Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

No šķeldas saražotā siltumenerģija esot vislētākā

Foto - LETAFoto - LETA

No šķeldas saražotā siltumenerģija ir vislētākā, piektdien seminārā par atjaunīgo energoresursu politiku uzsvēra Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš norādīja, ka pēdējos 100 gados Latvijā mežu platība ir vairāk nekā dubultojusies. “Žēl, ka senči līda līdumus, lai varētu apsēt laukus, bet pašlaik ir vērojams pretējs process – daudz lauksaimniecības zemes tiek apmežotas, un patlaban jau vairāk nekā pusi valsts teritorijas aizņem meži. Tā ir bagātība, ko vajadzētu saimnieciski izmantot,” teica Vīgants.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka no šķeldas saražotā siltumenerģija ir vislētākā. “Siltumenerģijas vienas megavatstundas saražošanas izmaksas no šķeldas ir vislētākās – pat ja šķeldas cena celtos divas reizes, tā būtu lētāka enerģija nekā dabasgāze,” paskaidroja Vīgants un piebilda, ka šķeldas cenu kāpums ir gaidāms. “Tas, ka šķeldas cenas celsies, ir dabīgi. Tām vajadzētu korelēt ar fosilo resursu cenām, kas gan pašlaik īsti nenotiek,” viņš sacīja.

Vīgants arī pastāstīja, ka nākotnē Latvijā ir gaidāma arī koku celmu izmantošana pārstrādei biomasā. “Latvijā patlaban notiek daži mēģinājumi celmus pārstrādāt, bet aktīvi vēl netiek ražota biomasa no celmiem. Aprēķini liecina, ka Latvijā no celmiem varētu iegūt septiņus miljonus beramkubu gadā. Tas gan nenozīmē, ka visi celmi tiks izrauti un pārstrādāti, tas tiks iegūts ilgtspējīgā veidā, to mežsaimnieki zina,” klāstīja asociācijas valdes loceklis.

Savukārt Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāvis Mārtiņš Niklass norādīja, ka viena no Latvijas biogāzes jomas sistēmiskajām problēmām ir atbildīgo nozares ministriju – Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijas – koordinēts starpnozaru sadarbības trūkums. Niklass arī atzina, ka nepārdomāta un nesaskaņota tiesiskā regulējuma dēļ daļa no plānoto, arī uzstādīto iekārtu jaudas neatbilst vides ilgtspējas kritējiem, nav izveidots nacionālais tiesiskais regulējums un līdzvērtīgi atbalsta instrumenti biogāzes alternatīvai izmantošanai siltumenerģijas un transporta sektorā.

Savukārt kā iespējas, kas veicinātu biogāzes ražošanas jomas attīstību, viņš minēja atbalstu biogāzes izmantošanai transporta sektorā un atbalstu biogāzes izmantošanai centralizētā siltumapgādē un vai ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos.

Jau vēstīts, ka piektdien Rīgā notika seminārs “Enerģētikas politika Latvijā un Eiropā – attīstības scenāriji Latvijas interesēs”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+