Pompeju nabagi ēda žirafes gaļu 0
Analizējot pēdējos desmit gados senās Romas pilsētas Pompeju drupās atrastās arheoloģiskās liecības, amerikāņu zinātnieki nākuši pie slēdziena, ka mūsu ēras 79. gadā Vezuva izvirduma laikā bojāgājušās pilsētas tavernās standarta ēdienu piedāvājumā bijusi žirafes gaļa, vēsta portāls ”Discovery.com”.
ASV Sinsinati universitātes profesora Stīvena Elisa vadītā grupa nodarbojās ar Pompeju iedzīvotāju vidus un zemāko slāņu ikdienas dzīves noskaidrošanu, pētot arī to ēšanas paradumus. Vajadzīgais materiāls tika vākts kanalizācijas ejās, ateju un atkritumu bedrēs, analizējot ekskrementu un virtuves atkritumu sastāvu. Viss minētais nāca no kvartāla pie Stabijas vārtiem. Izrakumus izdarīja desmit apbūves gabalos, kuros lielākoties reiz atradās ēdienu un dzērienu tirgotavas, kā arī maltīšu vietas. Stabijas vārtu apkaimē dzīvoja mazturīgie ļaudis, taču izrādās, badu viņi nav cietuši. Trūcīga pompejieša ēdienkartē bija ne vien plaši pieejamie graudu izstrādājumi, lēcas, olīvas, rieksti, augļi, olas un zivis, bet arī tādas delikateses kā vēžveidīgie un žirafes gaļa. Kā norādījis profesors Eliss, tad pētījuma rezultāti liek mainīt tradicionālos priekšstatus par tā laika trūcīgajiem kā nelaimīgu indivīdu baru, kas meklē ko ēdamu ielu malās vai līkņā pār biezputras bļodiņu. Vismaz Pompejās dzīves līmenis bijis daudz augstāks. Kanalizācijas atrastas pat eksotisku garšvielu paliekas, tajā skaitā no Indonēzijas.
Arheologus tomēr visvairāk pārsteidza žirafes kājas locītavas atradums. ”Tas, ka šī dzīvnieka ķermeņa daļa nonāca standarta Pompeju ēstuves virtuves atkritumos, liecina ne tikai par pastāvošajām eksotisko un savvaļas dzīvnieku tālas tirdzniecības saitēm, bet arī šo to par neelitārās iedzīvotāju daļas ēdienkartes bagātību, dažādību un mērogu,” konstatējis amerikāņu zinātnieks.
