Kultūra
Teātris un kino

Par spīti salam pabeidz “Dvēseļu puteņa” sarežģītāko filmēšanas posmu2

Publicitātes foto – Raimonds Birkenfelds

Stindzinošā aukstumā, 20 grādu salā, februāra pēdējā nedēļā beidzās trešais filmēšanas posms filmai “Dvēseļu putenis”. Tajā tika uzņemtas “Ziemassvētku kauju” un tām sekojošo “Janvāra kauju” ainas. Aukstuma dēļ tieši šis izrādījās sarežģītākais filmas uzņemšanas posms. Skarbie laikapstākļi izaicināja gan komandas, gan tehniskā aprīkojuma izturību. Filmēšanā iesaistījās aptuveni trīssimt cilvēku liela komanda, ieskaitot divus simtus brīvprātīgos masu skatu dalībniekus, kuri varonīgi salā filmējās pat desmit un vairāk stundas no vietas, portālu LA.lv informēja filma “Dvēseļu putenis” sabiedrisko attiecību vadītāja Eva Mežīte.

Lai ziemas kara ainu filmēšana noritētu veiksmīgi atbalstu sniedza Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver: “Filma “Dvēseļu putenis” ir daļa no stāsta par latviešu tautas varonības garu, par ticību Latvijas valstij un tās esamībai, kā arī par latviešu karavīru, kurš ir gatavs atdot savu dzīvību par savu valsti. Tādēļ ir gluži likumsakarīgi, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki sniedza atbalstu filmas tapšanā. Tā ir goda lieta un pat mūsu pienākums.”

“Ziemassvētku kaujas” ir ļoti nozīmīgs notikums un ne velti Aleksandrs Grīns, pēc kura romāna motīviem tiek uzņemta šī filma, ir veltījis trešdaļu grāmatas tieši tām. Filmas režisors Dzintars Dreibergs papildina: “Bija būtiski parādīt to ticību un cerību, kas valdīja starp strēlniekiem, ka tieši “Ziemassvētku kaujas” būs izšķirošais pagrieziena punkts un bija būtiski atainot pamatīgo gatavošanos šīm kaujām. Lai gan Ziemassvētku kaujās bija lieli zaudējumi, šo kara posmu vajag uztvert kā uzvaru.”

Vairāk nekā divi simti brīvprātīgie masu skatu dalībnieki, kuri piedalījās “Ziemassvētku kauju” uzņemšanā, bija atbraukuši no Ādažiem, Aizkraukles, Bauskas, Bejas, Cēsīm, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Ķekavas, Kuldīgas, Lielvārdes, Liepājas, Limbažiem, Ogres, Olaines, Ozolniekiem, Pļaviņām, Preiļiem, Rīgas, Salaspils, Saldus, Smiltenes, Talsiem, Valmieras, Vecpiebalgas, Vecumniekiem un Ventspils.

Lai iedzīvinātu strēlnieku piemiņas vietas un iedvesmotu komandu, filmas veidotājiem bija ļoti svarīgi kauju ainas uzņemt autentiskās cīņu vietās, piemēram, „Ziemassvētku kauju muzejā” Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos”, Tīreļu purvā un “Rīgas mežu” Ziemassvētku kauju piemiņas vietā.

Galerijas nosaukums

“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī.

Video var aplūkot šeit.

LA.lv