Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. februāris, 2016
Drukāt

Migrācijas debates nospriegotas – vētī Turcijas un citu spēlētāju lomu bēgļu krīzē

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Nupat uzceltā bēgļu nometne Moria Lesbas salā Grieķijā. Šo valsti EK vaino par robežkontroles nenodrošināšanu un Šengenas zonas iziršanu.

Tuvojoties Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmei, kas Briselē gaidāma 18. februārī, imigrācijas krīze, robežu drošība, Šengenas nākotne un Turcijas kā būtiska bēgļu tranzīta ceļa loma ir temati, kas iegūst arvien lielāku aktualitāti.

Šonedēļ tas bija viens no visvētraināk apspriestajiem jautājumiem Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Strasbūrā, kur ar savu redzējumu par šo problēmu deputātu priekšā stājās ES prezidējošās valsts Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss un Eiropas migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls.

 

Pārbaudīs savām acīm

Migrācijas krīze, kuru papildina terora draudi, savijusies smagā un grūti šķetināmā problēmu kamolā, kas veļas cauri visām būtiskākajām ES politikas debatēm. Šobrīd kā viens no centrālajiem objektiem ir ceļošanai no pasēm brīvā Šengenas zona, par kuras nākotni ir daudz un dažādi viedokļi, bet kuru, kā uzsver vairākums, izdosies pasargāt vien tad, ja ES parūpēsies par ārējām robežām. Šādu viedokli vairākkārt nācās dzirdēt EP debatēs Strasbūrā, kur daudzreiz deputāti piesauca arī Turciju kā patlaban ļoti būtisku punktu migrācijas kartē. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem, par spīti aukstajam gada periodam, aizvadītajā mēnesī vien Eiropā caur Turciju ieradušies vairāk nekā sešdesmit tūkstoši migrantu un bēgļu. Cilvēki lielākoties bijuši no Sīrijas, Afganistānas un Irākas, un aptuveni trešdaļa no viņiem ir nepilngadīgie, kuri Eiropā nokļuvuši vieni paši bez pavadoņiem. Pirmais Eiropas punkts šajā ceļā, protams, ir Grieķija.

Deputāti, uzklausot komisāru D. Avramopulu, vēlējās zināt, kas notiks ar Turcijai paredzētājiem trim miljardiem eiro, no kādām kopējā bloka budžeta sadaļām šos līdzekļus ņems, cik daudz apņēmušās finansēt Eiropas Savienības dalībvalstis un kā nodrošināt to, lai Turcijai piešķirto naudu patiešām efektīvi izmantotu bēgļu krīzes risināšanai.

“Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijai” izveidoja aizvadītā gada 24. novembrī un šo soli rosināja, meklējot iespējas apturēt lielo bēgļu plūsmu uz Eiropu. Turcija, kas ir kaimiņos Sīrijai un ko šķērso arī migranti no citām valstīm, ir būtisks tilts, un Eiropas Savienība ir iecerējusi valstij palīdzēt, lai liela daļa bēgļu paliktu uz vietas Turcijā. Plānots, ka 500 miljonu eiro piešķirs no Eiropas Savienības budžeta un 2,5 miljardus eiro – no dalībvalstu iemaksām. Arī Eiropas Parlamenta deputātu delegācija jau nākamnedēļ dosies uz Turciju, lai uz vietas novērtētu bēgļu stāvokli.

 

Kritizē naudas došanu valdībai, nevis bēgļiem

Patlaban jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ļoti asi Eiropas reakciju uz notiekošo kritizēja Liberāļu un demokrātu alianses līderis, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats, norādot, ka Brisele ir kļūdījusies, nolemjot naudu piešķirt Turcijas valdībai, nevis izdalīt bēgļiem, kuri mitinās pagaidu nometnēs. “Daudzi no viņiem ir spiesti izdzīvot ar septiņiem eiro mēnesī. Ar septiņiem eiro! Kā jūs varat iedomāties, ka tas ir iespējams? Ja jūs nevis dotu trīs miljardus Turcijas valdībai, bet gan izdalītu šiem cilvēkiem pa septiņdesmit, divsimt eiro, tad būtu jel kādas cerības, ka viņi paši var nostāties uz kājām un sākt dzīvi,” emocionāli uzstājās G. Verhovstats, aicinot arī Eiropu izbeigt turēties pie papīriem, bet tā vietā reāli doties palīgā bēgļos slīgstošajai Grieķijai.

“Migranti dzīvo neatbilstošos apstākļos. Nav nekādas izšķiršanas, kurš ir bēglis, kurš ekonomiskais migrants. Tas viss absolūti nestrādā. Tas, kas ir steidzami nepieciešams un ko mēs piedāvājam, ir ļoti vienkārši un skaidri – izmantot Eiropas līguma 78. pantu, kas ļauj rīkoties ārkārtas ap­stākļos, izveidot ātras reaģēšanas spēkus un pārņemt robežu kontroli. Nekādas rekomendācijas te nelīdzēs. Ir jārīkojas nekavējoties, un Eiropas Savienības līderiem par to ir jāpieņem lēmums sanāksmē Briselē 18. februārī,” bilda bijušais Beļģijas premjerministrs.

Arī migrācijas komisāram Dimitrim Avramopulam galu galā nācās atzīt, ka līdz šim vērojams vājš progress gan “frontes līnijas”, gan citās dalībvalstīs. “Darāmā saraksts vēl ir garš: pārvietošana, iekārtošana, karstie punkti, atgriešana. Komisija gatavojas visiem scenārijiem, bet tie nenozīmēs Šengenas sabrukšanu vai kādas dalībvalsts izslēgšanu,” sacīja komisārs, domājot arī EK pārmetumus Grieķijai par to, ka tā nav sakārtojusi robežu ar Turciju un nespēj pienācīgi reģistrēt cilvēkus, kuri nonākuši ES un arī Šengenas teritorijā.

EK kritiku un brīdinājumu izteica jau aizvadītajā nedēļā, un tagad par to atgādināts atkal, norādot, ka Grieķijai ir jāuzlabo imigrantu reģistrācijas procedūras, kā arī jānodrošina, lai cilvēkiem noņem pirkstu nospiedumus, rūpīgi pārbauda viņu dokumentus un datus ievada dažādās drošības datubāzēs. Turklāt, kamēr veic šo reģistrāciju, jāgādā par cilvēku pienācīgu izmitināšanu un tie ienācēji, kuriem patvērums saskaņā ar noteikumiem nepienākas, jādeportē atpakaļ. Brisele draud, ka pretējā gadījumā valsti var uz laiku izslēgt no Šengenas zonas.

 

Skeptiski par benzīna nodokli imigrācijas fondiem

Arvien diskusiju vētra nav rimusies arī par Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles priekšlikumu ieviest ES degvielas nodokli, lai tādējādi finansētu bēgļu uzņemšanu, norādot, ka būtu pavisam aplami, ja ES būtu spiesta slēgt Šengenas zonu nepietiekamu fondu dēļ, ar ko risināt migrācijas sastrēgumu. Par šādu iespēju Briseles gaiteņos runāts jau iepriekš. Atbalstu šai idejai izteicis arī EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš atzinis, ka Eiropā ir nepieciešamas svaigas idejas, lai risinātu bēgļu krīzi. Arī Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs piekritis, ka ideju varētu atbalstīt, taču to būs grūti ieviest viņa paša Somijā. “Tam par iemeslu būs divas lietas, pirmkārt, tieši tagad neviens nevēlas celt nodokļus. Otrkārt, nodokļi līdz šim Eiropas Savienībā ir bijuši tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Ja to īstenotu, tad tas būtu pilnīgi jauns Eiropas Savienības līmeņa nodoklis,” A. Stubs atzinis Somijas medijiem.

Šis paziņojums jau izraisījis kritiku gan Vācijas, gan citu politiķu vidū, īpaši to, kuri iebilst pret atvērto durvju politiku. Viņi norādījuši, ka neredz iemeslu, kādēļ nodokļu maksātājiem ar saviem maciņiem būtu jāsedz nekontrolētas imigrācijas radītie zaudējumi.

 

Viedokļi

EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas līderis Saijeds Kamals: “Mums nav mēnešu vai gadu, lai pārrakstītu Eiropas Savienības likumus, mums ir tikai dažas nedēļas. Ja dalībvalstis nespēj pārvaldīt savas robežas, tad lai tās nav pārsteigtas, ka citas vēlas tās izslēgt no spēles. Šengenas noteikumi nav jāpārraksta, tie vienkārši labāk jāpiemēro.”

Džanni Pitella, EP Sociālistu un demokrātu grupas vadītājs: “Eiropā izplatās baiļu vīruss, kas neļauj pieņemt pareizos lēmumus. Migrantu ieplūšana pastiprināsies pavasarī, un īpaši apdraudēti ir migrantu bērni.”

EP Zaļo grupas līdere Rebeka Harmsa: “Ir vajadzīga labāka robežu pārvaldība, bet ir arī jāsniedz lielāks atbalsts bēgļiem Turcijā, lai viņiem nodrošinātu vairāk par pliku izdzīvošanu.”

Itālijas premjerministrs Mateo Renci: “Šo saku drosmīgi, izlēmīgi un nepārprotami. Tie, kuri grib iznīcināt Šengenu, grib iznīcināt Eiropu. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.”

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+