Merkeli pārievēl par CDU vadītājas amatā 0
Vācijas kanclere Angela Merkele atkārtoti ievēlēta par Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāju.
Par Merkeli partijas kongresā nobalsojuši vairāk nekā 97 procenti delegātu, kas ir politiķes labākais rezultāts, kopš viņa 2000. gadā pirmo reizi tika ievēlēta CDU vadītājas amatā. 2013. gada septembrī Vācijā gaidāmas federālās vēlēšanas, kurās Merkele gatavojas kandidēt uz trešo valdības vadītājas pilnvaru termiņu. “Šie ir nemierīgi laiki un dažreiz mēs attopamies vētrainās jūrās. Bet tā ir Vācijas CDU, kas droši vada un stūrē mūsu valsti šajā jūrā un dara to ar skaidru kompasu,” aptuveni stundu garajā uzrunā partijas delegātiem norādīja Merkele.
Merkele joprojām ir Vācijā cienītākā politiķe, un ar viņas darbu ir apmierinātas divas trešdaļas vāciešu, liecina oktobra sākumā publiskotie sabiedriskās domas aptaujas dati. Tomēr, neskatoties uz Merkeles popularitāti tautā, kancleres priekšvēlēšanu kampaņa nesolās būt viegla. Merkeles koalīcijas partneri – brīvie demokrāti (FDP) – piedzīvojuši ievērojamu popularitātes kritumu un gaidāmajās vēlēšanās, visticamāk, cīnīsies par piecu procentu barjeras pārvarēšanu iekļūšanai parlamentā. Merkele ir likusi saprast, ka labprāt turpinātu sadarbību ar FDP, bet svētdien intervijā laikrakstam “Bild” skaidri norādīja, ka nepieciešamības gadījumā nešauboties iesaistīsies sarunās ar sociāldemokrātiem un zaļajiem. Tomēr, uzrunājot CDU kongresa delegātus, kanclere pauda pārliecību, ka pašreizējā CDU vadītā koalīcija, kurā ietilpst FDP, ir veiksmīgākā valdība kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. “Kamēr citās Eiropas valstīs ekonomika dramatiski sašaurinās, mēs esam Eiropas izaugsmes dzinējs,” norādīja Merkele.
Bezdarba līmenis Vācijā nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1999. gada un valstī ir viens no zemākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem Eiropā, atzīmēja Merkele, piebilstot, ka krīzes laikā tas ir daudz. Kanclere arī norādīja, ka eirozonas finanšu krīze joprojām liek būt uzmanīgiem, lai gan instrumenti cīņai pret to jau ir izstrādāti. “Nevar par biežu atkārtot, ka Eiropas parādsaistību krīze nevar tikt atrisināta vienā piegājienā, vienā burvju nūjiņas mājienā,” atzīmēja Merkele, norādot uz eiroobligācijām un parādsaistību norakstīšanu. Viņa pauda pārliecību, ka eiro var izkļūt no krīzes stiprāks, nekā tas bija Eiropas likstu sākumā, līdzīgi, kā to izdevies paveikt Vācijai, un norādīja, ka Berlīnes interesēs ir veidot veselīgu Eiropu. Merkele atzīmēja, ka ikviena lēmuma gadījumā attiecībā uz Eiropu viņa ir paturējusi prātā visu eirozonu, “jo ikviens lēmums, ko mēs pieņemam atbalsojas ikvienā dalībvalstī”, arī Vācijā.
