Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Pārsteidz Centrāltirgus garšas


vestnieki_db_5

“Šeit ir ļoti labi augļi un zivis, to es jums varu apliecināt,” vakar, apskatot Rīgas Centrāltirgu, atzina Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici. Vakar Latvijā rezidējošie vēstnieki tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kā arī uzklausīja informāciju par drošības situāciju un tūrisma iespējām Rīgā.


Centrāltirgū vēstniekus sagaidīja meitenes un puiši tautastērpos, piedāvājot iemalkot uzsildītu augļu kompotu, melno balzamu vai nogaršot sieru, gaļas un zivju uzkodas. Dž. Polici teica, ka viņa sieva reizēm iepērkas Centrāltirgū – te atrodami svaigi produkti plašā izvēlē. “Centrāltirgus ir arī interesanta vieta arhitektūras baudīšanai,” piebilda Itālijas vēstnieks. Savukārt Īrijas vēstnieks Latvijā Aidans Kirvans atzina, ka Centrāltirgū ir plašas pārtikas izvēles iespējas, jo sevišķi plašs šeit esot zivju klāsts. Centrāltirgus ir viena no pirmajām vietām, uz kurieni viņš ved savus viesus. Norvēģijas vēstnieks Jans Grevstads teic, ka tirgū var nopirkt svaigas lietas, tas ir labi iekārtots un arī viņš saviem viesiem to vienmēr izrāda. “Tirgus ir liela Rīgas priekšrocība, taču tam varētu būt labāks mārketings. Tūristi no Norvēģijas, kas Rīgā ierodas nedēļas nogalēs, bieži par to nezina,” sacīja J. Grevstads.

Ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjus ar Centrāltirgus vēsturi un attīstības vīziju vakar iepazīstināja tā valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

 

Nīderlandes konsuls Latvijā Kornēliss Grēnevelds prezentācijas laikā uzdeva visvairāk jautājumu. Pēcāk diplomāts atzina, ka viņam ir idejas, kā Nīderlande varētu piedalīties investīciju projektos Centrāltirgū, taču pagaidām viņš tās sīkāk neizpauda.

 

Vēstnieki apmeklēja arī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) videonovērošanas centru, kurā viņiem pastāstīja par centra iespējām. Norvēģijas vēstnieks interesējās, vai pirms videonovērošanas centra izveides sabiedrībā bijušas debates par tā ietekmi uz cilvēku privāto dzīvi. RPP tūrisma policijas nodaļas vadītājs Andrejs Aronovs atbildēja, ka par to bijušas politiskas diskusijas, taču, veidojot videonovērošanas centru, ņemta vērā citu ES pilsētu pieredze. A. Aronovs pastāstīja, ka videonovērošanas kameras pašvaldības policijai palīdz ātrāk reaģēt uz huligāniskām darbībām. Piemēram, pamanot kautiņu, policijas ekipāžas notikuma vietā Vecrīgā var ierasties pat minūtes laikā. Čehijas vēstnieks Pavols Šepeļāks jautāja, vai novērošanas kameras palīdzējušas atklāt arī policistu pārkāpumus, atsaucoties uz to, ka savulaik Prāgā, saņemot kukuli, pieķerta augsta vietējās policijas amatpersona. Uz šo jautājumu A. Aronovs atbildēja apstiprinoši, kā arī piebilda, ka novērošanas kameras ir arī RPP transportlīdzekļos, kā arī iecirkņos, kas savukārt policijai dod iespēju objektīvi izskatīt sūdzības.

Rīgas domē vēstnieki noklausījās prezentāciju par drošības situāciju Rīgā. Visbiežāk dažādās situācijās ar RPP saskārušies Lielbritānijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas un Krievijas pilsoņi. Lielbritānijas vēstnieks Endrjū Sopers vēlāk atbildēja, ka lielākā daļa Lielbritānijas tūristu Rīgā laiku pavada labi, bet pārpratumos iekļūst neliels skaits britu. Viņš arī paslavēja to, ka daudzi RPP darbinieki zina angļu valodu, kas vieglāk palīdz risināt problēmsituācijas. Tikmēr Somijas vēstniece Maria Serēniusa pauda prieku, ka Rīgā esot atrisināta problēma ar zādzībām no kredītkartēm, ar ko pirms trim gadiem bieži saskārušies Somijas pilsoņi. Taču tagad vēstniecei rūpot jautājums par kabatzādzībām, par kuru pieaugumu viņa dzirdējusi no savas valsts pilsoņiem. A. Aronovs atbildēja, ka šo jautājumu palīdzot risināt pilsētā izvietotās novērošanas kameras.

 

Zviedrijas vēstnieks Mats Stafansons interesējās par to, kā Rīgas dome gatavojas 16. martam un vai nav bažas, ka šeit ieradīsies labējie radikāļi no ārvalstīm.

 

Rīgas mērs Nils Ušakovs atbildēja, ka 16. martā katru gadu dome sadarbojas ar Drošības policiju un Valsts policiju. Viņš skaidroja, ka par 16. marta pasākumu atļaušanu lēmumi tiek pieņemti, vēlākais, astoņas dienas pirms to norises. “Šogad riski ir augsti. Iepriekšējos gados, kad riski bija mazāki, mēs gājienus aizliedzām,” teica N. Ušakovs, piebilstot, ka par gājiena atļaušanu bieži gala lēmumu pieņem tiesa.

Vēstnieki Rīgas mēru iztaujāja arī par izglītības jautājumiem, nesakārtotajām pilsētas teritorijām, kā arī pavasarī Rīgā paredzēto Baltijas praidu. Diplomāti tika iepazīstināti ar Rīgas tūrisma piedāvājumu – kā vietu, kur baudīt dažādas garšas, kā arī tuvākajiem pasākumiem pilsētā.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +2.2
Alūksne -1.1
Daugavpils +0.1
Saldus +5
Liepāja +6.4
Jelgava +2
Ventspils +5.9
Limbaži +3
Madona +0
Rēzekne -1
Draugiem Facebook Twitter Google+