Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. novembris, 2014
Drukāt

Moldovā notiek parlamenta vēlēšanas

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Moldovā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās var izšķirties, vai valsts turpinās savu līdzšinējo proeiropeisko virzību, vai arī tuvināsies Krievijai.

Līdzšinējās proeiropeiskās valdības piecus gadus īstenotais kurss vainagojies ar asociācijas līguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību (ES), bet no aprīļa moldāvi ver ieceļot Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Taču Kišiņevas proeiropeiskā nostāja izpelnījusies asu Krievijas reakciju, jo Maskava joprojām uzskata, ka Moldova ir tās “ietekmes sfērā”.

Sodot Kišiņevu par asociācijas līguma noslēgšanu ar ES, Maskava aizliegusi Mildovas vīnu, augļu, dārzeņu un gaļas produktu importu.

Moldovas vēsture ir sarežģīta. Savulaik tās teritorija atradās Krievijas impērijā, bet pēc impērijas sabrukuma 1918.gadā tā kļuva par Rumānijas sastāvdaļu, taču 1940.gadā Moldovu anektēja PSRS.

70% moldāvu etniski ir rumāņi, bet aptuveni 10% – krievu vai ukraiņu izcelsmes. Valsts valoda Moldovā ir rumāņu valoda, lai gan liela daļa iedzīvotāju par savu dzimto uzskata krievu valodu, kuras pozīcijas īpaši stipras ir separātiskajā Piedņestras apgabalā, kā arī autonomajā Gagauzijā.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās vienādi lielas izredzes ir gan šobrīd pie varas esošajai proeiropeiskajai liberāldemokrātiskajai aliansei, gan prokrieviski orientētajiem komunistiem un sociālistiem.

Arī moldāvu sabiedrība faktiski ir sašķelta divās daļās. 44% iedzīvotāju atbalsta tuvināšanos Rietumiem, kamēr 43% dod priekšroku ciešākām saitēm ar Krieviju.

Uz vislielāko balsu skaitu var cerēt Komunistiskā partija, kuru vada bijušais Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins, taču komunistiem vairākuma nodrošināšanai parlamentā būs nepieciešams radikālo sociālistu un vairāku mazāku prokrievisko partiju atbalsts.

Visasāk pret asociācijas līgumu ar ES iestājas sociālisti, kuru līderis Igors Dodons savulaik atšķēlās no Voroņina partijas.

Viņš jau paziņojis, ka gadījumā, ja vēlēšanās gūs uzvaru, līgums tiks nekavējoties anulēts.

Dodons uzskata, ka Moldovas vieta ir Maskavas faktiski kontrolētajā Neatkarīgo valstu savienībā (NVS) un ka Kišiņevai savs liktenis jāsaista ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerēto Eirāzijas savienību.

Tikmēr Voroņina nostāja nav tik viennozīmīga, un nav izslēgta viņa piesliešanās arī proeiropeiskajai koalīcijai.

“Mēs darām to, kas Moldovai ir vislabākais. Mēs neredzam pretrunas starp tuvināšanos gan Eiropas Savienībai, gan Muitas savienībai,” intervijā aģentūrai DPA norādīja komunistu līderis.

Saskaņā ar aptaujām valdošā koalīcija, kuru vada premjerministra Jurijes Ljankes pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija, var cerēt uz 49% balsu, ar ko pavisam nedaudz pietrūktu vairākuma nodrošināšanai.

Tikmēr par komunistiem gatavojas balsot 21% moldāvu, bet radikālie sociālisti kopā ar otru lielāko prokrievisko partiju – “Patria-Rodina” – varētu savākt 22% balsu.

Taču ceturtdien Kišiņevas tiesa liedza “Patria-Rodina” startēt vēlēšanās, jo tā saņēmusi vairāk nekā 400 000 eiro lielu finansējumu no ārvalstu avotiem, ko nav deklarējusi. Partija šīs apsūdzības noliegusi un spriedumu pārsūdzējusi.

Sagaidāms, ka apelācija tiks izskatīta sestdien.

Taču dramatiskā notikumu pavērsienā piektdien no rīta kļuva zināms, ka “Patria-Rodina” līderis miljonārs Renato Usatijs, kuram ir ciešas darījumu attiecības ar Krievijas dzelzceļu uzņēmumu, no Moldovas ir aizbēdzis uz Maskavu.

Usatijs paziņojis, ka baidās no sava aresta, ko varētu izdarīt prorietumnieciskās varasiestādes. Tomēr videouzrunā viņš aicinājis savus atbalstītājus atturēties no vardarbīgiem protestiem.

Vēlēšanu iznākumu, domājams, izšķirs vēlētāju aktivitāte. Daudzi vēlētāji joprojām nav izšķīrušies, par ko balsot, un liela daļa moldāvu, pateicoties nabadzībai un korupcijas skandāliem, ir vīlušies visos politiķos.

Ar personīgu paziņojumu pie vēlētājiem vērsies Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Tanase, aicinot pilsoņus doties pie balsošanas urnām.

“Moldovas Republikā vēlēšanas nav politiskas, bet ģeopolitiskas,” norādījis Tanase, piebilstot, ka dabā nepastāv ideālas valdības vai ideālas partijas.

Viņš tomēr paudis cerību, ka “Moldovu nevadīs politiķi, kurus iepriecina Krievijas embargo”, tādējādi netieši norādot uz Dodonu.

Tikmēr bijušais prezidenta pienākumu izpildītājs, parlamenta priekšsēdētājs un Liberālās partijas līderis Mihajs Gimpu sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju “Deutsche Welle” (DW) apliecināja, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs valdošā koalīcija, tā turpinās sadarbību ar ES.

Izšķirošas var izrādīties arī ārvalstīs dzīvojošo moldāvu balsis. No četriem miljoniem lielā iedzīvotāju kopskaita aptuveni pusmiljons strādā Krievijā, bet aptuveni tikpat daudz pamatā gados jaunu un izglītotu moldāvu devušies darba meklējumos uz ES dalībvalstīm.

Turklāt vairāk nekā pusmiljonam moldāvu ir arī Rumānijas pilsonība, un tādējādi viņi jau faktiski ir ES pilsoņi, lai gan viņu valstij līdz dalībai blokā ejams vēl tāls ceļš.

Arī šī vēlētāju kategorija var vēlēšanās nodrošināt izšķirošo pavērsienu.

Tikmēr Moldovas varasiestādes bažījas, ka pēc vēlēšanām prokrieviskie spēki zaudējuma gadījumā var mēģināt veikt vardarbīgu apvērsumu.

Naktī uz piektdienu tiesībsargājošās iestādes veikušas kratīšanas kreiso ekstrēmistu organizācijas “Antifa” locekļu mājās un dzīvokļos, kuru rezultātā noskaidrojies, ka grupējums gatavojis bruņotu varas sagrābšanu.

Kratīšanu laikā atrasti ieroči, mobilie telefoni, lielas naudas summas un detalizēti Moldovas valsts iestāžu plāni, tostarp arī Centrālās vēlēšanu komisijas ēkas plāns.

Kā paziņojusi policija, aizturēto ekstrēmistu dzīvesvietās atrastas pistoles, granātmetēji, granātas, armijas formastērpi, jauni mobilie telefoni, SIM kartes, kā arī ievērojamas naudas summas Moldovas lejās un Krievijas rubļos.

Dažas dienas pirms tam galvaspilsētā Kišiņevā un citās Moldovas pilsētās tika aizturēti 15 organizācijas “Antifa” biedri. Viņi visi tiek turēti aizdomās par plāniem organizēt masu nekārtības parlamenta vēlēšanu laikā.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+