Palīdzēja kā mazdēls vecmāmiņai 0
Pirms kāda laika redakcijā saņēmām jauku vēstuli no mūsu lasītājas Silvijas Krūmiņas Tukumā ar labiem vārdiem par medicīnas nozari.
Viņa raksta: “Nokļuvu Tukuma pilsētas slimnīcas terapijas nodaļā ar “ātrajiem”. Mani ievietoja divvietīgā, saules pielijušā palātā. Telpa tīra, gaiša, kā pēc remonta. Gultā balta veļa. Telpā viss nepieciešamais slimniekam. Ārstējošais ārsts Andris Aleksīns tūlīt mani ļoti uzmanīgi un rūpīgi izmeklēja. Neizjutu diskrimināciju pret sevi daudzo gadu dēļ. Zinu, ka tā mēdz notikt! Tad veica asins analīzes un ārsts noteica ārstēšanu. Tiku tūlīt pieslēgta sistēmai.
Viss medicīniskais un tehniskais personāls ļoti iejūtīgs pret slimniekiem. Ietērpušies tīros virsvalkos un galvassegās. Katrs dara savu darbu. Viņu steidzīgā gaita liecināja par lielo darba slodzi visas dežūras garumā. Nenotika nekādas personāla kopīgas “kafijošanas”.
Arī garais koridors tīrs, gaišs ar neskaitāmām palātām abās pusēs. Tāpat sanitārais mezgls ar jaunām izlietnēm, dušas telpu un podiem.
Mani patīkami pārsteidza jauns puisis Ģirts Drunks – slimnieku izvadātājs pa tālākajiem procedūru kabinetiem.
Viņš palīdzēja man nokļūt cita korpusa rentgena kabinetā. Palīdzēja iesēsties ratiņos un ar tādu rūpību un cilvēkmīlestību ievīstīja mani drēbēs, lai neapaukstējos. Kā mazdēls vecmāmiņu. Palīdzēja izģērbties un pēc tam saģērbties atpakaļceļam. Viņš rūpējās par visiem, kam bija nepieciešama palīdzība.
Vēl dažus vārdus par slimnieku uzturu. Ēdieni garšīgi un trekni. Zupas vārītas buljonā, nevis ūdenī. Arī putras vārītas ar iespējamo piena piedevu. Protams, ēdiens kļūtu garšīgāks ar krējuma un sviesta piedevām – holesterīna vairošanai. Maize neierobežotā daudzumā no Lestenes maizes ceptuves.
Atstāju slimnīcu ar normālu veselības stāvokli, kurā ne vien zāles dziedina, bet arī personāla attieksme un tīra, sakopta vide.”
