Mobilā versija
+4.6°C
Lilija, Liāna
Svētdiena, 30. aprīlis, 2017
14. septembris, 2015
Drukāt

No aktiera Kārļa Pamšes varēs atvadīties otrdien

Foto: LETAFoto: LETA

Kārlis Pamše.

Mūžībā aizgājušo aktieri, režisoru un pedagogu Kārli Pamši izvadīs otrdien, 15. septembrī, plkst. 12 no Pirmo Meža kapu kapličas, noskaidroja “Latvijas Avīzes” žurnālists Zigmunds Bekmanis.

Kārlis Pamše nomira 9. septembrī.

Viņš bija beidzis Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947), Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). No 1944. gada līdz 1965.gadam Pamše darbojies Drāmas teātrī – sākumā kā aktieris, bet no 1953. gada kā režisors.

Kopš 1966. gada viņš bija režisors Rīgas Operetes teātrī. Operetē viņš iestudējis izrādes “Trejmeitiņas”, “Cirka princese”, “Peldētāja Zuzanna”, dziesmu spēli “Zaļā pļava” un daudz ko citu.

Pamše pasniedza aktiera meistarības stundas Teātra fakultātes studentiem, radio iestudēja vairākus radiolasījumus un darbojās arī teātra kritikā.

Nozīmīgākie iestudējumi bija Andreja Upīša “Balss un atbalss” (1954), Nikolaja Pagodina “Trešā patētiskā” (1958), Alejandro Kasonas “Trešais vārds” (1958) un Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdija” (1960).

Jau mācoties Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, Pamše rakstījis dzejoļus, kas publicēti periodiskajos izdevumos, arī ar pseidonīmu Māris Klajs. Pirmā publikācija – dzejolis “Zem baltzaļā karoga” publicēts 1935. gadā žurnālā “Mazpulks”. Viņš sarakstījis tādas grāmatas kā “Es zagu”, “Anta Klints: sarunas”, “Operetes karuselī: Stāsts par Edgaru Zveju” un citas.

2008. gadā Pamše saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”.

Pievienot komentāru

Romana Sutas jubilejas izstādes atklāj ar teatralizētu procesiju (1)Godinot izcilo latviešu mākslinieku Romanu Sutu viņa 121. dzimšanas dienā, piektdienas, 28. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vērienu atklāja projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula", kas norisinās divos muzeja departamentos – LNMM galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Draugiem Facebook Twitter Google+