Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2013
Drukāt

Pāvests Francisks sāk šķetināt Vatikāna bankas noslēpumus un skandālus


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Savas darbības dēļ Vatikāna banka bieži dēvēta par pasaules slepenāko banku. Pēdējos gados tā bijusi iesaistīta virknē korupcijas un naudas atmazgāšanas skandālu, kā dēļ apturēta arī tās darbība Eiropas Savienības teritorijā.

 

Tagad, lai pārskatītu bankas darbību un mēģinātu to padarīt caurskatāmāku, Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks izveidojis īpašu komisiju, kuras uzdevums būs izmeklēt bankas darbības un par atklājumiem ziņot pāvestam personīgi.

 

Acis bankas iekšienē

Kad martā Francisks kļuva par pāvestu, viņš paziņoja, ka grib izveidot “trūcīgu baznīcu trūcīgiem cilvēkiem”. Tad arī sākās minējumi, ka viņš varētu aktīvi revidēt virknē skandālu iesaistīto Vatikāna banku. Tagad šie izteikumi pieņēmuši reālas aprises, un Franciska jaunizveidotajai komisijai dots uzdevums panākt, lai banka darbojas saskaņā ar baznīcas misiju, informē raidsabiedrība BBC. Komisija gan nav pilnvarota vadīt banku vai ieviest tajā reformas. Tās uzdevums ir vākt informāciju par līdz šim slepenās finanšu iestādes darbībām un par tām nekavējoties ziņot pāvestam personīgi.

Francisks uzdevis komisijai, kas sastāvēs no pieciem cilvēkiem, vākt ar bankas darbību saistītos dokumentus un intervēt tās darbiniekus. Pāvests arī uzsvēris, ka Vatikāna bankas tradicionālās prasības pēc slepenības nedrīkst kavēt komisiju informācijas iegūšanai.

Vārdā neminēti avoti Vatikānā interneta vietnei “National Catholic Reporter” stāstījuši, ka komisijas sastāvu Francisks izvēlējies personīgi. Tie esot cilvēki, kuriem pāvests uzticoties un kas augstā godā turot morāles un taisnīguma principus. Turklāt jūnija sākumā Francisks bankas vadības augstā postenī iecēla kādu garīdznieku, kurš, kā stāstījuši pāvestam tuvu stāvoši cilvēki, būšot “viņa acis bankas iekšienē”.

Vatikāna banku jeb Reliģisko darbu institūtu (IOR) 1942. gadā izveidoja pāvests Pijs XII, piešķirot tai uzdevumu uzraudzīt Vatikāna finanses. Šobrīd šī finanšu iestāde darbojas simt valstīs un apkalpo 33 tūkstošus kontu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni astoņi miljardi dolāru un kas galvenokārt pieder Vatikāna darbiniekiem, priesteriem, mūķenēm un labdarības organizācijām.

 

Grib noņemt 
kauna traipu

Savas 71 gada ilgās pastāvēšanas vēsturē Vatikāna bankas darbība bieži bijusi saistīta ar slepeniem darījumiem un skandāliem. 1982. gadā pēc tam, kad bankrotēja tobrīd viena no lielākajām Itālijas bankām “Banco Ambrosiano”, kuras lielākais akcionārs bija tieši Vatikāna banka, pie kāda Londonas tilta pakārts tika atrasts “Banco Ambrosiano” vadītājs Roberto Kalvi. Kaut oficiāli tā tika atzīta par pašnāvību, šī lieta tomēr saglabājas mīklaina.

Vēl nesen tika aizturēts kāds turīgs Itālijas advokāts, kurš apkrāpis virkni apdrošināšanas kompāniju un savu laupījumu glabājis tieši Vatikāna bankā. Tāpat pēdējās nedēļās noskaidrojās, ka Itālijas priesteris Nunsio Skarano no Vatikāna bankā glabātās labdarībai paredzētās naudas paņēmis pusmiljonu eiro, lai segtu savu hipotekāro kredītu.

2010. gadā Itālijas galvaspilsētas Romas miertiesneši lēma iesaldēt Itālijas bankās turēto Vatikānam piederošo naudu 33 miljonu dolāru apmērā. Kaut gadu vēlāk piekļuve šai naudai tika atjaunota, joprojām turpinās kriminālizmeklēšana pret Vatikāna bankas bijušajiem vadītājiem. Arī ES vēl pagaidām nesteidzas Vatikāna banku svītrot no to finanšu iestāžu saraksta, kuras tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanu.

Franciska priekšgājējs pāvesta amatā Benedikts XVI mēģināja reformēt Vatikāna banku. Tiesa, viņa darbības nedeva cerētos rezultātus, un vairāki apskatnieki minējuši, ka tieši bankas dēļ Benedikts izlēmis atteikties no pāvesta amata.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+