Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. oktobris, 2012
Drukāt

Obamu atzīst par debašu uzvarētāju

Foto - REUTERS/ScanpixFoto - REUTERS/Scanpix

ASV prezidenta kandidātu trešajās un pēdējās televīzijas debatēs, kas bija veltītas ārpolitikai, pašreizējais valsts galva Baraks Obama kritizēja republikāņu pretendentu Mitu Romniju par centieniem “būt klāt visur pasaules kartē” un atjaunot aukstā kara laiku, bet aģentūras “Reuters” vērtējumā pretendents likās izturējis pārbaudi būt virspavēlniekam un pārliecinošam nacionālās drošības jomā.

 

Vairākumā aptauju Obama atzīts par debašu uzvarētāju, taču vairāk nekā puse amerikāņu telekanāla CNN aptaujā izteicās, ka “Romnijs ir spējīgs būt virspavēlnieks”, republikāņu kandidātam izpildot savu padomnieku izvirzīto mērķi pirms debatēm.

 

Eiropu debatēs nepiemin

Debašu laikā Obama pastāvīgi lika saprast, ka Romnijam trūkst pieredzes ārpolitikā un ka viņš ir nepiemērots kandidāts uz ASV bruņoto spēku virspavēlnieka amatu. Demokrātu kandidāts uzsvēra, ka republikāņu priekšstati esot novecojuši, un apsūdzēja bijušo Masačūsetsas gubernatoru centienos atgriezties pie aukstā kara, atgādinot, ka vēl nesen viņš par ASV galveno “ģeopolitisko pretinieku” esot pasludinājis Krieviju. Kad Romnijs norādīja, ka šobrīd ASV karaflotē esot mazāk kuģu nekā 1917. gadā un floti vajagot papildināt, Obama ironiski izmeta, ka armijai esot “mazāk arī zirgu un durkļu”. Prezidents lika saprast, ka republikāņu pretendenta pasaules uzskats ir novecojis, atgādinot, ka ASV arsenālā ir tādas lietas kā lidmašīnu bāzes kuģi un kodolzemūdenes.

Republikāņu kandidāts norādīja, ka pašreizējais prezidents nav spējis uzturēt ASV vadošo lomu pasaulē. Abu sāncenšu domas bija pretējas, nosakot Amerikas pašreizējo galveno ienaidnieku.

Obamas ieskatā galvenais drauds Amerikai joprojām ir starptautiskais terorisms, bet Romnijs pauda viedokli, ka vislielākās briesmas rada ar kodolieročiem bruņota Irāna.

Izklāstot pasākumus, lai stātos pretī arvien asākajai ekonomiskajai konkurencei no Ķīnas puses, Obama solīja pārvēlēšanas gadījumā panākt, lai Pekina spēlētu “pēc tiem pašiem noteikumiem kā visi pārējie”. Viņš apsūdzēja republikāņu kandidātu, ka tas neesot gatavs vērsties pret amerikāņu darbavietu eksportu uz Ķīnu. Prezidents arī apgalvoja, ka Romnija attieksme pret Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļ-
āfriku neapturēšot teroristiskā grupējuma “Al Qaeda” nostiprināšanos šajā reģionā. Romnijs kritizēja Obamu par “vājumu” Lībijā, kur septembrī kaujinieku uzbrukumā ASV konsulātam Bengāzi tika nogalināti četri amerikāņu diplomāti, un nespējā tikt galā ar krīzēm Tuvajos Austrumos, no Sīrijas līdz Ēģiptei. Viņaprāt, Obamas politika, izmantojot bezpilota lidaparātus teroristu bāzu iznīcināšanai, nav spējusi mazināt “Al Qaeda” teroristu tīkla draudus, tāpēc nepieciešama “izsmeļoša un stingra stratēģija, lai liktu pasaulei novērsties no kareivīgajiem džihadistiem”, Romniju citē aģentūra “AP”. Romnijs apsūdzēja Obamu par novēršanos no Vašingtonas tuvākā sabiedrotā šajā apgabalā Izraēlas, kuru pašreizējais Baltā nama saimnieks kopš stāšanās prezidenta amatā ne reizi nav apmeklējis. Abi pretendenti paziņoja, ka aizstāvēs Izraēlas valsti, ja tai uzbruktu Irāna, un solīja ieturēt stingru politiku pret Teherānas kodolambīcijām, paturot militāru rīcību kā pēdējo iespēju. Vēl dažos jautājumos abi sāncenši spēja rast kopīgu nostāju.

Abi kandidāti, piemēram, iebilda pret ASV militāru iesaistīšanos Sīrijas konfliktā. Romnijs arī izteicās, ka atbalsta Obamas ieceri līdz 2014. gadam izvest karaspēku no Afganistānas, lai gan iepriekš republikāņu viedoklis bija citāds.

Romnijs bieži piekrita prezidentam, lai neradītu iespaidu, ka viņš varētu iesaistīt Ameriku jaunā karā, atzīmē BBC, taču uzsvēra, ka nesamazinās izdevumus aizsardzībai. Eiropa ASV prezidenta kandidātu ārpolitikas debatēs vispār netika pieminēta. BBC veiktā aptauja 22 valstīs liecina, ka to vairākums gribētu, lai Obama saglabātu prezidenta amatu.

 

Amerikāņu uzmanība piesaistīta ekonomikai

Lai gan trešās un noslēdzošās abu kandidātu debates bija veltītas ārpolitikai, bieži tās pārsviedās uz iekšpolitiku, Romnijam atgādinot, ka Obama nav spējis panākt ekonomikas atlabšanu, ka joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, bet valsts parāds turpina augt. “Pašreizējā prezidenta politika ir atstājusi 20 miljonus cilvēku bez darba,” debašu pēcvārdā paziņoja Romnijs, savas uzvaras gadījumā solot izveidot 12 miljonus jaunu darba vietu. “Lai pildītu savu lomu pasaulē, Amerikai jābūt stiprai. Amerikai ir jābūt vadībā, un, lai tā notiktu, mums ir jāstiprina pašmāju ekonomika,” uzsvēra Romnijs. Arī Obama bieži saistīja ārlietas un iekšpolitiku, aicinot veicināt darba vietu saglabāšanu pašmājās, skolotāju skaita palielināšanu un enerģētikas neatkarības veicināšanu, atzīmē “Reu-ters”. Obama vēlētājiem piedāvāja izvēli starp viņa prezidentūras laikā panākto “reālo progresu” un Romnija “kļūdainajām un neapdomīgajām” idejām.

Aptaujas pirms noslēdzošajām debatēm liecināja, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas: gan Obamu, gan Romniju atbalsta pa 47% vēlētāju. Tagad abi galvenie kandidāti sāk izšķirošo priekšvēlēšanu sprintu, lai mēģinātu iegūt pārsvaru deviņos svārstīgajos štatos: Kolorādo, Aiovā, Floridā, Ņūhempšīrā, Nevadā, Ziemeļkarolīnā, Ohaio, Viskonsinā un Virdžīnijā, kas noteiks vēlēšanu iznākumu. Jau vakar Obama devās uz Floridu un Ohaio, bet Romnijs tikās ar vēlētājiem Nevadā un Kolorādo.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+