Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā – par 44,1% mazāks nekā pērn

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Budžeta portfelis

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā šajā periodā pērn, informē Finanšu ministrijā (FM).

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk jeb par 6,2% nekā ieņēmumiem – 3,8% – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma temps FM skaidro ar ekonomikas izaugsmes tempu šogad, kas bija zemāks, nekā tas iepriekš tika plānots. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Kopumā kopbudžeta ieņēmumu puse ir par 243,9 miljoniem eiro lielāka nekā pērn un ir 6,69 miljardi eiro, kur nodokļu ieņēmumi, nodrošinot lielāko ieņēmumu pieaugumu, ir palielinājušies par 218,8 miljoniem eiro jeb 4,4%. Nodokļu ieņēmumi ir par 0,5% mazāki, nekā tika plānots iekasēt likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” deviņu mēnešu periodā. Būtisko pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu plāna neizpildi daļēji kompensē akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu iekasēšana virs plānotā.

Zemāki šā gada ekonomikas pieauguma tempi, nekā iepriekš prognozēts, kā arī lielāks piešķirto termiņa pagarinājumu apmērs un PVN aktuālais parāds skaidro arī PVN deviņu mēnešu ieņēmumu plāna neizpildi par 60 miljoniem eiro jeb 4,1%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, PVN ieņēmumi ir pieauguši par 37,5 miljoniem eiro jeb 2,7%. Tas skaidrojams ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos, pieaugot kopējai darījumu vērtībai, norāda FM pārstāvji.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada deviņiem mēnešiem, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga par 62,5 miljoniem eiro jeb 4,3% un IIN par 44,1 miljonu eiro jeb 4,4%. Taču ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts speciālajā budžetā deviņos mēnešos iekasēti par 6,2 miljoniem mazāk, nekā plānots. Savukārt IIN iekasēts par 3,9 miljoniem eiro virs deviņos mēnešos plānotā. Darba devēju iesniegtie ziņojumi par nodarbināto ienākumiem atskaites periodā liecina, ka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ienākumi palielinājušies par 7%.

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 17,5 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots, un par 32 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem, kur iekasēts par 18,3 miljoniem eiro jeb 6,1% virs plānotā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoms pārskata periodā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir pieaudzis par 9,5%. FM pārstāvji atzīmē, kā arī NĪN ieņēmumu pieaugums par 6,6 miljoniem eiro jeb 4,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, kas iekasēti par 7,5 miljoniem eiro jeb 5% virs plānotā.

Kopbudžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos veidoja 6,51 miljardu eiro, kas ir par 382,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Tostarp izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 132,8 miljoniem eiro jeb 7,4%, kur izdevumi pensijām palielinājās par 40,5 miljoniem eiro jeb 3,1%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem minēto grozījumu dēļ likumdošanā, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem, pieauga par 92,3 miljoniem eiro jeb 19,7%.

Savukārt tēriņi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem šā gada deviņos mēnešos ir kāpuši par 110 miljoniem eiro jeb 8,3%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā bija par 48,4 miljoniem eiro jeb 7% augstāki, savukārt pašvaldību budžetā – par 61,5 miljoniem eiro jeb 9,7%. Izdevumu kāpums saistāms ar 2015.gada 1.janvāri, kad minimālā darba alga tika paaugstināta no 320 eiro uz 360 eiro.

Izdevumu kāpumu subsīdijām un dotācijām, kas šā gada deviņos mēnešos palielinājās par 53,1 miljonu eiro jeb 4,5%, galvenokārt skaidro izdevumu pieaugums veselības aprūpei par 25,3 miljoniem eiro, kā arī sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumu izdevumu segšanai par 23,9 miljoniem eiro. Tāpat jāpiemin par 48,3 miljoniem eiro jeb 6,2% lielāki tēriņi precēm un pakalpojumiem, kas saistāmi ar izdevumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai šā gada pirmajā pusē, augstākiem izdevumiem Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī lielākiem tēriņiem valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Taču, kamēr valsts budžetā vērojama bilances pasliktināšanās par 158,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, tad pašvaldību budžetos bilance uzlabojās par 19,8 miljoniem eiro, pieaugot no 15,7 miljoniem pērn līdz 35,5 miljoniem eiro šogad, kas galvenokārt saistāms ar būtisku kapitālo izdevumu samazinājumu par 36,3 miljoniem eiro jeb 11,3% šā gada janvārī-septembrī. Izdevumu samazinājums skaidrojams ar pašvaldību mazākiem tēriņiem ES fondu līdzfinansētajiem projektiem, noslēdzoties 2007.-2013.gadu plānošanas periodam.

FM informē, ka atbilstoši jaunākajam 2015.gada budžeta izpildes novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaugs vēl straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, tādējādi gada nogalē veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Kā ziņots, šī gada deviņos mēnešos VID administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% – budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 54,84 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada deviņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 5,538 miljardi eiro, bet deviņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 5,593 miljardi eiro.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+