņu izmantošanu utt. Medīt jau var dažādi – arī kā saracēņiem ejot ķēdē un neganti bļaujot, ka ne tikai mežacūkas vien aizbēgs simtiem kilometru tālu. Tas ir pašu mednieku ētikas jautājums. Vienlaikus jāpatur prātā, ka mežacūku populāciju veido ne tikai cūku mātes, mežā ir arī citi radinieki – kuiļi un pērnie sivēni.
Kāpēc dot saracēņiem tādu iespēju?
J. Dūklavs: Mēs taču nerakstām likumus vai nedodam ieteikumus katram kolektīvam atsevišķi.
Eiropas Savienības ieteikums saka pretējo – netraucēt dzīvniekus ar medībām, lai tie mazāk pārvietotos un nekontaktētos. Vai, sekojot Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas piemēram aktīvāk medīt, mēs nepasteidzāmies? Polija pēc ES ieteikuma apdraudētajos reģionos medības nerīko, dzīvniekus nomedī tikai paraugiem laboratorijas analīzēm.
Es domāju, ka ļoti labi, ka mēs tieši pasteidzāmies.
Latvija parasti ieklausās ES ieteikumos.
Vienmēr vajag ieklausīties, taču tas nenozīmē, ka tas jāpieņem kā obligāts noteikums. Mums jāpriecājas, ka lietuvieši likvidēja mežacūkas slimības skartajos rajonos, ej nu zini, ja viņi to nebūtu darījuši, varbūt mēs tagad runātu citādi.
Kā noteikt nepieciešamo populācijas samazinājumu, ja nav zināms ticams mežacūku skaits Latvijā? Kurš to saka? Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, bet VMD Medību daļas speciālisti apgalvo, ka savvaļas dzīvnieku uzskaite ir aptuvena.
Kaut arī es pievienotos šai domai, tomēr Zemkopības ministrija vadīsies pēc VMD datiem. J. Bārs: Ja kāds apšauba VMD datus, tad lai kāpj uz skatuves un dod precīzākus, taču tādu nav.
Ja mednieki nebūs tik lieli medītāji un mežacūku populācija nesaruks, kā PVD to iecerējusi, vai Zemkopības ministrijā minētā Latvijas bruņoto spēku iesaistīšana mežacūku medībās joprojām ir spēkā?
J. Dūklavs: Tas bija piedāvājums – ja slimību konstatēs arī Latvijā, varētu aicināt palīgā medniekus no bruņotajiem spēkiem un zemessardzes. Nav bijusi runa, ka veči ar automātiem un granātām metīsies mežā un sāks šaut mežacūkas. Ja slimība parādītos kādā reģionā, to noslēgtu un visus dzīvniekus likvidētu, pieaicinot palīgā Latvijas bruņotos spēkus.
Vai Zemkopības ministrijas ziņojumā solītais valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži ziedojums viena miljona eiro apjomā profilakses pasākumiem jau ir ieskaitīts atbilstošā kontā, lai to varētu izmantot mērķim?
Par miljonu ir pilnīga skaidrība. Miljons ir, un miljons būs. Taču to nav paredzēts sadalīt par astēm vai galvām.
Tātad 35 eiro astu nauda vairs nav spēkā?
J. Bārs: Pašreiz esam nonākuši pie scenārija, ka finansējums miljona apmērā tiek sadalīts šādi – 10% no kopējās atbalsta summas plānots izlietot klasiskā cūku mēra vakcinācijas zonā, ierīkojot dzesētavas, lai nodrošinātu nomedīto mežacūku uzglabāšanu līdz brīdim, kad PVD būs veikusi nepieciešamās analīzes; nepilnus 90% novirzīsim uz tām teritorijām, kurās saskaņā ar PVD rekomendācijām vēlams veikt mežacūku samazinājumu, – piešķirtie līdzekļi būs jāiegulda dzesētavu un medījuma atlieku savākšanas konteineru iegādei, pilnveidošanai vai ierīkošanai. Atbalsta saņēmējiem būs jāapņemas noteiktā laikā samazināt mežacūku populācijas blīvumu savā medību iecirknī. Atlikusī daļa 3% apjomā paredzēta mednieku organizācijām mednieku izglītošanai un informēšanai par medījamo dzīvnieku slimībām un ar tām saistītajiem riskiem. Šāds lēmums par turpmāko rīcību tika pieņemts 20. martā pie viena galda kopā ar medniekus pārstāvošajām organizācijām – LMS, LATMA un Medniekiem.lv. Bet turpinām strādāt, lai ziedojuma apguve tiktu veikta ne tikai maksimāli lietderīgi, bet arī juridiski korekti.
Kas šos līdzekļus pārvaldīs?
Ar šo ir maķenīt grūtības, jo tas ir LVM ziedojums, tāpēc patlaban strādājam, lai viss tiktu juridiski pareizi noformēts. Kas būs īstenais administrators, vēl nav izlemts. Kā un kad šī nauda reāli parādīsies? Būs jāraksta projekti? Informāciju par iespējamiem pretendentiem, iesniegšanas un piešķiršanas kārtību publiskosim.
Kad tas varētu notikt?
Ministra kungs bija vēlējis, lai, vēlākais, aprīļa vidū viņam uz galda noliktu projektu, mēs raujamies melnās miesās, lai tas notiktu. J. Dūklavs: Aprīlī jābūt. Taču jau tagad PVD iesaka ievērot medniekiem higiēnas pasākumus un aizvākt nomedīto dzīvnieku iekšas.
L. Dombrovska: Man kā ļoti apzinīgai medniecei šā gada februārī mīnus 16 grādos, stāvot pie trīs nomedītām cūkām, bija problēmas ievērot šo PVD rekomendāciju. Kolektīvam nav mednieku mājas un arī konteinera medījuma atliekām, man nebija to pāris simts eiro, ko samaksāt attiecīgajam savācējām par atkritumu savākšanu, zeme bija sasalusi un izrakt bedri bez īpašas tehnikas nebija iespējams. Tāpēc izmantoju sentēvu metodi.
J. Bārs: Izstāstīšu labas prakses piemēru. Dažos kolektīvos, kuros man gadījies pabūt, mednieki pēc ādām un iekšām stāv rindā. Sala laikā viņi dzīvnieku atliekas izmanto medībās uz gaidi par ēsmu lapsu pievilināšanai. Kad mednieks atrodas pie ēsmas, tā ir pieejama, pārējā laikā to apklāj ar kasti, lai neviens netiktu klāt.
I. Pētersone: Šāds paņēmiens ir atļauts?
Tas nav aizliegts. Agrā pavasarī šajā vietā sakurina ugunskuru un visu sadedzina.
L. Dombrovska: Ja nav izsludināta ugunsbīstamā sezona. Kāds ir ministra ieteikums?
J. Dūklavs: Patlaban mūsu ministrijai notiek sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā šo situāciju labāk atrisināt. Ir izteikts viedoklis, ka varētu veidot dzīvnieku kapsētas – medījumu atliekas gāž oderētā bedrē, kurā netiek klāt gruntsūdeņi, un to aizrok. Svarīgākais ir nodrošināt, lai nekas no atlikumiem nenokļūtu gruntsūdeņos un netiktu piesārņota zeme. Šobrīd nekāda cita juridiski pareiza risinājuma nav, izņemot to, ka atbrauc kompānija un savāc atliekas par lielu naudu. Taču ne ādas, ne iekšas mežā atstāt nav pareizi.
L. Dombrovska: Izveidojies strupceļš, jo atšķiras PVD, vides dienestu un praktiķu viedokļi, ko darīt ar medījuma atliekām.
Risinājums tiek meklēts. Piemēram, ķermeņa daļas, kurās nav kaulu, var pārstrādāt arī biogāzes ražotāju reaktoros. Tikai jāsarunā, lai ņem tās pretī.
I. Pētersone: Izskatās, ka medniekiem būs jārēķinās ar tēriņiem par medījuma atlieku savākšanu.
Kaut kādi izdevumi obligāti būs. Taču viens miljons eiro, kuru mednieki varēs izlietot konteineru un dzesētavu iegādei, ir ļoti liela nauda un pretimnākšana no valsts.
Cik maksā konteineri?
J. Bārs: Plastmasas konteiners tilpumā no pusotras līdz divām tonnām maksā apmēram 400 līdz 600 eiro. J. Dūklavs: Padomā, cik lopiņu iekšas tur varēs sakrāt!
L. Dombrovska: Varbūt šis ir īstais mirklis, lai medniekus aicinātu ievērot pareizu dzīvnieku apstrādes un higiēnas praksi. No sentēvu metodēm mēs varētu pāriet uz civilizētākām.
I. Pētersone: Ko iesakāt darīt medniekam jaunajā medību sezonā?
J. Dūklavs: Vairāk medīt mežacūkas. Sāksim ar to, ka izpildīsim limitus.
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
