Latvijā
Sabiedrība

Juris Lorencs: Latvija uzskatāma par brīvāku valsti nekā ASV?2

Foto: Fotolia

“Skaistums ir briesmīga lieta! Briesmīga tāpēc, ka nenoteikta” – šos vārdus ar Dmitrija Karamazova muti teicis krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis.

To, ka cilvēka skaistums ir relatīva gaumes lieta, netieši apliecina neskaitāmie skaistuma konkursi, un katrs no tiem pretendē būt pats galvenais un objektīvākais – “Miss World”, “Miss International”, “Miss Universe”, “Miss Global”, “Miss Globe International” utt.

Patiesībā tā ir cīņa par ievērību, kas modernajā pasaulē ir sinonīms naudai.

Bet ne jau tikai meitenes sacenšas starptautiskos konkursos, to dara arī valstis. Februāra sākumā respektablajā laikrakstā “The New York Times” parādījās Mišelas Goldbergas komentārs “Latvija virs mums, Horvātija – zem. Trampa valdīšanas laikā Amerika vairs nav demokrātisko valstu topā”.

Izrādās, saskaņā ar nevalstiskās organizācijas “The Freedom House” jaunāko pētījumu Latvija esot uzskatāma par brīvāku valsti nekā ASV.

Pašas demokrātiskākās valstis esot Somija, Norvēģija, Zviedrija un Kanāda.

Latvija ieņem godpilno 32. vietu, tieši aiz mums seko par “demokrātijas eksportētāju” dēvētā Amerika.

Bet pastāv arī citi pētījumi, kas netieši liecina par dzīves kvalitāti vienā vai otrā zemē. Saskaņā ar organizācijas “Transparency International” vērtējumu, tā saucamo “Korupcijas uztveres indeksu”, visgodīgākās valstis pasaulē (2017. gada dati) esot Jaunzēlande, Dānija, Somija, Norvēģija, Šveice un Singapūra, savukārt “astē” velkas Āfrika un Tuvie Austrumi.

Latvija starp 180 zemēm ieņem 40. vietu. Savukārt citos pētījumos par visdrošākajām zemēm atzītas Skandināvijas valstis, arī Latvija atrodas cienījamā vietā otrā desmita vidū. Savukārt par visai nedrošām uzskata Āfrikas, Tuvo Austrumu un Karību jūras reģiona valstis.

Izrādās, tiek pētīta pat “laimes izjūta”. 2018. gadā par pasaules laimīgākajām valstīm ANO atzina Somiju, Norvēģiju, Dāniju un Islandi. Latvija ierindota 53. vietā, bet Igaunija – tikai 63. vietā. Sarak­stu noslēdz Āfrikas zemes.

Man kā fiziķim tuvāki ir eksakti izmērāmi lielumi.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda 2017. gada datiem visbagātākā (bet nepavisam ne demokrātiskākā!) valsts pasaulē ir miniatūrā gāzes lielvalsts Katara. Tās iekšzemes kopprodukts, rēķināts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, ir 125 000 ASV dolāru gadā.

Seko Makao Ķīnā, Luksemburga, Singapūra, Bruneja, Īrija un Norvēģija. Latvija ar ­27 000 ASV dolāru atrodas saraksta vidusdaļā (50. vieta), bet to noslēdz Centrālāfrikas republika ar 700 ASV dolāriem.

Iespējams, vēl objektīvāks dzīves kvalitātes rādītājs ir cilvēka dzīves ilgums. Šeit līderos ir Japāna, kur cilvēki dzīvo vidēji 84 gadus. Seko Šveice, Singapūra, Austrālija, Spānija un aukstā, bet bagātā ziemeļu zeme Islande.

Latvija atrodas saraksta vidusdaļā, pie mums cilvēka vidējais mūža ilgums ir aptuveni 75 gadi. Saraksta lejasgalā – Āfrika.

Šie pētījumi nepārprotami liecina, ka demokrātija, brīvība, tiesiska, no korupcijas brīva sabiedrība pilda cilvēku makus, dara tos veselīgākus un laimīgākus.

Visuzskatāmākais piemērs atrodas tepat kaimiņos, un tās ir Skandināvijas valstis.

Un tomēr ir skaitļi, kas šo ainu mazliet sarežģī, proti – pašnāvību skaits. Kā liecina jaunākā statistika, visvairāk pašnāvnieku ir Lietuvā. Šeit gada laikā no 100 000 iedzīvotājiem brīvprātīgi aiziet no dzīves 32 cilvēki, seko Krievija ar 31 pašnāvnieku.

Diemžēl arī Latvijai šis rādītājs ir 22, kas mūs ierindo 10. vietā pasaulē. Salīdzinoši daudz pašnāvnieku ir arī Skandināvijas zemēs.

“Vislaimīgākā” valsts Somija šajā traģiskajā statistikā ieņem 23. vietu pasaulē. Sarakstu noslēdz musulmaņu valstis un Karību jūras salas, kur ir tikai viens pašnāvnieks uz 100 000 iedzīvotājiem gadā.

Šie rezultāti visai dīvainā veidā korelē ar savulaik kompānijas “Gallup” veikto pētījumu par reliģijas nozīmi dažādu valstu iedzīvotāju apziņā.

Izrādās, visneticīgākā valsts pasaulē ir Igaunija.

Tikai 16% igauņu uzskata, ka reliģija “ir svarīga”. Līdzīgi domā zviedri, dāņi un norvēģi. Savukārt visreliģiozākās valstis ir Jemena, Etiopija, Somālija un Bangladeša. Latvija atrodas “pa vidu”, pie mums reliģija ir svarīga ap 40% iedzīvotāju.

Ja var ticēt šiem pētījumiem, tad iznāk, ka modernajā pasaulē reliģija nespēj padarīt cilvēkus ne laimīgus, ne bagātus. Un tomēr izmisuma brīdī tā spēj atturēt no pašnāvības.

Saistītie raksti

Jau pieminētais Dostojevskis citā romānā “Idiots” izsaka vēl kādu bieži citētu domu – ka “pasauli glābs skaistums”. Bet vai to glābs demokrātija, kas tiek uzskatīta par bezmaz vai universālu recepti visām pasaules vainām?

Ja pat tā dēvētajā Rietumu pasaulē tautas demokrātiskā ceļā ievēl parlamentā politiskos spēkus, kas flirtē ar autoritārismu, nobalso par neprognozējamu prezidentu (Tramps) vai neloģisko breksitu?

Atšķirībā no skaistuma, kas var patikt vai nepatikt, no politikas nav iespējams izvairīties.

LA.lv