Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. aprīlis, 2012
Drukāt

No partijas politikas pie zivīm. Saruna ar Kārli Šadurski


sadurskis_km_10

Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (Eiropas Tautas partijas grupa – Kristīgie demokrāti) aizvadītā gada decembrī devās uz Briseli, lai sāktu pildīt savus pienākumus Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā.

 

Deputātam Šadurskim tagad jāiedziļinās gan lašu nozvejā, gan jāorientējas slimībās, ūdens kvalitātes kontroles un citos jautājumos. Viņš ir devītais deputāts no Latvijas.

 

K. Šadurskis: – Pirms darba uzsākšanas šajā parlamenta komitejā es droši vien vides jautājumos orientējos tik daudz (vai tik maz) kā lielākā daļa cilvēku, kuri ar šiem jautājumiem profesionāli nesaskaras. Parasti pret nezināmo cilvēki ir piesardzīgi, un es nebiju izņēmums. Tātad nezināmajam par zināmo bija jātop ātri. Mana pirmā diena Eiropas Parlamentā – 12. decembris Strasbūrā – bija kā auksta ūdens šalts, jo es uzreiz nonācu plenārsesijā, kur bija jābalso, bet es vēl nebiju varējis iepazīties ne ar vienu dokumentu. Pie sevis nosmējos, ka droši vien šādi varētu justies Kravcovs savā darba vietā (10. Saeimas “Saskaņas centra” deputāts. – M. L.). Tiesa gan, nevis valodas barjeras dēļ, bet tāpēc, ka nekas nav izlasīts. Pagāja vismaz nedēļa, kad sāku iejusties un jau diezgan brīvi orientēties, vismaz lai var sakārtot darbus prioritārā secībā un sākt ar svarīgāko.

M. Libeka: – Kurš tad ir jūsu pārstāvētajā komitejā patlaban būtiskākais dokuments, ar kuru strādājat un kas ietekmēs arī Latviju?

– Darba kārtībā ir Eiropas Komisijas priekšlikumi par kopējo zivsaimniecības politiku – komisija vēlas noteikt maksimāli pieļaujamos griestus nozvejai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivju resursu atjaunošanos. Kad pamatīgāk papētīju situāciju jūrās, atklājās, ka tā ir ļoti dažāda. Vidusjūrā zivju krājumi tiek daudz mazāk saudzēti nekā Baltijas jūrā. Viens no komisijas vismaz vārdos izteiktiem ierosinājumiem šajā jaunajā regulējumā ir dažādot pieeju dažādām jūrām. Deputātu uzdevums nu būtu atrast pareizos formulējumus, lai, piemēram, par zivsaimniecību Baltijas jūrā tiesīgas lemt būtu šīs jūras valstis.

Otrs būtisks ierosinājums ir zivju atmetumu aizliegums. Ja kuģim ir licence uz konkrētu sugu, tad parasti viss, ko noķer ārpus šīs sugas, tiek mests pār bortu. Tās ir beigtas zivis, kas bezjēdzīgi tiek izmestas jūrā. Baltijas jūrā to ir maz – trīs līdz astoņi procenti atkarībā no zivju sugas. Bet citās jūrās gandrīz pusi, ko noķer, izmet ārā. Nosakot šo aizliegumu, komisija vēlēsies stingru kontroli – kuģiem būs jābūt apgādātiem ar speciālām ierīcēm.

 

Lielajiem Skandināvijas kuģiem tās sastādīs niecīgu daļu no ražošanas izmaksām, bet mūsu nelielajiem zvejas kuģiem šāds aprīkojums nebūs pa kabatai. Tāpēc esmu iesniedzis priekšlikumu, ka kuģiem jānodrošina pilna noķerto zivju dokumentācija, ko uzrādīt kontrolētājiem, nevis jāiegādājas dārgas ierīces.

 

– Tā dīvaini klausīties, ka Šadurskis, kas līdz šim runājis tikai par politiku vien, sācis iedziļināties zivju resursu problēmās un jau paspējis iesniegt ne vienu vien priekšlikumu par šiem jautājumiem… Kas jūs izglītojis zvejniecības lietās?

–Zemkopības ministrija un nevalstiskās organizācijas. Man ir arī labi starptautiskie padomdevēji, piemēram, no Zviedrijas un citām valstīm. Jālasa arī ļoti daudz speciālās literatūras. Kā mani draugi smejas, ar mani vairs nevarot normāli sarunāties, jo saruna beigu beigās nonāk pie zivīm. Nu, padomājiet pati, Eiropas Komisija saka pareizus vārdus par ilgtspējīgu, drošu, ekoloģisku zveju, bet darbi tam neseko, piemēram, finansiālu atbalstu kuģu dzinēju modernizācijai, kas visu minēto palīdzētu sasniegt, Latvijas zvejnieki nevar iegūt. Komisija runā par to, ka jānodrošina zivju produkcijas kā pārtikas produkta augsta pievienotā vērtība, bet jūtamas vēsmas, ka finansiālais atbalsts zivju pārstrādes uzņēmumiem šīs pievienotās vērtības ražošanai varētu samazināties. Finansiālais atbalsts būtu tieši jāvirza tām valstīm, kas kā Latvija 95% noķerto zivju pārstrādā pārtikas precēs, nevis kā cita Baltijas jūras valsts lauvas tiesu savas nozvejas samaļ zivju miltos.

– Tuvākajā laikā būtiska ES prioritāte būs vides jautājumi. Kā tā izpaudīsies?

– Ir izstrādāta vides un klimata izmaiņu programma “Life”. Tās īstenošanai nākamajā gadā ir paredzēti 3,6 miljardi eiro. Tiesa, vide tuvākajā laikā kļūs par ļoti būtisku prioritāti un caur vides ilgtspējas skatījumu tiks spriests arī par citiem svarīgiem jautājumiem. Nu kaut vai par enerģētiku – lai tā kļūtu pēc iespējas zaļāka, ir jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši.

– Latvijā uzņēmēji ir neapmierināti, ka vides aktīvisti traucē uzņēmējdarbības attīstībai, gremdē projektus…

– Vides aizsardzībai un uzņēmējdarbībai ir jābūt saprātīgā līdzsvarā. Mēs taču neatteiksimies no civilizācijas ērtībām, lai dzīvotu zaļi. Taču nopostīt planētu arī būtu muļķīgi.

 

Piemēram, nesen saņēmu sūdzību no Alsungas iedzīvotājiem, kuri sūdzas par zivju miltu ražošanas rūpnīcu. Iedzīvotāji ir neapmierināti, ka rūpnīcai neesot savu attīrīšanas iekārtu, tāpēc apkārt jūtamas visādas smakas. Tuvākajā laikā braukšu uz Alsungu, lai pārliecinātos, kas tur īsti notiek.

 

– Jūs esat projekta “Piemērots darbam” (“Fit for work”) patrons Latvijā. Vai šai programmai ir paredzēts finansējums no ārpuses?

– Nākamajā gadā šim projektam ir plānots 400 miljonu eiro liels finansējums uz visu ES. Tas nav daudz, bet daļu no tā var saņemt arī Latvija.

Kad mani iepazīstināja ar situāciju hronisko slimību jomā, biju izbrīnīts, uzzinot, ka muskulo–skeletālās sistēmas slimības ir vislielākais invaliditātes cēlonis Latvijā. Sarēķinot ekonomiskos zaudējumus, tie varētu būt pat līdz 250 miljoniem latu gadā. Mans mērķis ir iegūt investīcijas šo slimību diagnostikā un rehabilitācijā. Jāveic aprēķini, ja investēsim, piemēram, miljonu profilaksē un ārstēšanā, varbūt saņemsim pretī piecus miljonus nodokļos un ietaupītajos ar invaliditāti saistītajos pabalstos. Patlaban pie šā jautājuma strādā Labklājības ministrija un Veselības ministrija. Šai darbā aktīvi jāiesaistās arī Finanšu ministrijai.

– Vai Eiropas Parlamenta deputātam iznāk daudz ceļot? Jūs esat iekļauts Eiropas Parlamenta delegācijās sadarbībai ar Indiju un Dienvidāfriku.

– Pagaidām tam vēl nav atlicis laika. Mani ceļojumi ir iknedēļas braucieni Rīga–Brisele un Rīga–Strasbūra. Taču Indija ir valsts ar nākotni un lielu nākotnes ekonomiku. Tāpēc ES ir lietderīgi paplašināt kontaktus un Latvijai veidot kontaktus ar to.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+