Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
11. janvāris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Mūžam dzīvais šausmu scenārijs

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Gadu mijas slieksnis jau izsenis ir nākotnes pareģošanas laiks, kad pat vislietišķākie indivīdi ļaujas kopējai gaišredzības vilkmei un uzmet aci horoskopu publikācijām. Tur zvaigžņu tulku daudznozīmīgajos vispārinājumos ikvienai iztēlei ir iespēja atrast sev tīkamus atspēriena punktus un vielu cerībai, ka gaidāms vieglāks un dāsnāks dzīves nogrieznis. Taču līdztekus skaistākas rītdienas alkām, lai cik paradosāli izklausītos, cilvēce kopš sirmas senatnes apcerējusi pašas bojāeju, neskaitāmas reizes nosakot konkrētus apokalipses termiņus. Ar to nodarbojušies gan filozofijā sakņotie un vēsturē pēdas atstājušie grieķi un Austrumu gudrie, gan viedumu pēkšņi sevī atraduši neizglītoti dažādu tautu reģi, gan slīpēti blēži, kuru vienīgais mērķis bijis savākt pasaules galam noticējušo mantu. Protams, arī 2017. gads nav palicis bez kārtējiem gaidāmo šausmu scenārijiem. To cienītāji drīkst pieslieties tīkamākajam: piemēram, amerikāņa Mīda pārliecībai, ka pasaules gals iestāsies oktobrī, vai pareizticīgās baznīcas svēto kārtā ieceltajai Maskavas Matronai, kura savulaik bija nosaukusi februāri. Jautāts, cik lielā mērā šiem paudumiem drīkstam ticēt, Krievijā populārais un Kremlim allaž lojālais astrologs Pāvels Globa izvēlējās žurnālistiem atbildēt, ka Eiropas Savienību gaida smagas problēmas un to risināšanas pieeja daudziem dramatiski sarežģīs dzīvi.

Bet jautājums par to, kādēļ cilvēce nemitīgi un ar neslēptu mazohismu izplata pašiznīcības prognozes, joprojām paliek bez skaidras atbildes. Kaut arī līdz šim nav piepildījies neviens no pasaules gala pareģojumiem, ieskaitot viduslaiku ārsta un alķīmiķa Mišela de Nostradama piesauktos datumus un biedējošās zīmes mežonīgajos Andos it kā uzietajā zudušās maiju civilizācijas kalendārā, tas neaptur jaunu zemes bojāejas termiņu sludinātājus. Daži psihologi domā, ka viens no ticamākajiem šīs parādības skaidrojumiem ir mūsu zemapziņā mītošā bērnišķīgā vēlme izgaršot briesmas, ko īstenībā nepiedzīvosim, vai arī, ja nu patiešām – tpū, tpū!… – būsim to skaitā, kas brīnumaini izglābsies.

Jāteic, pasaules gala rēķinātājiem nav izdevies vienoties par apokalipses iemeslu. Figurē kā dubultais Mēness un pagaidām neredzamu uzbrūkošu planētu plejāde, tā noslēpumainas enerģijas lādiņi un Bībelē minētās pastarās tiesas stunda. Taču, pievēršoties reālajai esībai, ir jāsecina, ka laikam jau neviens šausmu stāstu autors nespētu aprakstīt sajūtas, ko gandrīz vai ik dienas dzirdam izmisīgajos lūgumos palīdzēt atrast bez vēsts pazudušu tuvinieku. Devās pie drauga, aizbrauca uz kaimiņu pilsētu, solījās atgriezties pirms divām dienām, tālrunis izslēgts, nav ziņu… Pārsvarā viss atrisinās laimīgi. Bezatbildīgajam ceļotājam prātā neienāk, ka vecāki jau tikmēr piedzīvojuši pasaules galu. Diemžēl bezvēsts pazušanai gadās arī traģiskas izskaņas. Turklāt, kā liecina svaigā noziegumu statistika, tas, ko cilvēki spēj cits citam nodarīt, realitātē pārspēj apokalipses pareģu iznīcības fantāzijas.

Pievienot komentāru

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar KrievijuDraudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+