Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
24. novembris, 2017
Drukāt

Valsts uzņēmumi – starp lielākajiem darba devējiem. Strādā 52 114 cilvēki

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis (no kreisās) un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars apspriež nākotnes izaicinājumus valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības uzlabošanā.

Ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, kopš uzsākta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības reforma. Vai tā ir attaisnojusies, 10. novembrī sprieda Pārresoru koordinācijas centra (PKC) organizētā konferencē labas pārvaldības veicināšanai publiskajās kapitālsabiedrībās.

Atgādināsim, ka “Latvijas Avīze” 29. septembrī jau rakstīja, ka starptautiskie eksperti izteikuši Latvijai aizrādījumu par valstij piederošo uzņēmumu pseidoneatkarīgajām padomēm. Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem Latvijai arī jāizvērtē iespējas padomes veidot ne tikai lielajos uzņēmumos, bet arī vidēja un maza izmēra kapitālsabiedrībās. Tostarp arī detalizētāk jāskaidro kritēriji, kuri pieļauj valsts iesaistīšanos komercdarbībā.

Valstij pieder 178 uzņēmumi

Valstij 100% pieder daļas 65 kapitālsabiedrībās. Taču tas nenozīmē, ka ar to valsts līdzdalība komercdarbībā beidzas. Valsts uzņēmumi izveidojuši vēl 74 meitas uzņēmumus. Valsts tiešā līdzdalība (līdz 50% daļu) ir vēl 34 uzņēmumos, bet izšķirošā ietekme (vairāk nekā 50%) ir vēl piecos uzņēmumos. Valsts uzņēmumu portfelis nav stabili nemainīgs. Tiek atsavinātas mazākuma kapitāldaļas uzņēmumos, kurus valstij nav stratēģiskā mērķa turēt savā īpašumā, piemēram, AS “Latvijas kuģniecība”. Ir arī pretēja veida izmaiņas, piemēram, Ludzas slimnīcā valsts ir ieguvusi izšķirošu ietekmi.

Kopumā valsts kapitālsabiedrību aktīvi veido 8,73 miljardus eiro. Pa nozarēm pēc aktīvu apjoma, pašu kapitāla lieluma un apgrozījuma joprojām līderpozīcijas saglabā enerģētika, transports un sakari.

“Pašu kapitāla atdeve pēdējos gados uzrāda pozitīvu dinamiku. 2016. gada konsolidētais rezultāts par visām kapitālsabiedrībām ir 4,9%, kas ir samērā labs rādītājs,” uzskata Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs. Labs rādītājs tas esot tāpēc, ka ir arī tādas kapitālsabiedrības, kuru mērķi neesot komerciāli, proti, gūt peļņu. “Arī dividendes, kas tiek maksātas valsts budžetā un kas ir tiešs sabiedrības guvums no šo kapitālsabiedrību darbības, pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas,” piebilst valsts uzņēmumu pārraudzītājs. Valsts uzņēmumu rentabilitāte gada laikā pieaugusi no 5% līdz 6,3%.

Lai uzlabotu kapitāla atdevi valsts uzņēmumos, vispirms plānots valsts uzņēmumus sagrupēt. Vieni kritēriji tiks izvirzīti komerciāli patstāvīgiem uzņēmumiem, kuriem nav nefinanšu mērķu. Citi kritēriji būs uzņēmumiem, kuru cenas tiek regulētas vai arī kuros ļoti lielu ienākumu apjomu veido valsts dotācija, piemēram, veselības, izglītības, sporta un kultūras nozares kapitālsabiedrības. Ir vēl trešā uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar problemātiskajiem aktīviem – uzņēmumi, kuru īpašumā ir nelikvīdi nekustamie īpašumi, valsts pārņemtie uzņēmumi, uzņēmumi finanšu grūtībās.

Budžets gūst no elektrības ražošanas un mežu izciršanas

Par publiskā īpašuma izmantošanu 2016. gadā valsts uzņēmumi valsts budžetā ieskaitījuši 164,3 milj. eiro dividendēs, kas ir par 30 milj. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākie dividenžu maksātāji ir enerģētikas un mežsaimniecības nozares jeb AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas valsts meži”. Lieli dividenžu maksātāji ir arī SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons”, kuri gan pilnībā nepieder valstij. Šos uzņēmumus Latvijas valsts pārvalda kopā ar privāto kapitāla pārvaldītāju.

Ir arī valsts uzņēmumi, kas nevis rada ienākumu valsts budžetā dividenžu veidā, bet gan zaudējumus. Tie ir tā saucamo problemātisko aktīvu pārvaldītāji – AS “Reverta” un SIA “Hiponia”. “VAS “Valsts nekustamie īpašumi” zaudējumi vairāk ir grāmatvedisks rezultāts. Šie zaudējumi ir pārvērtēšanas rezultāts,” uzsver P. Vilks.

Lai valsts varētu objektīvi izvērtēt kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus, reizi piecos gados paredzēts izvērtēt tā saucamās vidēja termiņa darbības stratēģijas. Pašlaik tādas apstiprinātas 40 uzņēmumiem, vēl 15 iesniegtas izvērtēšanai.

Šīm stratēģijām, ko varētu dēvēt par valsts uzņēmumu biznesa plāniem, ir vērojama kopīga kaite. Valsts uzņēmumiem ir vāji izstrādātas finanšu sadaļas un netiek pamatotas ieņēmumu prognozes. Tā ir biznesa ābece, kuru valsts uzņēmumiem vajadzētu ievērot atbildīgāk. “Ir valsts uzņēmumi, kuri bez pamatojuma izvirza sev zemākus mērķus nekā vēsturiskie. Netiek sniegts pietiekams pamatojums, piemēram, investīciju projektiem, dividenžu izmaksu atšķirīgajam apjomam. Stratēģijas ietvaros ir jāuzrāda guvums valstij, ko dividenžu atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā ilgtermiņā dos,” piebilst P. Vilks.

Valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļiem atšķiras uzskati, kam būtu jāpieņem lēmums par dividendēm. Vieni domā, ka tai tāpat kā līdz šim jābūt valdībai, citi – īpaši izveidotai kapitālsabiedrībai kapitāldaļu turētājiem.

Iesaka veidot padomes arī lielajās slimnīcās

Valdībai kā uzņēmumu īpašniekam ir skaidri jānosaka, ka tā sagaida ilgtspējīgus, konkurētspējīgus uzņēmumus, kuru vērtībai jāpalielinās un kuri veicina atbildīgu uzņēmējdarbību. Jānosaka skaidri un izmērāmi ekonomiskie rādītāji, kurus var salīdzināt ar līdzīgiem tirgus dalībniekiem Latvijā un reģionā. Tāpat katrai kapitālsabiedrībai jānosaka efektīvs un ilgtspējīgs finansēšanas modelis, atsevišķos gadījumos tajā iekļaujot arī budžeta finansējumu, kas paredzēts uzņēmumam noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanai. “Valstij piederošajiem uzņēmumiem nepieciešams dažādot finansējuma piesaisti savu mērķu īstenošanai, tāpēc lielajiem uzņēmumiem, nelielu procentu kapitāla daļu iekļaujot biržas sarakstos, būtu iespējams uzlabot pārskatu sniegšanu, radīt tirgus disciplīnu un paaugstināt uzņēmumu pārvaldības kvalitāti,” teica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Arī valsts uzņēmumu pārraugs P. Vilks aicina kapitālsabiedrības plašāk izmantot kapitāla tirgus iespējas. “Lai šis ievērojamais resurss tiktu ieguldīts arī nacionālajā ekonomikā.”

Eksperti iesaka virzīties uz centralizētu padomes locekļu atlases procesu, tādējādi nodrošinot vienotu, metodoloģisku pieeju profesionālu padomes locekļu piesaistīšanā. Centralizētu valdes un padomes locekļu datubāzi izveidot un uzturēt varētu PKC. Šī institūcija varētu arī veikt padomes locekļu centralizētu atlasi.

“Trīs lielākajās slimnīcās jāizveido profesionālas padomes, lai nodrošinātu efektīvu veselības aprūpei piešķirto līdzekļu izlietojumu un regulāru atskaitīšanos par rezultātiem. Tāpat jāparedz tiesības kapitāla daļu turētājam veidot padomes arī mazākās kapitālsabiedrībās, kur likums šobrīd to liedz,” piebilst A. Grafs.

Tam, ka jāpilnveido arī pašvaldību kapitālsabiedrību un valsts kapitālsabiedrības meitas uzņēmumu pārvalde, kas šobrīd atstāta pašplūsmā, īsti negrib piekrist Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis: “Pārcelt vienotas pārvaldības principus uz pašvaldībām nevajadzētu steigties. Ļoti iespējams, ja valstij vairs nepiederēs neviens uzņēmums, arī valsts vairs nepastāvēs. Valstij un pašvaldībai ne vien jāprot tērēt, bet arī pelnīt. Ideja, ka jātiek vaļā no visa, kas pelna, ir nepareiza.”

Konferencē arī vienojās, ka, ievērojot starptautisko praksi, Komerclikumā jāpapildina padomes uzdevumi attiecībā uz uzņēmuma stratēģijas apstiprināšanu, kā arī politiku, kas nosaka uzņēmuma darbības principus, apstiprināšanu. Ieteicams arī pārskatīt neatkarīgā padomes locekļa kritērijus, ko iesaka arī OECD. Jāno-drošina, lai valsts kapitālsabiedrības neiesaistītos koruptīvās darbībās. Ir plaša privātā sektora un starptautiskā pieredze, kā novērst šos riskus, atgādināja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Viņš arī vērsa uzmanību, ka “politizācijas paradumi” tik ātri nezūd un ka uzņēmumu vadības locekļi nodarbojas ar informācijas noplūdināšanu.

Pelna_8

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+