Latvijā
Politika

Māris Antonevičs: “Plusos” tikai divas partijas0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām var paskatīties dažādi. Protams, var uzreiz ķerties klāt kaut kādai kopējo Eiropas Savienības tendenču vērtēšanai, bet tā drīzāk būtu spekulācija, jo atšķirība starp 28 ES dalībvalstīm ir būtiska gan ekonomiski, gan politiski, gan ģeogrāfiski, gan citos raksturojumos.

Protams, tagad modē runāt par “labējā populisma” vilni, cenšoties zem tā palikt it kā līdzīgas ievirzes partijas dažādās Eiropas valstīs.

Tajā pašā laikā katrai no tām tomēr ir sava specifika.

Starp citu, Latvija šajā ziņā ir labs rādītājs, kaut vai salīdzinot, kas pie mums skaitās “sociāldemokrāti” (“Saskaņa”), cik neparasti uz pārējās Eiropas fona izskatās mūsu zaļie un cik neparasta kompānija kopā ar “Jauno Vienotību” mīņājas pie Eiropas Tautas partiju grupas sliekšņa (Zaļo un zemnieku savienība, Jaunā konservatīvā partija un pat “KPV LV”).

Tāpēc lai nu paliek kopējās tendences savos Briseles augstumos, jo uz EP vēlēšanām var skatīties šaurāk. Kā janvārī intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Universitātes politologs Daunis Auers: “EP vēlēšanas ir vēl viena iespēja parādīt savu attieksmi pret partijām un politisko sistēmu. Tā notiek arī citur Eiropā. Tagad Latvijā ir izveidota jauna valdība. EP vēlēšanas ir maijā, tātad vēlētājiem būs iespēja izteikt savu vērtējumu par pirmajiem četriem valdības darba mēnešiem.”

Tik tiešām, starp pēdējām Saeimas vēlēšanām un EP vēlēšanām šoreiz bija ļoti īss laika sprīdis. (Nākamreiz tā vairs nebūs, jo Saeimu vēlam ik pēc četriem gadiem, bet EP – ik pēc pieciem.) Tam vajadzētu nozīmēt, kā dzied “Prāta vētra”: “Manās atmiņās tas viss vēl ir dzīvs…”

Un te nu viena interesanta, no tvitera “nošpikota” tabuliņa, kas parāda, kāda ir atšķirība starp abām vēlēšanām par sarakstiem nodoto balsu ziņā. Patiesībā tā ir graujoša.

“Jaunā Vienotība” (124 193 EP un 56 542 Saeimas vēl.)= +67 651

“Saskaņa” (82 604 EP un 167 117 Saeimas vēl.)= -84 513

Nacionālā apvienība (77 591 EP un 92 963 Saeimas vēl.)= -15 372

“Attīstībai/Par” (58 763 EP un 101 685 vēl.)= -42 922

Latvijas Krievu savienība (29 546 EP un 27 014 Saeimas vēl.)= +2532

Latvijas Reģionu apvienība (23 581 EP un 35 018 Saeimas vēl.)= -11 437

Zaļo un zemnieku savienība (25 252 EP un 83 675 Saeimas vēl.)= -58 423

Jaunā konservatīvā partija (20 595 EP un 114 694 Saeimas vēl.)= -94 099

“Progresīvie” (13 705 EP un 22 078 Saeimas vēl)= -8373

“KPV LV” (4362 EP un 120 264 Saeimas vēl.)= -115 902

Kā redzams, ir tikai divas partijas, kas ir “plusos” – vispirms, protams, EP vēlēšanu līdere “Jaunā Vienotība”, kā arī nedaudz LKS. Visām pārējām “mīnusi”, bet jo īpaši iespaidīgi tie ir ZZS, “Saskaņai”, JKP un, protams, “KPV LV”.

Protams, jāņem vērā objektīvais faktors – 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 925 (54,55% no balsstiesīgajiem), bet EP vēlēšanās 474 390 (33,60%) Latvijas pilsoņu. Tātad gandrīz uz pusi mazāk. Taču, kā vienmēr tiek uzsvērts – arī neiešana uz vēlēšanām ir attieksmes paušana.

Bet ko tas nozīmē? Vispirms jau to, ka vēlētāju lojalitāte konkrētai partijai ir ļoti zema.

Neviens nav pasargāts no silta kabineta pēkšņi nonākt uz ielas, taču tikpat labi var notikt arī otrādāk.

Un kā te lai neatceras, cik plati krūtis izgriezuši pērn savos kongresos uzstājās ZZS līderi, jūtot, ka kļuvuši par dominējošo politisko spēku valstī. Taču tagad tā jau otrās vēlēšanas pēc kārtas rāda lejupslīdošu inerci. Turklāt šoreiz nevarētu teikt, ka ZZS pret Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu izturējusies nevērīgi, jo sarakstā tika iekļauti vairāki apvienības politiskie “dārgumi” ar Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā.

Dažādiem politikas vērtētājiem patīk vilkt vēsturiskas paralēles un pēdējos gados jau nepieklājīgi bieži tika izteikts pieņēmums, ka “Vienotību” visdrīzāk gaida tas pats liktenis kā iepriekš “Latvijas ceļu” un Tautas partiju – lēna aiziešana pa skuju taku. Taču nu jau līdzīgas prognozes draud pielipt ZZS.

Taču arī jaunās valdības pirmo darbu vērtējums, kā to bija iedomājies politologs D. Auers, šajos rezultātos īsti nenolasās. Var jau spriest, ka daudzi novērtējuši “Jaunās Vienotības” apņēmību kā pašlaik mazākajai parlamentā pārstāvētai partijai uzņemties Ministru kabineta vadīšanu un Krišjāņa Kariņa ziedošanos, atsakoties no ērtās Briseles deputāta dzīves.

Saistītie raksti
Tomēr koalīcijas partiju sniegums ir pārāk atšķirīgs – no ļoti laba un ciešama, līdz… briesmīgam.

Vēlētājiem ir bijuši savi kritēriji, un, iespējams, tur nemaz nav dziļāka politiska vēstījuma. Ja nu vienīgi atdzīvinātais “Vienotības” 2010. gada reklāmsauklis: “Dombrovskim jāturpina strādāt!”

LA.lv