Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Pagātne bez liekulības (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Cilvēki noliek sveces 11.novembra krastmalā par godu Lāčplēša dienai.

Neizpratni manī raisa bieži dzirdētais priekšlikums Lāčplēša dienā 11. novembrī godināt visu latviešu karavīru piemiņu, neskatoties, kādas armijas formastērpos viņi bijuši ģērbti. Galvenais esot, ka varonīgi cīnījušies, vienalga, kurā pusē.

Gribu iebilst – Lāčplēša dienā pieminami tikai tie, kuri atbrīvoja Rīgu un Latviju no bermontiešiem un izcīnīja valsts neatkarību. Manas paaudzes cilvēki, kas saglabājuši atmiņā ulmaņlaiku pēdējos gadus, redzējuši sarkanarmijas tankus 1940. gadā iebrūkam Latvijā, piedzīvojuši deportācijas un okupācijas, ir spējīgi daudzmaz objektīvi atskatīties pagātnē. Cita lieta, vai šo patiesību izprot tagadējā jaunatne un tie, kuri dodas dienēt Latvijas armijā. Šajā problēmā būtu jāiedziļinās gan armijas komandējošam sastāvam, gan visai sabiedrībai.

Voldemārs Lieljaks Liepājā

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. 11. Novembris – piemiņas diena tikai Rīgas atbrīvotājiem no bermontiešiem un LATVIJAS NEATKARĪBAS cīnu dalībniekiem. Bet sāpes ir par to, ka vēl joprojām Pārdaugavā stāv simbols OKUPĀCIJAI un kolonisti mīda mūsu zemi. ĀM vēl nav vērsusies ANO par okupācijas seku novēršanu!

  2. OK. Piekrītu Jānim. WW2 latvieši cīnījās abās frontes pusēs. Krievu pusei Rīgā ir piemiņas vieta, bet latviešu pusei, tiem, kas vācu armijas rindās cīnījās par Latvijas brīvību, piemiņas vietas Rīgā nav – ir Lestenē.
    Varbūt ir vērts izveidot Rīgā atsevišķu piemiņas vietu tiem latviešu karavīriem, kuri cīnījās otrā frontes pusē, kur 8.maijā varētu pulcēties pieminēt savus kritušos tuviniekus tie, kuru senči cīnījās vācu armijas rindās. Kāpēc mums jāpiemin tikai tos, kas cīnījās Sarkanajā armijā?

  3. Cīņās ar Bemontu dzīvību zaudēja pāris tūkstošu karavīru, bet 2. pasaules kara slaktiņā Latvija pazaudēja ap 100 tūkstoši savu dēlu un meitu abās pusēs. 11. novembrī Brīvības cīņās kritušos pieminam un tas ir pareizi. Bet kā var nivelēt nesalīdzināmas lietas? 2. pasaules kara lielajiem upuriem nav pat savas piemiņas dienas. Politiķiem nav izdevīga tāda atceres diena, tāpēc visu reducē uz 11. novembri, tā faktiski ignorējot šo milzīgo upuru piemiņu. Jo neesmu dzirdējis TV un radio, ka 11. novembrī kāds atdotu godu un pieminētu 2. pasaules karā kritušos un pēckara pretošanas kustībā bojā gājušos. Vēl vairāk, ja kāds viņus mēģina atcerēties pie valsts simbola – Brīvības pieminekļa, viņš tiek apliets ar dubļiem un viņam tiek norādīts, lai iet uz kapiem pieminēt, bet valdības ministri tiek atbrīvoti no amata! Turpinām manipulēt, liekuļot un pielāgoties, tikai paši nezinām kam? Arī formāli godu atdodam! Tikai ne tiem, kas brīvības vārdā ziedoja savas dzīvības.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+