Kur ņemt, pagaidām neesot zināms. Meklē naudu pensiju piegādei mājās 1
Labklājības ministrija (LM) uzstāj, ka pensiju piegādes sadārdzinājums būtu jākompensē visiem, kas to šobrīd saņem mājās, kamēr valdībā esot panākta konceptuāla vienošanās atbalstīt pensiju un pabalstu piegādi divām grupām – 1. un 2. grupas invalīdiem un senioriem, kas sasnieguši 80 un vairāk gadus. Tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vakar atzina Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.
Kur ņemt nepieciešamos divus miljonus eiro gadā pensiju piegādei dzīvesvietās, pagaidām neesot zināms.
“Nauda ir jāatrod. Un mēs meklējam,” teica Lipšāns.
Līdz šā gada beigām “Latvijas Pasta” noteiktā maksa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi ir 2,39 eiro, bet no 2020. gada 1. janvāra tā būtu 4,88 eiro, savukārt no 2021. gada – 5,28 eiro. Saeimas deputāti vakar Jēkaba ielā aicināja ierēdņus un amatpersonas skaidrot gaidāmo maksas pieaugumu un risinājumus to kompensācijai.
Apspriests tika gan variants, ka valsts kompensētu tikai sadārdzinājumu no nākamā gada (proti, šādā gadījumā naudas saņēmējs turpinātu par pakalpojumu maksāt 2,39 eiro, bet starpību piemaksātu valsts), gan variants, ka valsts kompensē visu piegādes summu.
Vairums (94%) cilvēku, kuri pensiju, pabalstu vai atlīdzību saņem ar piegādi dzīvesvietā, ir vecumā virs 60 gadiem.
Savukārt 6% ir personas vecumā līdz 59 gadiem, un no tām vairums ir ar invaliditāti. Vairāk nekā pusei cilvēku, kuri izvēlas pensiju, pabalstu vai atlīdzību saņemt ar piegādi dzīvesvietā, šīs summas ir līdz 300 eiro.
Labklājības ministrija izrēķinājusi – lai nākamgad kompensētu pensiju piegādes sadārdzinājumu mājās 1. un 2. grupas invalīdiem un cilvēkiem, kas sasnieguši 80 un vairāk gadus, nepieciešami 1,5 miljoni eiro. Lai to kompensētu visiem, kas šobrīd saņem mājās, – 2 miljoni eiro. “Starpība ir neliela,” secināja Lipšāns, tāpēc LM atbalsta, ka pensiju piegādes sadārdzinājums būtu jākompensē visiem, neizdalot īpašas mērķgrupas. Turklāt, izdalot konkrētas mērķgrupas, būtu nepieciešams atvēlēt naudu atbilstošas programmatūras izstrādei, kā arī administrēšanai.
Jūrmalas Pensionāru biedrības pārstāvis Imants Burvis pauda uzskatu, ka pensiju piegāde mājās nav serviss, kā to mēdz uzsvērt, bet gan valsts pienākums, tāpēc valstij pensiju piegāde būtu jākompensē pilnā apmērā, nevis tikai turpmāko gadu sadārdzinājums.
“Cienījamie deputāti un ministriju pārstāvji, man, pie šī galda sēžot, ir patiesi neērti. Valsts pēc taisnības varētu kompensēt visu pensiju piegādes summu, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās uzkrājums vai atlikums ir gandrīz miljards,” piebilda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa aprēķinājusi, ka pilnai piegādes maksu kompensācijai 2020. gadā būtu nepieciešami 4,6 miljoni eiro, bet 2021. gadā – 5 miljoni eiro.
Norāda uz pastnieku zemajām algām
Informējot par piegādes izmaksu kāpumu, “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atzina, ka pastnieki pensijas un pabalstus mājās piegādājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, vairāk nekā 25 gadus.
“Mūsu izmaksas kāpj, un līdz ar to piedāvātā cena ir augstāka nekā līdz šim. Mums jāiztur algu pieauguma temps,” skaidroja M. Vilcāns.
Visbūtiskāk “Latvijas Pastam” pieaugušas tieši darbaspēka izmaksas. Pasta darbinieku atlīdzībai novirzāmās izmaksas veido 51% no kopējām pakalpojuma izmaksām. Palielinoties par 50 eiro minimālajai algai, “Latvijas Pasta” sniegtais pakalpojums sadārdzinājies par 6,71%.
“Pastnieki nav tie labāk atalgotie. Pastnieku algas ir zem vidējā līmeņa.
Pastnieki arī pieprasa cilvēka cienīgu dzīvi.
Pastnieki, kuri šajā darbā pavadījuši vairākus desmitus gadu, šo darbu varbūt uztver kā savu misiju, taču jauniešus nevaram pārliecināt, ka viņi dara sociāli nozīmīgu lietu. Jaunus cilvēkus ar šo motivēt nevar,” uzsvēra M. Vilcāns. “Sociālā funkcija nav ierakstīta “Latvijas Pasta” likumā. Mums saskaņā ar Komerclikumu jāstrādā ar peļņu,” piebilda “Latvijas Pasta” vadītājs.
Vai nav iespējams vismaz daļu izmaksu par pensiju piegādi kompensēt no 6 miljonu eiro kompensācijas preses izdevumu piegādēm, jo avīzi pastnieks taču nesot par to pašu algu, vaicāja deputāti. “Kaut kur ir procesi, kas avīžu un pensiju piegādē pārklājas, bet avīzes mēs parasti metam vēstuļu kastītē, ar pensiju tā nedarām. Un nez vai pensionāri gribēs, ka pensiju viņiem nes, piemēram, sešos no rīta. Tāpēc pensiju dienās pastnieki veic papildu lokus,” atbildēja M. Vilcāns.
Citstarp jāpiemin, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pasta likumā, ar kuriem plānots nodrošināt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim.
Ja vienā dzīvoklī divi pensionāri?
Arī “Latvijas Avīzes” lasītāji pauduši neizpratni par piegādes izmaksām. Tā Arvīds no Neretas novada vaicāja, kā “Latvijas Pastam” var radīt papildu zaudējumus pensijas piegāde, “ja to vienā un tajā pašā dienā pastnieks atnes vīram un sievai, viņi to saņem vienā un tajā pašā istabā un no abiem atskaita vienu un to pašu summu par klāt pienesumu?”
Arī Mariss Bernāts no Liepājas vakar zvanīja uz redakciju un vaicāja, kāpēc, ja vienā miteklī dzīvo divi pensionāri, abiem jāmaksā par pensijas piegādi.
“Pakalpojumu par pensiju un pabalstu piegādi klienta dzīvesvietā “Latvijas Pasts” sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kuras noslēgtais līgums ar “Latvijas Pastu” paredz, ka piegādes maksa tiek ieturēta no katras piegādātās vienības, atsevišķi nedalot un nevērtējot, vai un cik saņēmēju dzīvo vienā adresē. Šo samaksu no katra klienta ietur VSAA, pēc tam norēķinoties ar “Latvijas Pastu”,” atbildēja “Latvijas Pasta” Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.
