×
Mobilā versija
+4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
28. janvāris, 2018
Drukāt

“Norvik bankas” īpašnieks: kukuļus izspieda Sprūds un augsta amatpersona (2)

Foto - LETAFoto - LETA

No kreisās - Olivers Bramvels un Grigorijs Guseļņikovs

Decembra beigās kļuva zināms par kārtējo starptautisko tiesvedību investīciju strīdā, kurā ierauta Latvijas valsts. “Norvik banka” un tās īpašnieki līdz šim bija publiskojuši visai skopu informāciju. Sarunas ar valdību par izlīgumu beigušās neveiksmīgi, un vērsties starptautiskā šķīrējtiesā banku piespiedusi valsts iestāžu patvaļīga un nepamatota rīcība, svētdien vakarā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

TV3 ir kļuvis zināms, ka prasības pieteikuma centrā ir korupcija finanšu sektorā. Kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no baņķiera esot centusies izspiest kukuļus. Naudas izspiešanā bijis iesaisīts arī bijušais maksātnespējas administrators Māri Sprūds.

“Norvik banka” ir astotā lielākā banka Latvijā. Par tās kontrolējošo akcionāru pirms pieciem gadiem kļuva krievu izcelsmes tagad Lielbritānijā dzīvojošs biznesmenis Grigorijs Guseļņikovs. Darījumu akceptēja banku uzraugs un tam piekrita Latvijas specdienesti.

Sadarbība ar valsts iestādēm šajos gados Guseļņikovam tomēr nav izveidojusies, kā cerēts. Banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzinis par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams pašu kapitāls, un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.

Kopumā mēs redzam, ka no Latvijas valsts puses pieļauta pretttiesiska rīcība un nolaidība. Un decembrī mēs sapratām, ka uzsākot tiesāšanos nacionālajās tiesās, mēs nepanāksim, ka pret banku izturas godīgi un adekvāti. Un mums nebija citu variantu kā vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā,“ saka “Norvik Banka” valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels.

Guseļņikovam banku iegādājoties bija zināms, ka ar dažiem bankas aizdevumiem ir problēmas. Uz valsts atbalstu pretendējošai vēja elektrostacijai Ventspils novadā bija ņemts vairāku desmitu miljonu liels kredīts, taču apsviedīga ļaužu grupa centās pelnošo biznesu piesavināties un kredītus bankai neatdot.

Iesaistīti bija arī bankas darbinieki, jo aizdevumi bija izsniegti faktiski bez ķīlas.”Winergy“ projektā tāpat kā citās maksātnespējas lietās neiztika bez maksātnespējas administratoru sazīmētām shēmām.

Starp banku un “Winergy” gan tika panākts mierizlīgums, un vēja parks nonāca bankas kontrolē. Taču izmeklēšanas un daudzās tiesvedības vēl ar vien turpinās. Kā vienu no atslēgas figūrām “Winergy” krāpšanas shēmās banka nosauc kādreiz ietekmīgo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Krimināllietā, ko vairākus gadus izmeklēja policija par krāpšanu kredītu izsniegšanā, un kurā pirmstiesas izmeklēšana nesen pabeigta, Sprūds starp apsūdzētajiem nav.

“Māris Sprūds, piemēram, bija galvenais izpildītājs attiecībā uz “Winergy” krāpšanas lietu, kā maksātnespējas administrāciju ietekmējošs spēlētājs. Tur vēl bija virkne cilvēku, kuri tagad kā organizēta grupa tiek saukta pie atbildības krimināllietā. Diemžēl daži cilvēki, kuri bija cieši iesaistīti, izbēgs no kriminālatbildības,” saka O.Bramvels.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule skaidro, ka krimināllietā sauktas pie atbildības 7 personas, no kurām 5 ir sauktas pie atbildības gan par krāpšanu, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un divas par krāpšanu. Pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta. Starp apsūdzētajiem šajā lietā nav Sprūda vārds.

Raidījumam zināms, ka “Norvik banka” min Māri Sprūdu kā bēdīgi slavenu figūru maksātnespējas shēmās, arī “Winergy” krāpšanas lietā. Prasības pieteikumā ir aprakstīts vēl kāds smags noziegums, par ko “Norvik banka” iepriekš klusējusi.
Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi.

Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju:

“Vadoša Latvijas amatpersona, tiekoties 2016. gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar “Winergy” lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus,” vēsta “Norvik bankas”akcionāru prasības pieteikums.

Tikšanos ar augsto amatpersonu Guseļņikovam esot palīdzējis organizēt Renārs Kokins. Pēc baņķiera ziņām, Kokins nekādu amatu pašlaik neieņemot, taču esot viens no amatpersonai tuviem sabiedrotajiem. Raidījumam zināms, ka Renārs Kokins ir savulaik labi zināmā, uzņēmēja Ulda Kokina dēls.

Kokins jaunākais darbojies Jūrmalgeitas varoņa, BMW automašīnu tirgoņa Germana Miluša uzņēmumā “Mikas” un Renāra Kokina dzīvesbiedre iespējams ir Miluša meita. Šā gada janvārī Kokins slēdzis laulības līgumu par visas mantas šķirtību ar sievu. Patlaban Kokins ir dalībnieks firmā, kas nodarbojas ar karjeru izstrādi. Uzņēmums reģistrēts kādā dzīvojamā mājā Teikā. Bet firma tur nav atrodama.

Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai raksta, ka kukuļus nav maksājis ne personīgi vārda neminētajai amatpersonai, ne devis tos starpniekiem. Viņaprāt, tāpēc pieaugušas regulatora prasības pret banku.

No “Norvik bankas” prasības izriet, ka “Guseļnikovs konsekventi atteicās maksāt vadošās Latvijas amatpersonas prasītos kukuļus un centās izvairīties no tieša kontakta ar Sprūdu un Kokinu. Tāpat Guseļņikovs par kukuļa izspiešanu ziņojis Lielbritānijas un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm. Rezultātā vadošā Latvijas amatpersona ir izpildījusi savus “solījumus” un atriebusies, par “izpildītāju” izvēloties FKTK. Šajā laikā komisija pakāpeniski palielināja spiedienu uz banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai”.

Guseļņikovs nenosauc amatpersonu vārdā, bet norādes nepārprotami ved Latvijas centrālas bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs “Nekā personīga” rakstiskās atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai. Nekādus papildus komentārus viņš nesniegs, lai neietekmētu strīda izskatīšanas rezultātu.

TV3 rīcībā nav faktu, ka izmeklēšana par baņķiera apsūdzībām tiešām sākta kā Latvijā, tā Lielbritānijā. Ekonomikas policijā notiekot vairākas resoriskās pārbaudes saistībā ar “Norvik banku”, tajā skaitā par lielu iespējams neatļautu naudas pārskaitījumu advokātu birojam “Quinn Emanuel” Londonā, kas gatavoja “Norvik bankas” prasību pret Latvijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā.

“Norvik banka” Valsts kancelejai šonedēļ devusi atļauju publiskot prasības pieteikumu tiesai. Kanceleja nesteigsies ar informācijas atklāšanu, kamēr nebūs izvēlēti tiesneši un publiskošanas jautājums nebūs apspriests ar viņiem.

“Mēs nerunājam par detaļām, kamēr nav izveidots tribunāls un nav notikusi vienošanās, cik liels informācijas apjoms ir izmantojams, jebkura amatpersonas piezīme, viedoklis var tikt izmantots, kā pretējās puses arguments,” saka Ministru prezidenta biroja juridiskā padomniece Eva Upīte.

Vēl līdz pagājušajā gada novembrim “Norvik bankas” padomē darbojās Andris Ruselis. Viņš Guseļņikova bankā nonāca pēc darba Latvijas bankā, kur bija Rimšēviča vietnieks. Šonedēļ “Norvik banka” ziņoja par jaunu padomes locekli, bijušo NATO ģenerālsekretāru, Dānijas premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu.

Vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu. Ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzlikt uz valsts pleciem. Vienlaikus šī ir pirmā reize, kad nosauktas tik augstas finanšu sektora amatpersonas par darbībām, kuras nevar nekādi tikt uzskatītas par likumīgām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. …nebūs Sprūds,būs citi kuri izspiedīs naudu,laiks ārzemniekiem saprast ka Latvijas amatpersonām tās kabatas cauras,dod cik gribi vienmēr būs par maz…

Draugiem Facebook Twitter Google+