Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Saeimai vajadzētu ņemt piemēru no pašvaldībām un iesaldēt deputātu algas (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija gatavojas iesniegt likumprojektu, lai iesaldētu deputātu algu pieaugumu. “Ir virkne likumu, kas faktiski netiek pildīti, bet parlaments par to neliekas ne zinis, bet likumu par algu celšanu gan gatavi pildīt obligāti, lai vai kāda būtu budžeta situācija,” ironizēja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Tādēļ LRA deputāti pēc konsultācijām ar juristiem sagatavojuši grozījumus Vienotā atalgojuma sistēmas likumā, lūdzot uz nākamo gadu Saeimas deputātu un parlamenta darbinieku algas saglabāt pašreizējā līmenī.

 

Sistēma sevi neattaisno

Tomēr manis aptaujātie pārējo Saeimas frakciju pārstāvji LRA priekšlikumu vērtēja skeptiski. Taču vienlaikus vairāki no viņiem atzina, ka pašreizējā vienotā atalgojuma sistēma, kas paredz deputātu mēnešalgu piesaisti vidējai algai, esot nepiemērota un būtu jāmaina.

“Daudzas lietas ir stipri pārspīlētas un balstītas uz emocijām, nevis vēsu saprātu. Mums vajadzētu nevis tēlot labiņos un uz gadu nepacelt algas, bet godīgi atzīt, ka šī sistēma nestrādā, un to mainīt,” teica Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).

Līdzīgu viedokli pauda arī “No sirds Latvijai!” pārstāvis Ringolds Balodis. “Tas ir kā aiz kokiem neredzēt mežu. Saasināti diskutējot par algām, netiek pamanītas daudz sāpīgākas vainas ar Saeimas kapacitāti. Priekšlikumi par algu pieauguma apturēšanu izvēršas par kaut kādu deputātu paššaustīšanos. Iesaldējot problēma tiks vienkārši paslaucīta zem paklāja. Nav normāli, ka ierēdnim vai valsts uzņēmuma vadītājam var būt 4000 eiro alga,” sacīja Balodis.

Kad 2010. gadā vienotā atalgojuma sistēma tika ieviesta, deputāti acīmredzot cerēja, ka atraduši loģisku pamatojumu regulārai algu celšanai – vairs nebūtu katru gadu par to jālemj balsojumā, riskējot izraisīt sabiedrības dusmas. Sak, kamēr valstī celsies vidējā alga, deputāts varēs klusi sēdēt un vērot, kā uzlabojas situācija arī viņa privātajā kontā. Taču dzīvē cerības nepiepildījās. Krīzes laikā deputāti solidaritātes vārdā algas bija iesaldējuši, bet, kopš tās atkal ir atvērtas indeksācijai, katru gadu algas palielināšanas brīdī parlamentārieši nonāk kritikas krustugunīs. Deputātu piesaukto vidējās algas pieaugumu sabiedrība neuzskata par pamatotu iemeslu algas celšanai. Turklāt algas celšanai par pamatu tiek ņemti aizpagājušā gada dati, bet Latvijas strauji mainīgās ekonomikas apstākļos tikmēr jau var būt pienākusi kārtējā krīze. Un, ja tad budžets tiek apcirpts un valsts sektorā strādājošajiem jāsavelk josta, deputāti vēl mierīgi varētu gulēt uz vecajiem lauriem.

 

Ņemt piemēru no pašvaldībām

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecībā pret vidējo algu attiecas ne vien uz Saeimas deputātiem, bet arī premjeru, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju. Visām šīm amatpersonām alga tiek paaugstināta, ja augusi ir vidējā alga valstī.

Taču attiecībā uz pašvaldību deputātiem un domju priekšsēdētājiem pastāv nedaudz citāda kārtība. Parlamentāriešiem pēc formulas “vidējā alga reiz indekss” automātiski tiek noteikts algas apmērs, bet pilsētu un novadu domēm pēc līdzīgas formulas tiek noteikti atalgojuma griesti. Tādēļ katrai pašvaldībai ik gadu, apstiprinot savu budžetu, jāpieņem atsevišķs lēmums, vai tā tobrīd var palielināt algas tā brīža griestu ietvaros. Vairāki deputāti atzina, ka Saeima šajā ziņā varētu ņemt piemēru no pašvaldībām un sistēmā noteikt algas griestus, nevis tās apmēru.

“Pašvaldību prakse izklausās ļoti loģiska, un pagaidām neredzu iemeslu, kādēļ līdzīgu kārtību nevarētu attiecināt arī uz Saeimu,” sprieda deputāts Imants Parādnieks (NA). Viņaprāt, līdz sistēmas uzlabošanai kā pagaidu risinājumu varētu atbalstīt arī LRA priekšlikumu iesaldēt algas. “Taču algu atstāšana līdzšinējā līmenī būtu jēdzīga tikai tad, ja ietaupītie 0,7 miljoni tiktu novirzīti demogrāfijas iniciatīvām. Tieši šāda summa būtu nepieciešama, lai no nākamā gada 1. maija daudzbērnu ģimenes varētu saņemt atlaidi pasažieru vilciena maršrutos,” piebilda 
Parādnieks.

Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, liela daļa pašvaldību vadītāju atalgojums ir krietni zem pieļaujamajiem griestiem. Arī nākamgad nekādu īpašo palielinājumu tās neesot plānojušas. “Saņemt maksimālo pieļaujamo būtu nepieklājīgi pret pārējiem domē strādājošajiem, jo viņiem alga būtu vairākas reizes mazāka. Saistībā ar minimālās algas celšanu plānojam nākamgad nedaudz palielināt algu visiem domes darbiniekiem – vai nu vienkārši pielikt katram 10 eiro, vai palielināt algu par 3%, lai saglabātu proporcionalitāti,” teica Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (“Vienotība”). Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA) informēja, ka alga varētu tikt palielināta tikai vismazāk atalgotajiem pašvaldības darbiniekiem – strādniekiem, naktssargiem, sētniekiem un tamlīdzīgi.

 

Āboltiņa: “Šis nav krīzes budžets”20150924194045_7818

No manis uzrunātajiem Saeimas deputātiem visnegatīvāk LRA priekšlikumu iesaldēt algas vērtēja “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

“Lēmums par deputātu algu iesaldēšanu ir liels populisma vilnis, bet tas neatrisinās nevienu no jautājumiem, kam šobrīd akūti trūkst līdzekļu – ne pensiju indeksāciju, ne skolotāju algas, ne ko citu. Ja gribam politikā redzēt jaunus, talantīgus un spējīgus cilvēkus, tad jādomā arī par atalgojumu. Atgādināšu, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad tika samazinātas algas un pensijas, arī Saeimas deputāti uz vairākiem gadiem iesaldēja savas algas. Bet šis nav krīzes budžets, kaut arī aicinām ministrijas samazināt savus izdevumus,” teica Āboltiņa. Viņa arī atgādināja, ka Augstākās padomes deputātiem, kas balsojuši par Latvijas neatkarību, pensijas netiek indeksētas, bet gan piesaistītas Saeimas deputāta atalgojumam. “Ja parlamentāriešu alga tiks iesaldēta, cietīs arī neatkarības deklarācijas pieņēmēji, no kuriem daudziem pensija ir galvenais ieņēmumu avots. Esmu jau saņēmusi vairākus satrauktus zvanus no šiem cilvēkiem,” teica Āboltiņa. Viņasprāt, Saeimas budžetā varētu atrast citas ietaupījuma iespējas. Piemēram, pārvērtēt, cik pamatota ir piemaksa par Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem, darbu prezidijā, komisiju vai frakciju vadīšanu. Tāpat parlaments varētu samazināt komandējumu skaitu un lielus pirkumus.

 

Uzziņa

Vidējās algas aprēķināšanas kārtība

Katru ceturksni Centrālās statistikas pārvaldes izlasē iekļautie uzņēmumi pa mēnešiem sniedz datus par darbinieku kopējo darba samaksu. Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā. 2015. gadā katru ceturksni tiek apsekoti vairāk nekā 7 tūkstoši respondentu.

Vidējā alga Latvijā: 2012. gadā 685 eiro; 2013. gadā 716 eiro; 2014. gadā 765 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Saeimai vjadzētu ņemt piemēru no Slovākijas parlamenta,kurš jau no 2013.gada ne tikai palielināja ienākuma nodokli uzņēmumiem un turīgajiem iedzīvotājiem,bet arī apstiprināja papildu ienākumu nodokli 5% apmērā visu politiķu,tostarp prezidenta,likumdevēju un ministru,algām. Skat.Slovākijas parlaments apstiprina nodokļu palielināšanu uzņēmējiem un turīgjiem iedzīvotājiem”,Diena,14.janvāŗis 2013. LETA/AFP,2012.g.5.decembris.

  2. Viņiem algas mazas?ta pie velna.apkart visur no valdibas vienas cucibas vien.sponsore kaut kadus beglus vel.un grib lai te berni dzimtu.tfu nosplaujos uz sito valdibu.pareizi ari dara ka dzemde uk.driz te mirstiba bus 99% .dzimstiba 1%

  3. Nerakstiet muļķības,jo pašvaldībās arī aug algas un štati….viņu darbinieki dzīvo zaļi salīdzinot ar tautu un 100 latniekiem.Vienalga kāda ir formula,to var pielāgot un saņemt sēžot un drusku kustinot smadzenes.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+