Latvijā
Politika

Partijas “iepauzē” ar valdības veidošanu 1


“Kopējās izmaksas varētu būt pat vēl lielākas,” teica “AP” pārstāvis Juris Pūce.
“Kopējās izmaksas varētu būt pat vēl lielākas,” teica “AP” pārstāvis Juris Pūce.
Foto: Zane Bitere/LETA

Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa Bordāna (JKP) piedāvātajā valdības deklarācijā iekļautās ieceres valsts budžetam prasītu aptuveni divus miljardus eiro. Vairums potenciālo koalīcijas partneru uzskata, ka šādus tēriņus Latvija nevar atļauties. Partijām nespējot vienoties par to, kur ņemt papildu līdzekļus vai no kurām iecerēm atteikties, vakar valdības veidošanā tika izsludināts pārtraukums līdz šodienai, lai dotu laiku premjera kandidātam sagatavot savu redzējumu.

Ministriju aprēķini liecina, ka Bordāna deklarācijā iekļauto plānu īstenošanai būtu nepieciešami vairāki simti miljonu eiro no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

Minimālās pensijas palielināšana līdz 200 eiro prasītu 534 miljonus eiro. Ģimenes valsts pabalsta palielināšana (līdz 50 eiro par pirmo, 100 par otro un 150 par trešo un nākamajiem bērniem) prasītu 252,7 miljonus eiro. Pensiju neapliekamā minimuma noteikšana 500 eiro apmērā – 50 miljonus eiro (tostarp 40 miljonus no pašvaldību budžetiem), bet IIN neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro prasītu pat 500 miljonus eiro. Vēl 159 miljoni būtu nepieciešami, lai izpildītu solījumus veselības aprūpes finansējuma palielināšanā, vēl 223 miljoni ārstu algu palielināšanai līdz 1700 eiro un 125 miljoni medmāsu algu palielināšanai līdz 800 eiro (uz rokas). Zinātnes finansējuma noteikšana 1,5% apmērā no IKP nākamgad prasītu papildu 306,5 miljonus eiro, bet primārā mājokļa atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa – 33 miljonus eiro.

“Kopējās izmaksas varētu būt pat vēl lielākas, jo ministrijas izvērtējušas tikai daļu no deklarācijā iekļautajiem plāniem. Vēl nav vērtētas apņemšanās celt skolotāju un tiesnešu algas, OIK likvidācijas ietekme uz budžetu un citi jautājumi. Taču jau tagad ir skaidrs, ka mūsu valsts šādus izdevumus nevar atļauties pat četru gadu griezumā,” pēc koalīcijas veidotāju tikšanās teica “AP” pārstāvis Juris Pūce.

Arī Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka JKP piedāvājumā par valdības darbiem ierakstīti neizpildāmi solījumi, kuru īstenošanai būtu nepieciešami vismaz 1,7 miljardi eiro, bet nav īstas atbildes par to, kur ņemt šādus līdzekļus.

Arī “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzskata, ka prioritāšu pārskatīšana ir neizbēgama: “Tagad sāksies īstais valdības veidošanas darbs. Esam sapratuši, cik kas maksā, un to, ka visas ieceres nevarēsim atļauties. Tagad gaidīsim premjera kandidāta redzējumu. Tas ir katras valdības atbildīgākais izaicinājums – izvēlēties, kam tiks mazāk un kam vairāk.”

“KPV LV” pārstāvji jo­projām pauž pilnu atbalstu Bordānam, bet arī viņi kļuvuši piesardzīgāki.
Saistītie raksti

“Pār valdības veidošanas procesu patiešām savilkušies melni mākoņi. Taču mēs solījām atbalstīt Bordāna kungu valdības veidošanas procesā un to arī darīsim. Nesteigsimies ar kādiem radikāliem paziņojumiem, vispirms sagaidīsim viņa skaidrojumu par to, kur ņemt finansējumu deklarācijas punktu īstenošanai,” teica “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems. Līdz šāda skaidrojuma saņemšanai viņš izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai Bordāna deklarācija ir izpildāma. Vienlaikus gan Gobzems atzina, ka viņa personīgajā ieskatā šādā valdības dokumentā nevajadzētu būt vairāk prioritātēm, “cik uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt”.

Bordāns gan joprojām redzot “sadarbības potenciālu” valdības veidotāju starpā un pauda pārliecību, ka kopējā sarunu virzība vedot tuvāk valdības sastādīšanai. Komentējot izskanējušos viedokļus par JKP piedāvājuma pārāk lielajām izmaksām, premjera amata kandidāts norādīja, ka valdības deklarācijas projektā ir iekļauti arī kolēģu solījumi. Vienlaikus viņš pieļāva iespēju, ka varētu pārskatīt atsevišķu plānu īstenošanas termiņus.

LA.lv