Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Pirmā pasaules kara simtgades turpinājums

Karamuz15_5

Kā atgādinājums, ka arī šogad atzīmējama Pirmā pasaules kara notikumu simtgade, klajā nākusi “Latvijas Kara muzeja gadagrāmata XV”.

Atšķirībā no citu gadu izdevumiem, gadagrāmatas XV izdevumā šoreiz apkopoti 2014. gada jūnija beigās Rīgā notikušās starptautiskās konferences “Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā (1914 – 1918)” referāti.

Konferencē 2014. gadā piedalījās vēsturnieki no 10 valstīm. Tamdēļ nav brīnums, ka Kara muzeja gadagrāmatā no 23 ievietotajiem rakstiem 10 ir angļu valodā, protams, ar īsu kopsavilkumu latviski. Autori ir latviešu, igauņu, krievu, vācu, poļu, britu, franču vēsturnieki. Āķis ir tajā, ka notikumi Austrumu frontē Rietumeiropas vēsturnieku aprindās līdz šim samērā maz aplūkoti, un tātad tiem atsevišķās detaļās interesanti. Savukārt latvieši līdz šim pārsvarā pētījuši vien to, kas attiecas uz strēlniekiem, mazāku vērību pievēršot plašākam kontekstam. Šajā ziņā, starp citu, labu iespaidu atstāj igauņu vēsturnieki, kas pievērsušies britu zemūdeņu darbībai Baltijas jūrā 1914. – 1918. gadā un tāpat, iespējams, pirmajai specializētai radioizlūkošanas stacijai pasaulē, ko Krievijas armija iekārtoja Igaunijas teritorijā – Spithami pussalā 70 km no Tallinas.

Krājumā atrodami raksti, kas stāsta par latviešiem – Krievijas armijas kara ārstiem Pirmā pasaules kara laikā, vēlākajiem militārās medicīnas aizsācējiem Latvijas armijā; atainotas cīņas par Rīgas līča kontroli; 1915. gada vācu militāro operāciju Kurzemē. Savukārt franču vēsturnieks Žiljēns Gelēns pētījis Francijas sabiedrības, kā arī franču militārās vadības uzskatu evolūciju attiecībā uz Baltijas reģionu un latviešu karavīriem.

Vācu vēsturnieks Jans Kusbers gadagrāmatā analizējis pārmaiņas, kādas karš ienesa Rīgā un pilsētas iedzīvotāju dzīvē.

Balstoties latviešu avīzēs, skatīta arī propaganda, kāda 1914. – 1916. gadā latviešu presē vērsās pret vāciešiem, veidojot viņu “civilizēto barbaru” tēlu. Tā bija problēma, kā sabiedrībai izturēties pret vācisko, jo vācu kultūras iespaids latviešu kultūrā tomēr bija ļoti liels. Mazpētīta lappuse tāpat ir vācu kultūrpolitika okupētajā Kurzemē 1915. – 1918. gadā.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+