Mobilā versija
+0.6°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
21. septembris, 2016
Drukāt

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā cer pieņemt novembra beigās

Foto LETAFoto LETA

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā paredzēts pieņemt 23.novembrī, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš bija plānots pieņemt budžetu nedēļu agrāk, tomēr pirms galīgā lasījuma būtu svarīgi saņemt Eiropas Komisijas (EK) atzinumu par sagatavoto budžetu, bet atzinums paredzēts tikai novembra vidū.

Finanšu ministre nākamā gada budžeta un pavadošo likumu projektus plāno iesniegt Saeimā 14.oktobrī, savukārt valdībā budžetu apstiprināt plānots 13.oktobrī.

Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) informēja, ka nodot izskatīšanai komisijās budžetu un saistītus likumprojektus varētu 18.oktobrī, bet pirmajā lasījumā izskatīt 20.oktobrī.

Saeimai būs jāvērtē gan budžeta projekts, gan arī 56 saistītie likumprojekti.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi šī gada budžeta izstrādes darbā turēties pie solījumiem nepalielināt būtiskos nodokļus.

Nākamā gada budžetā paredzēta ieilgušo problēmu risināšana veselības, izglītības, drošības un tieslietu nozarē. Līdz ar to tas būšot “solījumu pildīšanas budžets”, pauda Reizniece-Ozola.

Savukārt vairāki deputāti, apspriežot šo jautājumu, pauda viedokli par plānotajām reformām izglītībā un veselības aprūpes nozarē. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) bija skeptisks par reformu īstenošanu, jo pēc veselības ministres Andas Čakšas publiskajiem izteikumiem esot secinājis, ka varētu tikt piedāvāts teju “sociālistisks modelis” – sadalīt resursus uz visiem, nopietnas sistēmas pārmaiņas neveicot.

Savukārt politiķis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka tieši obligāta veselības apdrošināšana un izmaiņas nodokļu jomā ir galvenie izaicinājumi nākamajiem gadiem.

Opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja atvēlēt lielāku finansējumu veselības aprūpes nozarei, bet finanšu ministre skaidroja, ka finansējuma avoti veselības aprūpes nozarei var būt dažādi, bet visi ir jūtīgi. Piemēram, varētu domāt par nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu, bet arī šajā jomā lēmumi var būt sāpīgi, piebilda politiķe.

Ministre atgādināja, ka 2017.gadā paredzēts papildu finansējums Veselības ministrijai 66,8 miljonu eiro apmērā – 16,1 miljons eiro Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa labiekārtošanai, 34,3 miljoni eiro veselības aprūpes sistēmas reformai, 5,8 miljoni eiro minimālās algas palielināšanai, 10 miljoni eiro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamībai un rindu mazināšanai, bet vēl 0,6 miljoni eiro – informācijas sistēmu uzturēšanai.

Pievienot komentāru

Valsts šauj pa uzņēmējiem, bet korumpētos ierēdņus saudzēKad valstij jāuzmana uzņēmēji, tā ar Konkurences likumu noteikusi plašas sankcijas, bet, kad valsts pārvaldei jākontrolē pašai sevi, tad Valsts kontroles rokās
Sāk kriminālprocesu par cūku inficēšanos ar ĀCM Krimuldas saimniecībā (2)Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par Krimuldas novada saimniecības "Rukas" audzēto cūku inficēšanos ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM).
Mājā ar nelegālu gāzes pieslēgumu dzīvojusi augsta amatpersona (18)Tuvākajā laikā Latvijā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Tam gatavojoties, valdībai jāpieņem virkne noteikumu, bet
Pasaulē
Latvijā decembrī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējo mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+