Kā uzšūt meitas galvasrotu – vainagu, kurš derēs ilgam laikam 1
Latvju dainu divrindi “Acis darba izbijās, rokas darba nebijās” var droši attiecināt uz tautas deju ansambļa “Teiksma” dejotājām. Viņas sava kolektīva 70. jubilejas koncerta priekšvakarā pašas uzmeistaroja un izšuva vainadziņus, kuru līdz tam bija pietrūcis Latgales tautastērpam.
Četros mēnešos − sešpadsmit
Kopā ar fotogrāfi dodamies pie vienas no “Teiksmas” dejotājām – Agates Anusānes. Būdama rokdarbniece trešajā paaudzē, viņa iedrošināja šūt vainadziņus pat tās dejotājas, kuras ar rokdarbiem ir uz jūs.
– Idejas autore ir mūsu repetitore Aija Ērgle. Viņa kādā rokdarbu grāmatā bija noskatījusi vainagu, kas ļoti labi piestāvētu mūsu Latgales tautastērpam. Aijai šķita, ka to darināšana būtu pa spēkam mums pašām, jo ar pērlītēm jāizšuj tikai dažas rindiņas. Es viņai piekritu, apņēmos nopirkt nepieciešamos materiālus, izpētīt, kā jāšuj, un iemācīt pārējām meitenēm.
Vainadziņus viņas šuvušas gan mēģinājumu starplaikos, gan deju kolektīva nometnēs. Tās, kurām rokdarbi nav sirdslieta un ir mazāk prasmju, darījušas vieglākos darbus, piemēram, pērlītes pie vainaga stiprinājušas taisnā līnijā. Agate pārzinājusi sarežģītākos izšuvumus un vēl citus atbildīgus vainaga darināšanas posmus. Četru mēnešu laikā 16 vainagi bijuši gatavi. Viens vainadziņš tapis aptuveni četrās dienās.
– Darbs pie pirmajiem diviem ļoti lēni virzījās uz priekšu. Vainags par ciešu apņēma galvu, tāpēc nākamreiz audumu piegriezām ar rezervi vīļu tiesai, vai arī, izšujot ar pērlītēm, par ciešu pievilkām diegu, tāpēc audums sametās krokās, – atceras Agate un piebilst, ka, šujot, ārdot, pētot un atkal šujot, vairojusies pieredze un pārliecība par saviem spēkiem.
Kad Latgales vainagi bijuši gatavi, dejotājas ķērušās pie citu galvasrotu atjaunošanas. Tagad Alsungas tērpa spangu vainagi mirdz un laistās, bet tālāk kārta kožu saēstajiem Zemgales vainagiem. Meitenes plāno arī izšūt Sakas tautisko kreklu augstās apkakles.
