Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Noraida noteikumus par atkritumu apsaimniekotāja brīvu izvēli pašvaldībās

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība šodien neatbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas paredzēja, ka lielie klienti atkritumu apsaimniekotāju pašvaldības teritorijā varēs izvēlēties paši, nevis izmantot tā komersanta pakalpojumus, ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums.

Balsojot par šiem noteikumiem, seši ministri bija par, seši ministri pret. Premjers Valdis Dombrovskis (V) balsoja pret un viņam bija izšķirošā balss, tāpēc noteikumi tika noraidīti. Savukārt balsojumā “ētisku apsvērumu dēļ” nepiedalījās satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Diskutējot par šo jautājumu, premjerministrs atgādināja, ka par to jau ir diskutēts sešas reizes, tāpēc lūdza pieaicinātajiem izteikties īsi, nedublējot jau iepriekš teikto. Gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji argumentēja pret šo noteikumu pieņemšanu. Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka arguments par atkritumu apsaimniekošanas tarifu paaugstināšanos iedzīvotājiem neiztur kritiku.

To apstiprināja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš noraidīja apgalvojumus, ka ministrija šos noteikumus virza tikai tāpēc, ka tā ir rakstīts likumā, lai gan vienlaicīgi nenoliedza, ka ir jāpilda to, kas likumā ir noteikts.

“Grozījumus virza, pamatojoties uz Konkurences padomes vērtējumu par situāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Es gribu noraidīt kā pilnīgi nepamatotu un pilnīgi nevajadzīgu emocionālu bubuli retoriku par to, ka tiks sagrauta [atkritumu apsaimniekošanas] sistēma,” skaidroja ministrs.

VARAM, aptaujājot pašvaldības, bija noskaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka atsevišķās pašvaldībās maksa par atkritumu apsaimniekošanu varētu pieaugt, jo tas būs saistīts ar savācamo sadzīves atkritumu apjomiem un īpatsvaru konkrētajā teritorijā. Kā skaidro ministrija, līdz ar noteikumu stāšanos spēkā daļa no dabas resursu nodokļa atbrīvoto komersantu neslēgtu vai lauztu līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, ko izvēlējusies pašvaldība.

Līdz ar to varētu samazināties sadzīves atkritumu apjoms, ko apsaimnieko pašvaldības izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs. Ministrija secinājusi, ka situācija visās pašvaldībās nav vienāda, līdz ar to arī ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām būs atšķirīga.

Kategoriski pret šo noteikumu projektu iebilda Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas uzskata, ka noteikumi ir izstrādāti lielveikalu lobija rezultātā, jo tas ļauj viņiem neiesaistīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. LLPA prognozēja, ka noteikumu pieņemšanas gadījumā iedzīvotājiem pieaugs izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, jo komersanti, kas noslēguši līgumu ar pašvaldību, nespēs segt savus izdevumus. Savukārt lielveikaliem tā būs iespēja ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, uzskata lielās pilsētas.

Arī vairākas citas pašvaldības iebildušas pret noteikumu tālāku virzību, uzskatot, ka tas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmai radīs negatīvas sekas.

Pašvaldības norādījušas – ja gadījumā, kad ārpus pašvaldības veidotās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmās nonāks tieši nešķiroti sadzīves atkritumi, ko rada personas, kas atbrīvotas no dabas resursu nodokļa, tad pārējiem sadzīves atkritumu radītājiem izmaksas par to radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pieaugtu par 10-15%, dažviet līdz pat 25% un vairāk.

Aprēķināts, ka būtisks cenu pieaugums ir sagaidāms vairāku pilsētu un pagastu iedzīvotājiem. Piemēram, Saldū – līdz pat 25% lielākas izmaksas, Aizputē – līdz 20%, Salacgrīvā – līdz 21%, bet Blomes pagastā – pat līdz 30% cenu pieaugums. VARAM gan norāda, ka šādas aptaujas rezultāti nesniedz informāciju par faktisko pieaugumu, jo aprēķiniem nav pamatojuma.

Vairākas pašvaldības aptaujā norādījušas, ka projekta noteikumu īstenošana neietekmēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Ministrija prognozē, ka maksas pieaugums noteikti būs lielāks pašvaldībās ar lielākām lauku teritorijām un mazāku iedzīvotāju blīvumu nekā pilsētās. Aprēķināts, ka mājsaimniecību izdevumi var pieaugt par 0,02877% jeb aptuveni 0,05 latiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Šie noteikumi paredzēja, ka pašvaldībās tiesības izvēlēties citu komersantu būs, piemēram, lielveikalu tīkliem, ražošanas uzņēmumiem, kā arī, piemēram, starptautiskajai lidostai “Rīga”.

Noteikumu projekts paredzēja, ka tiesības izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš nav noslēdzis līgumu ar pašvaldību, būtu no dabas resursa nodokļa samaksas atbrīvotam komersantam, kura radītais sadzīves atkritumu apjoms gadā vairākas reizes pārsniedz vienas vidējas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu. VARAM aprēķinājusi, ka vienas daudzdzīvokļu mājas (40 dzīvokļi) iedzīvotāji pilsētā gadā saražo 150 kubikmetrus atkritumu, bet laukos – 96 kubikmetrus atkritumu.

Tas nozīmē: lai būtu tiesības izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju, kopējam radīto sadzīves atkritumu apjomam gadā būtu jāpārsniedz 240 kubikmetri.

VARAM gan skaidroja, ka iespējas izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju nebūs tiem komersantiem, kas rada lielus atkritumu apjomus un vienlaikus atrodas dzīvojamās mājās, piemēram, nelieli veikali vai frizētavas, kas atrodas arī dzīvokļos. Šādi komersanti, izvairoties norēķināties par pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem, nereti mēdz ziņot par alternatīva atkrituma apsaimniekotāja izvēli, taču līgumu ar citu apsaimniekotāju nemaz nenoslēdz un izmanto pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus bez maksas.

Komersantam ir jānodrošina, ka pie viņa saimnieciskās darbības veikšanas objektiem izvietoti konteineri gan dalītai atkritumu savākšanai, tostarp papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu atsevišķai savākšanai, gan nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+